Pasaulē
Vēsture

Neatgriešanās punkts. 15 šaušalīgākie cietumi pasaulē5

Kur likt visļaunākos?


Sākot ar augstākā drošības līmeņa cietumiem uz sīkām saliņām līdz tik pārpildītām kamerām, ka no epidēmijām nav pasargāts neviens – uzzini, kādos apstākļos mitinās ieslodzītie 15 visbrutālākajās un necilvēcīgākajās “labošanas iestādēs” visā pasaulē. Lasi tālāk un iepazīsti tās augošā secībā, sākot ar godpilno piecpadsmito vietu, kas piešķirta Bangkvangas cietumam Taizemē.


Bangkvangas cietums


Taizemes Bangkvangas cietums izpelnījies iesauku “Bangkokas Hiltons”, tomēr doties turp pavadīt medusmēnesi nebūtu laba doma.

Spīdzināšana šajā vietā ir ikdiena, ieslodzītie ir sadzīti kā siļķes mucā sīciņās kamerās, var cerēt, labākais, uz bļodiņu rīsu dienā, bet pirmās tur pavadītās dienas visi tiek saslēgti ķēdēs.

Nāvinieku apstākļi ir vēl ļaunāki – kāju dzelži tiek sametināti uz visiem laikiem (cik nu to atlicis). Par nāvessoda izpildi paziņo divas stundas iepriekš. (Grūti gan teikt, vai tas ir patiesi nežēlīgi, jo gaidīt nāvi, teiksim, stundas 20 ir apšaubāma izprieca).

Petakas salas cietums


Daļa Krievijas bīstamāko noziedznieku tiek turēti Petakas salā Krievijas Beloje ezerā.

Vardarbība šajā cietumā ir pārsteidzoši zema, un nav nekāds brīnums, jo 22 stundas dienā ieslodzītie atrodas būros pa vienam, bez labierīcībām, ūdens un iespējām atrīvoties. Lielākajai daļai no viņiem tāds būs viss atlikušais mūžs.

Cietumniekus ielenc aukstais ezers un sniegs, gads paiet, adaptējoties šiem drūmajiem apstākļiem, pēc dažiem gadiem personības sāk degradēties, bet pēc 20 psihiskie traucējumi kļūst neatgriezeniski. Vienkārši sakot, ieslodzītie sajūk prātā.


Kamiti maksimālā drošības līmeņa cietums


Šis cietums Nairobi, Kenijā, paredzēts 1500 iemītniekiem, bet tajā sabāzti jau 3600, un apstākļus nevar saukt citādi kā par šausminošiem.

Cietumā nav normālas ūdens piegādes, bet cietumnieki var priecāties par ūdens spaiņu nešanu, jo tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot.

“G” bloks ir īpaši izslavēts vardarbības, izvarošanu un perversiju dēļ, kas nenorimst ne uz mirkli. Cietumsargi īpaši nekautrējas par savām izdarībām, jo internetā ik pa laikam nokļūst ar viņu mobilajiem tālruņiem filmēti video.

Tadmora


Cietums Sīrijā, kura pieminēšana vien likumpārkāpējiem rada drebuļus – pamatā tā ir sava veida lopkautuve cilvēkeidīgajiem, ko samērā poētiski mēdz dēvēt par “nāves un vājprāta karaļvalsti”.

Ir liecības, ka cietumsargi, bruņojušies ar cirvjiem un mačetēm, uzbrūk ieslodzītajiem, ja tie izrādījuši kaut nelielu neapmierinātību. Mierīgajiem ieslodzītajiem tikpat mierīgi ļauj pārvērsties staigājošos skeletos.

Apstākļi kā klasiskā koncentrācijas nometnē.

Pēc kāda valsts prezidenta atentāta mēģinājuma 500 cietumniekiem uzbruka un tos noslepkavoja, bet gabalos sacirstās ķermeņa daļas izmeta atkritumos.

