Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. decembris, 2012
Drukāt

Neatbalsta uz reliģisko pārliecību balstītu brīvdienu ieviešanu

Foto - LETAFoto - LETA

Koalīcijas partijas uzskata, ka pašlaik nevar atbalstīt uz reliģisko pārliecību balstītu papildu brīvdienu ieviešanu valstī, ko atkārtoti aktualizējusi Reformu partija, noskaidroja ziņu aģentūra BNS.

Reformu partija (RP) pirmdien koalīcijas partiju sadarbības sēdē atkārtoti nāca klajā ar ierosinājumu ieviest valstī papildu brīvdienas, kas balstītas uz personas reliģisko pārliecību.

Partija “Vienotība” savu lēmumu balsta uz to, ka Latvijā reliģija ir šķirta no valsts, paskaidroja frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne. Viņa atzina, ka frakcijā par jautājumu atkārtoti ir diskutēts un “Vienotība” aizvien pieturas pie pārliecības, ka papildu reliģiskās brīvdienas nav nepieciešamas, jo tas tikai vēl vairāk varētu šķelt sabiedrību.

“Mums ir jāņem vērā tas princips, ka mums reliģija ir šķirta no valsts, lai arī reliģiskā brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc ar kaut kādu valsts regulējumu paredzēt papildu iespēju reliģisko svētku svinēšanai mēs uzskatām par neadekvātu,” teica Čigāne.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA) pēc šā ierosinājuma apspriedes frakcijas sēdē vienojusies, ka pašlaik šāds solis no RP puses izskatās pēc priekšvēlēšanu kampaņas elementa, tāpēc arī NA priekšlikumu neatbalstīs, paskaidroja NA frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis.

“Mēs vienojāmies neatbalstīt pašlaik un nevirzīt brīvdienu jautājumus līdz pašvaldību vēlēšanām. Pēc tam pie tā var atgriezties,” sacīja Cilinskis.

Jau vēstīts, ka RP, konsultējoties ar dažādu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un Darba likumā, kas dotu iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

Konfesiju vadītāji ieteica kā papildu svētku dienas ļaut izvēlēties 6.janvārī Zvaigznes dienu, 7.janvārī pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, 15.augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, ebreju svētkus “Jom Kipur” jeb Grēku izpirkšanas dienu un 31.oktobrī Reformācijas dienu.

Jau pavasarī koalīcija vienojās atlikt jautājumu par iespēju dažādu konfesiju pārstāvjiem izraudzīties sev papildu brīvdienu, ko izmantot savu tradicionālo svētku atzīmēšanai.

Patlaban likumā par svētku dienu noteikts 25.decembris, kad Ziemassvētkus svin katoļi, luterāņi un vairums citu kristīgo konfesiju, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus svin pēc vecā stila kalendāra un šīs dienas īpaši likumā nav atzīmētas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+