Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
21. oktobris, 2015
Drukāt

Neatbalsta termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu, pērkot divus īpašumus par 250 000 eiro (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien atsāka skatīt priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumos un noraidīja Ministru kabineta (MK) piedāvājumu atļaut trešās valsts pilsonim iegūt termiņuzturēšanās atļauju pērkot divus nekustamos īpašumus 250 000 eiro vērtībā ārpus Rīgas un Pierīgas, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.

Komisija iepriekš vērsās MK, lūdzot izteikt viedokli par likumprojektu. MK atbildes vēstulē pauž daļēju atbalstu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumam par iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, pērkot divus īpašumus. MK vēstulē kā motivāciju min vēlmi veicināt ekonomisko aktivitāti ne tikai Rīgā un Jūrmalā.

MK atbalsta uz nekustamo īpašumu īpašumu iegādes pamata izsniegto uzturēšanās atļauju izsniegšanas diferenciāciju, balstoties uz iegādātā īpašuma atrašanās vietu, nosakot, ka ārpus Rīgas un Pierīgas ārvalstnieks var iegādāties divus nekustamos īpašumus.

MK argumentē, ka šāda diferenciācija dotu iespēju aktivizēties privātmāju un jauno dzīvokļu projektu nekustamo īpašumu tirgum ārpus Rīgas un Pierīgas, vienlaikus nepaaugstinot mājokļu cenas Rīgā un Pierīgā, kā arī neapdraudot vietējo pircēju iespējas iegādāties mājokļus privātmāju, jauno dzīvokļu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā.

Šādu MK pozīciju neatbalstīja Nacionālās apvienības ministri Dzintars Rasnačs un Dace Melbārde.

MK priekšlikums grozījumiem Imigrācijas likumā tika noraidīts lielākajai daļai komisijas deputātu balsojumā atturoties. Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) izsludināja sēdes pārtraukumu un paziņoja, ka nākamā sēde par šo jautājumu varētu notikt pēc 18.novembra.

Komisijas deputāti pauda neapmierinātību, ka balsojums notika par MK priekšlikumiem kopumā, kas ietvēra iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamo īpašumu iegādi un investīcijām uzņēmumos. Tika pieļauts, ka deputātu atbalstu varētu gūt MK priekšlikumu sadaļa par iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām kapitālsabiedrībās.

Vienlaikus deputāti izteica aicinājumu Saeimas Juridiskajam birojam uz nākamo komisijas sēdi sagatavot tehniskus precizējumus likumprojektā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. informācija ,Šveices bankas slēdz nerizedentu (ārvalstnieku) kontus kuros ir mazāk par 5 miljoniem EIRU ! Iemesls triviāls , šādi konti (personas) rada problēmas (naudas izcelsme). Tātad citiem vārdiem ,ārvalsts ierēdnis kurš saņem kukuļus , zaglis utt. kurš mēģina Nobēdzināt mantu. tad nu jautājums LV -par kādu Investīciju iet runa ? Investīcija var būt tikai un vienīgi RAŽOŠANĀ. ja mērķējam uz NĪ tad tikai sākot ar 3-4 miljEiru. turklāt atsevišķi izdalot NĪ nodokli atvērtam-0.2-0,3% (persona identificējama) un Ofšoru juridiskā persona-5-7% NĪ nodoklis. Bankām līdzīgi , 3milj Eiru minimums, nerizidentu konta apkalpošana -1000Eiru /mēn.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+