“Neaptraipītas ir manas ilgas” 0
Elīna Līce (1979) ieguvusi mūzikas pedagoga bakalaura grādu RPIVA un parasti māca mūziku Jūrmalas pirmsskolēniem, bet šobrīd ir atvaļinājumā pēc otrā bērniņa nākšanas pasaulē. Studējusi arī mūzikas terapiju LPU. Dzeju raksta jau ilgāku laiku – kopš 1998. gada, bijušas publikācijas žurnālos “Karogs” un “Vides Vēstis”, avīzēs “LMM”, “Brīvā Latvija”, “Svētdienas Rīts”, “Kultūras Forums”, “KDiena”.
Dzejoļi ievietoti vairākos Literārās akadēmijas meistardarbnīcu krājumos, LPA studentu un absolventu dzejas un prozas krājumā “Manu lūpu bērns” (2008).
2009. gadā apgādā “Tapals” kopā ar Andu Līci iznāca kopkrājums “Tik tuvu pie…”. Piedalījusies dzejas pasākumos, Dzejas dienās Rīgā un Jūrmalā. Savulaik rīkojusi dzejas un mūzikas vakarus, pārsvarā Jūrmalā, pasaku mājā “Undīne”. Ar saviem vārdiem raksta mūziku. Muzicē arī Lāsmas Kugrēnas jubilejai veltītajā izrādē “Jaucības un nejaucības”.
– Esat bijusi saistīta ar “Vides Vēstīm”. Vai esat zaļa dzīvesveida piekritēja?
E. Līce: – Jā, lai arī ne fanātiski. Pēc iespējas izvēlos Latvijas preci, izpētu E vielu cipariņu daudzumu, vairāk vados pēc veselības kā garšas vai slinkuma principa, šķiroju atkritumus – tādas klasiskas lietas.
– Kā jūsu dzeju ietekmējusi mātes, dzejnieces un publicistes Andas Līces daiļrade?
– Viņas daiļradi no pārējās dzīves nenodalu. Tas ir veids, kā redzēt un liecināt, tā man šķiet. Un, protams, veids, kā vispār dzīvot, izjust sevi dzīvojam. Tā mani ietekmē tik daudz, cik tuvi cilvēki mūsos atspoguļojas. Un, protams, viņas rakstīšana ir stimuls arī manējai, arī tādēļ, ka mamma vēl joprojām ir tas cilvēks, kurš par manām izpausmēm visvairāk priecājas un kurš emocionālā jomā visvairāk atbalsta. Kurā jūtu atbalsi.
– Vai varat nosaukt savu kredo pasaulē, kas kārtējo reizi pierādījusi savu trauslumu?
– Uzticēties dzīvei. Ar to izjūtu, kuru savas grāmatas nosaukumā licis Juris Rubenis “Dievs ir tepat”.
***
Vēl kāda patiesības puse
Netīkami iegriežas pieņēmumu miesā,
Miera smagnējais putns
Vienatnības apaudzis un uzbarojies
Pabīdās sāņš.
Un atsedz tukšu ligzdu.
***
Visi mani slāņi
Gavilē uz Tevi –
Šai rītā Tu esi mana atziņa,
Šai rītā es esmu Tava skata mērķis, ak, Dievs.
***
Gulēt kamoliņā
Kā sniegam uz māju jumtiem,
Kas atdodas saulei,
Debesij visai,
Gulēt sārti, trausli
Esībā čaganā kā arbūza saldums…
***
Apstādījusies ar labiem
Iespaidiem
Dodos teritorijā:
Rutīna.
***
Esi manā balsī,
Esi manās rokās,
Esi manā ķermenī, Kungs.
Kas tas ir pret –
Esi manās vēlmēs, Kungs.
***
Atmiņu Svētupē
Kļūst ikviens
Patinēts.
***
Cituriene pavedina
Uz lielām izvēlēm
Un sāpēm.
***
Vecas dzejas rindas
Atgādina sevi
Ar jaunu pieredžu spēku.
***
Jau sen
Manā pildspalvā ieviesusies
Prātuļošanas kļūme…
***
Ziedu vainagiem galvās
Spēlējiet mani,
Rokām skarbām priekpilnā gaismā,
Izsauciet mani,
Jūsu esība siltā
Vislielākais āķis,
Kopš iemetos nārā.
***
Un tādi brīži,
Kuros skaitu kā mantru:
Dievs ir labs, Pasaule ir dāsna,
Dievs ir labs, Pasaule ir dāsna,
Līdz paliek –
Dievs ir labs.