La Sabaneta


Venecuēlā 25 000 ieslodzītie atrodas 15 000 cilvēkiem paredzētā cietumā, turklāt nepietiek arī cietumsargu, jo katrs no tiem atbild par 150 kriminālistiem. Rezultāts ir viens no augstākajiem vardarbības līmeņiem pasaulē.

Pārapdzīvotības dēļ daļa cietumnieku tiek pieķēdēti tādās kā alās cauruļvadu šahtās, tomēr šeit nauda var visu – bagātākie noziedznieki tiek pie tīri jaukām kamerām.

Gadu gaitā La Sabaneta piedzīvojusi vairākas masu slepkavības, no kurām jāmin 1995. gadā notikusī – tajā dzīvību zaudēja gandrīz 200 ieslodzītie un 600 tika ievainoti.


Pelikānu līča cietums


Cietums Kalifornijas ziemeļrietumos, Kreščentsitijā, ir slavens ar ārkārtīgo norobežotību un cietumnieki izolāciju.

Citos cietumos durvis un logi bieži ir aizrestoti, bet cauri tiem var redzēt, savukārt Pelikāna līcī ārpasaules vērošanai 23 stundas diennaktī atstāta spraudziņa mazā pirkstiņa lielumā.

Atlikušo vienu stundu cietumnieks pavada pastaigu laukumā, kas ir cementa kaste ar pāris metrus augstām sienām.

Debesis te var redzēt, protams, tikai caur augšējām restēm.

Vientulība izrādījusies tik nepanesama, ka cietumnieki vairākkārt sarīkojuši badastreikus.

Alkatrasas sala


Alkatrasā, kurā savas dienas vadījuši daudzi slaveni noziedznieki, tostarp Als Kapone un Džordžs Kellijs, ir ne mazāk pazīstams ar vardarbīgiem bēgšanas mēģinājumiem un uzbrukumiem cietumsargiem. Piemēram, 1946. gadā ieslodzītie ieņēma ieroču glabātuvi un pastaigu laukuma atslēgas.

Cietumu slēdza vēl pēc 29 gadiem, un kopš tā laika salā ierīkots muzejs – viena no tūristu pulcēšanās vietām Sanfrancisko.

Nometne 1391


Šis ir cietums, par kura esamību Izraēlā pasaule uzzināja tikai 2003. gadā, kad kāds vēsturnieks pamanīja ar datorapstrādes programmām izmainītas kartes.

Bijušie ieslodzītie atceras 2×2 metrus lielas “kastītes” bez dabiskā apgaismojuma, seksuālus un fiziskus pazemojumus, pilnīgu neziņu par savu atrašanās vietu, ieslodzījumu bez apciemojumiem vai advokātiem. Jo šāds cietums taču nemaz nepastāvēja!

Kāda Izraēlas cilvēktiesību organizācija mēģināja panākt cietuma slēgšanu, iesniedzot petīciju, bet neviens to neņēma vērā.

Uzskata, ka cietums darbojas joprojām.

Gitaramas centrālais cietums


Ruandā izveidota burtiska elle zemes virsū, kur, kā vēstīja laikraksts “LA Times” cilvēki “dzīvo, guļ, pūst un mirst, saspiesti kopā pa četriem vienā kvadrātmetrā ķieģeļu kastē bez jumta.”

Lai gan sākotnēji cietums paredzēts 400 ieslodzītajiem pēc Ruandas genocīda to skaits pieauga līdz 7 000 – šāda pārapdzīvotība būtībā nozīmēja to, ka viņi atstāti nomirt. Lai izdzīvoti, daži sāka ēst nesen mirušo līķus.

Gvantanamo līcis


2002. gadā Kubā darbu sākušais Gvantanamo līča cietums paredzēts visbīstamākajiem noziedzniekiem un piemērots to nopratināšanai maksimāli drošos apstākļos, kā to apgalvoja ASV aizsardzības ministrs.

Daži no brīvībā izkļuvušajiem ieslodzītajiem stāstīja par piespiedu narkotiku lietošanu, seksuālu pazemošanu, spīdzināšanu ar dzeloņstieplēm, saplēstu stiklu un degošām cigaretēm.

