Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. novembris, 2015
Drukāt

Kā bijušie finanšu ministri vērtē nākamā gada valsts budžeta aprises? (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Slakteris

Atis Slakteris: “Skaidrs, ka budžets nepretendē uz lielām ambīcijām nevienā jomā, bet līdz Saeimai tas ir dabūts, un tas ir pozitīvi. Ja laikus var apstiprināt gada svarīgāko likumu, tad tas par kaut kādu valdības spēju liecina. Ja kādam kaut kas nepatīk – tā ir cita lieta, bet budžeta pieņemšana ir valstiski svarīga. Labi, ka drošībai atvēlēts samērā pienācīgs apjoms. Nepatīk, ka nav tālredzīga redzējuma. Mums bija viens no straujākajiem attīstības tempiem ES, bet nespējām budžetu nodzīt līdz tam, lai kaut vienu reizi būtu bezdeficīts. Paredzētais solidaritātes nodoklis ir nevis taisnīgs, bet negodīgs. Uzskatu, ka pēc būtības jebkurš cilvēks ar lieliem ienākumiem nodokļos maksā vairāk nekā citi. Kategoriski iebilstu pret dividenžu aplikšanu. Uzņēmējdarbība jau tā ir mazattīstīta un vēl šo grib nākamgad pieņemt. Runājot par “Air Baltic”, mums kā valstij ir izdevīgi, ka uz Lietuvas un Igaunijas fona ir spēcīga aviosabiedrība. Mēs esam draņķīgā ģeopolitiskā situācijā, pie Krievijas robežas. Ja ir investors, kurš gatavs ieguldīt, tas ir labs signāls tirgiem un valstīm, ka spējam kaut ko izdarīt. Pēc tam šaubīties – tas ir dīvaini. Vēlu viņiem drosmi un veiksmi. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā sankcijas, visu pārdzīvoto un ES terorisma draudus, nekādas vieglās dienas nav gaidāmas, bet arī nekādus milzīgus izaicinājumus neredzu.”

 

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aivars Kreituss: “Pirmkārt, netiek pildīts solītais saistībā ar uzņēmējdarbības nodokļiem. Otrkārt, pilnīgi nesaprotams ir 80 miljonu aizdevums lidsabiedrībai “Air Baltic”. Jāatceras, ka valsts kases pārvaldnieks ir arī “Air Baltic” valdes loceklis, un te veidojas ļoti skaļš interešu konflikts. Šajā situācijā valsts rezervē 80 miljonus, cenšoties stāstīt cilvēkiem, ka tā nav budžeta nauda. Tā ir valsts un budžeta nauda. Ja būs tāpat kā ar “Parex”, “Liepājas metalurgu”, tad tā nauda tiks lielos apjomos zaudēta. Tas ir pilnīgi nepieļaujami. Mediķiem, skolotājiem šajā gadījumā jājūtas apzagtiem, taču viņi ir arī paši vainīgi – nevar ne sarīkot kārtīgus streikus, ne kā citādi uzstāt uz savām nepieciešamībām. Esam nespējīgi arī parādīt Briselei, ka te nepilda prasības. Piemēram, neatvēl pienācīgu daļu no IKP medicīnai. Visā ES to dara, bet Latvija to nepilda. Valdība baro skolotājus ar kaut kādu modeli, spēlējot absurda teātri. Skaidrs, ka modeli izveidos, lai samazinātu gan skolotāju skaitu, gan algas. Jau vairākus gadus netiek pildīts arī ar likumu noteiktais, ka zinātnes finansējums ik gadu jāpalielina par 0,5%. Kopumā nākamais gads solās būt slikts. Cilvēki brauc prom, budžets praktiski neaug. Igaunijā ir lielāks budžets uz mazāku iedzīvotāju skaitu. Kāpēc? Acīmredzot attieksme pret uzņēmējdarbību ir pavisam citāda. Kļūda ir arī solidaritātes nodoklis. Lai tādu mākslīgu izdomājumu nepieņemtu, visur pasaulē maksā dažāda lieluma nodokļus atkarībā no tā, cik cilvēks nopelna.”

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Gundars Bērziņš: “Budžeta pieņemšana laikā ir laba ziņa. Ir dažādas problēmas, bet budžets vienmēr ir neapmierinātības sadalīšana. Nekad neesmu dzirdējis, ka ar budžetu visi būtu apmierināti. Finansēs galvenais ir skaidrība. Izskatās, ka arī fiskālie rāmji ir ievēroti, un tas ir labi. Jaunais solidaritātes nodoklis ir diskutabls un neko nedos. Labāk tad vajadzēja progresīvo nodokli, kas būtu loģiski. Budžets ir daudzu lēmumu kopums, kas ir atkarīgs gan no fiskālās situācijas, gan koalīcijas partneriem. Tas ir milzīgs kompromiss. Daudzās vietās lēmumi noteikti nav izdevušies ideāli, bet budžeta pieņemšana laikus ir pozitīva zīme. Uzskatu, ka nākamais gads tautsaimniecībā un labklājībā būs grūts, jo ekonomiskā stagnācija atstās iespaidu uz ES ekonomiku. Terorisma draudi, apgrūtināta robežšķērsošana nešaubīgi atstās ietekmi. Šis laiks nenesīs nekādus zelta kalnus, kaut nu nebūtu kritumu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Atdosim visas ekonomiskās sviras ārvalstu investoriem,un pēc tam brīnīsimies, ka arī politiskā vara ir zaudēta.
    Premjeres Straujumas k-dzes darbs ir apsveicams, novēlu izturību un neatkāpties no amata!!!
    , bet jūtu, ka viņai grūti turēties pretī tai korumpētai videi, kurā jāstrādā,

  2. Interesanti, cik lielus kukuļus Airbaltic afērā Straujuma un Vienotības Āboltiņa dala? Un prezidentam Vējonim mute ciet, jo ARĪ Gruzijas braucienā uz kaut ko sacerējies. Lai dzīvo Krievijas kukuruzņiki!

  3. … Kas vel grib uzklausit sos … ?

  4. Paldies novadniekam Gundaram par objektīvu premjeres darba vērtējumu. Iznest uz saviem vecmāmiņas pleciem Eiropas prezidentūru un dabūt līdz Saeimai valsts budžetu pasaules stagnācijas un nemiera apstākļos un pēc tam apmētāt ar akmeņiem kā SLAKTERIS UN SEVIŠĶI kREITUSS!!! Kā nav kauna, elementāras pieklājības pret dāmu – sievieti. Paši diezin kādus podus gāza savu varu periodos, bet te pārmet premjerei, kas slogu uzņēmās laikā, kad neviens tai slazdā negribēja līst! Straujumas gadījumā visu demisiju bļāvēju motto tikai viens : moris savu darbu ir padarījis un var iet – gozēsimies mēs – gāzēji

    • Nekritizēsim budžetu, jo par to atbild dāma-premjere vecmāmiņa! Skolotāji lai grauž ledu un klausās Seiles apvārdošanu 2gadu garumā, veselības aprūpe par maksu. Tās pašas vecmāmiņas vadībā Citedeli uzdāvina amīšiem par trešdaļu cenas, AirBalticā Gausam maksā algu 935 000 Eur/gadā un par krievu lidmašīnām maksās no budžeta 80milj. Aizies pa kliuso pensijā un gali ūdenī.

  5. Atraduši ar ko intervēt – ”nothing spesial”, smiekli nāk.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+