Neatbilstošas Satversmei – 21 tiesību norma 6
Aizvadītajā gadā par neatbilstošu Satversmei atzīta 21 tiesību norma, kas ir par 12 vairāk nekā 2016. gadā, ceturtdien notikušajā Satversmes tiesas (ST) preses konferencē informēja ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Kopumā ST pērn saņēma 390 iesniegumus, taču 183 no tiem tika atzīti par neatbilstošiem. Atlikušos 207 izskatīja ST sastāvs. Tika ierosinātas 35 lietas, kas ir par četrām lietām vairāk nekā gadu iepriekš. Uz konstitucionālo sūdzību bāzes tika ierosinātas 20 lietas, savukārt septiņas lietas ierosinātas pēc vispārējas jurisdikcijas vai administratīvās tiesas pieteikuma, bet četras pēc tiesībsarga pieteikuma. Pēc Saeimas deputātu pieteikuma ierosinātas divas lietas, bet pa vienai lietai ierosināta pēc Ģenerālprokuratūras pieteikuma un pēc pašvaldības domes pieteikuma. ST priekšsēdētājas padomnieks Kristaps Tamužs uzsvēra, ka iesniegumi tiek atzīti par neatbilstošiem, ja nav ievērotas tam Satversmes tiesas likumā norādītās prasības. Tādēļ ST ir ieviesusi ceļvedi, kā rakstīt iesniegumus ST. Tas ir pieejams ST mājaslapā. Analizējot apstrīdētās tiesību normas, ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova norādīja, ka var redzēt, kas ir problēmjautājumi vidusmēra cilvēkiem – ekonomiskās intereses: “Lielākā daļa lietu ir tādas, aiz kurām stāv manta un nauda.” Kā piemērus viņa minēja solidaritātes nodokļa lietu, tiesnešu algu lietu, kā arī lietu par priekšlaicīgu pensionēšanos. Osipova norādīja, ka tā sauktajās “vecās Eiropas” valstīs ir balansēts lietu sadalījums starp ekonomiskajām interesēm un lietām par personas brīvību vai tiesību ierobežošanu, turpretim Latvijā šādu lietu ir samērā maz. Viņa šādu situāciju skaidroja ar to, ka Latvijā kā valstī, kas dzīvojusi komunismā, vēl aizvien valda uzskats, ka “bagāti cilvēki ir zagļi”.