Organizācija “Amnesty International” 2005. gadā vērsās pie Savienotajām Valstīm ar ierosinājumu to slēgt, bet ASV valdība iesniegumu noraidīja. Lai gan to mēģināja panākt arī prezidents Baraks Obama, viņš balsojumā neguva vairākuma atbalstu.

Karandiru


Gandrīz 80 gadus šī Brazīlijas cietuma pieminēšana vien lika asinīm stingt noziedznieku dzīslās. 1992. gada nemieros ieslodzītos masveidā noslepkavoja policija un sargi.

Cietuma darbības 46 gados vardarbīgā nāvē miruši vairāk nekā 1300 ieslodzītie, un tā apdzīvotību par 20% samazināja AIDS epidēmija.

2002. gadā “Amnesty International” centās panākt tā slēgšanu, un šoreiz kampaņa bija veiksmīga.

Raikersailenda


Ņujorkas pilsētas galvenais cietums guvis sliktu slavu par vardarbīgiem apstākļiem deviņdesmitajos gados.

Uzskata, ka tur atrasties ir sliktāk nekā pašā kriminogēnākajā pilsētas rajonā.

Savulaik katru gadu tur sadūra vismaz 1000 cilvēkus, bet policijas un īpašo vienību pūliņi konfiscēt paštaisītos ieročus vainagojušies panākumiem, un šobrīd saduršanas gadījumu skaits samazinājies līdz 70.

Ja pie kāda no ieslodzītajiem atrod ieroci, viņam draud ievērojams termiņa pagarinājums, un tas daudziem liek padomāt divreiz, pirms likt lietā kādu paštaisītu duramo.

Luiziānas štata labošanas iestāde


Reiz zināma kā Angolas cietums, Luiziānas štata labošanas iestāde ir lielākais paaugstinātas drošības cietums ASV, un tajā sodu izcieš aptuveni 6000 ieslodzītie.

Tas patiesībā ir cietums – ferma, kuras iemītnieki katru dienu strādā, lai vakaros būtu pietiekami noguruši un prāts nenestos uz nedarbiem. Laikam darbi tomēr nav nemaz tik pārmērīgi, jo cietumnieki katru gadu piedalās arī rodeo.

Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados gan esot bijis daudz ļaunāk, jo pret ieslodzītajiem izturējās sliktāk nekā pret vergiem – izdzina, pakļāva grupveida izvarošanai, tirgoja un pārdeva kā lopus.

Kvanliso Nr. 22


Ziemeļkorejas maksimālā drošības līmeņa cietums ir pilnībā izolēts no ārpasaules, un gan cietumnieki, gan viņu ģimenes tur atrodas uz mūžu.

Cietumnieki atgādina staigājošus miroņus vai skrandās tērptus spokus. Vairāk nekā 30% no viņiem spīdzināšanas un ikdienas iekaustīšanas rezultātā kļuvuši par kropļiem.

Ieslodzītie ar primitīviem darbarīkiem strādā ilgas stundas, vienīgās maltītes ir 180 grami kukurūzas vai citu graudaugu divreiz dienā, nekādu dārzeņu vai gaļas, ja vien neizdodas noķert kādu žurku, vardi vai čūsku.

ADX Florences “Supermax” cietums


Visstingrākā režīma cietums ASV, kas paredzēts īpaši bīstamiem noziedzniekiem. Drošības pasākumi ir tik nopietni, ka visi ieslodzītie tiek turēti vieninieka kamerās pilnīgā izolācijā gan no sargiem, gan likteņa biedriem.

Saistītie raksti

Daudzi ieslodzītie izdara pašnāvību, jo vairs nespēj izturēt vienatni, daži mēģina atteikties no pārtikas, lai tiktu baroti piespiedu kārtā.

Krēsli un gultas izgatavoti no betona, izlietnes apvienotas ar tualetēm, četru collu lodziņš ir vienīgais skats uz pārējo pasauli.

Daudzi šo cietumu apraksta kā īstāko elli zemes virsū.

LA.lv