Atis Slakteris
Atis Slakteris
Foto – LETA

Kā bijušie finanšu ministri vērtē nākamā gada valsts budžeta aprises? 6

Atis Slakteris: “Skaidrs, ka budžets nepretendē uz lielām ambīcijām nevienā jomā, bet līdz Saeimai tas ir dabūts, un tas ir pozitīvi. Ja laikus var apstiprināt gada svarīgāko likumu, tad tas par kaut kādu valdības spēju liecina. Ja kādam kaut kas nepatīk – tā ir cita lieta, bet budžeta pieņemšana ir valstiski svarīga. Labi, ka drošībai atvēlēts samērā pienācīgs apjoms. Nepatīk, ka nav tālredzīga redzējuma. Mums bija viens no straujākajiem attīstības tempiem ES, bet nespējām budžetu nodzīt līdz tam, lai kaut vienu reizi būtu bezdeficīts. Paredzētais solidaritātes nodoklis ir nevis taisnīgs, bet negodīgs. Uzskatu, ka pēc būtības jebkurš cilvēks ar lieliem ienākumiem nodokļos maksā vairāk nekā citi. Kategoriski iebilstu pret dividenžu aplikšanu. Uzņēmējdarbība jau tā ir mazattīstīta un vēl šo grib nākamgad pieņemt. Runājot par “Air Baltic”, mums kā valstij ir izdevīgi, ka uz Lietuvas un Igaunijas fona ir spēcīga aviosabiedrība. Mēs esam draņķīgā ģeopolitiskā situācijā, pie Krievijas robežas. Ja ir investors, kurš gatavs ieguldīt, tas ir labs signāls tirgiem un valstīm, ka spējam kaut ko izdarīt. Pēc tam šaubīties – tas ir dīvaini. Vēlu viņiem drosmi un veiksmi. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā sankcijas, visu pārdzīvoto un ES terorisma draudus, nekādas vieglās dienas nav gaidāmas, bet arī nekādus milzīgus izaicinājumus neredzu.”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas
Foto – Timurs Subhankulovs

Aivars Kreituss: “Pirmkārt, netiek pildīts solītais saistībā ar uzņēmējdarbības nodokļiem. Otrkārt, pilnīgi nesaprotams ir 80 miljonu aizdevums lidsabiedrībai “Air Baltic”. Jāatceras, ka valsts kases pārvaldnieks ir arī “Air Baltic” valdes loceklis, un te veidojas ļoti skaļš interešu konflikts. Šajā situācijā valsts rezervē 80 miljonus, cenšoties stāstīt cilvēkiem, ka tā nav budžeta nauda. Tā ir valsts un budžeta nauda. Ja būs tāpat kā ar “Parex”, “Liepājas metalurgu”, tad tā nauda tiks lielos apjomos zaudēta. Tas ir pilnīgi nepieļaujami. Mediķiem, skolotājiem šajā gadījumā jājūtas apzagtiem, taču viņi ir arī paši vainīgi – nevar ne sarīkot kārtīgus streikus, ne kā citādi uzstāt uz savām nepieciešamībām. Esam nespējīgi arī parādīt Briselei, ka te nepilda prasības. Piemēram, neatvēl pienācīgu daļu no IKP medicīnai. Visā ES to dara, bet Latvija to nepilda. Valdība baro skolotājus ar kaut kādu modeli, spēlējot absurda teātri. Skaidrs, ka modeli izveidos, lai samazinātu gan skolotāju skaitu, gan algas. Jau vairākus gadus netiek pildīts arī ar likumu noteiktais, ka zinātnes finansējums ik gadu jāpalielina par 0,5%. Kopumā nākamais gads solās būt slikts. Cilvēki brauc prom, budžets praktiski neaug. Igaunijā ir lielāks budžets uz mazāku iedzīvotāju skaitu. Kāpēc? Acīmredzot attieksme pret uzņēmējdarbību ir pavisam citāda. Kļūda ir arī solidaritātes nodoklis. Lai tādu mākslīgu izdomājumu nepieņemtu, visur pasaulē maksā dažāda lieluma nodokļus atkarībā no tā, cik cilvēks nopelna.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Foto – LETA

Gundars Bērziņš: “Budžeta pieņemšana laikā ir laba ziņa. Ir dažādas problēmas, bet budžets vienmēr ir neapmierinātības sadalīšana. Nekad neesmu dzirdējis, ka ar budžetu visi būtu apmierināti. Finansēs galvenais ir skaidrība. Izskatās, ka arī fiskālie rāmji ir ievēroti, un tas ir labi. Jaunais solidaritātes nodoklis ir diskutabls un neko nedos. Labāk tad vajadzēja progresīvo nodokli, kas būtu loģiski. Budžets ir daudzu lēmumu kopums, kas ir atkarīgs gan no fiskālās situācijas, gan koalīcijas partneriem. Tas ir milzīgs kompromiss. Daudzās vietās lēmumi noteikti nav izdevušies ideāli, bet budžeta pieņemšana laikus ir pozitīva zīme. Uzskatu, ka nākamais gads tautsaimniecībā un labklājībā būs grūts, jo ekonomiskā stagnācija atstās iespaidu uz ES ekonomiku. Terorisma draudi, apgrūtināta robežšķērsošana nešaubīgi atstās ietekmi. Šis laiks nenesīs nekādus zelta kalnus, kaut nu nebūtu kritumu.”