Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. aprīlis, 2016
Drukāt

Neatkarības atjaunošanas dienā atklās politiķim Miķelim Valteram veltītu izstādi

J. Bokuma fotoJ. Bokuma foto

Trešdien, 4. maijā plkst. 15, atzīmējot Baltā galdauta svētkus, Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, svinīgi atklās Liepāja muzeja veidoto ceļojoši izstādi “Latvija būs un dzīvos”, kas veltīta politiķim, diplomātam un literātam Miķelim Valteram, LA.lv uzzināja Liepājas muzejā.

Izcilais valstsvīrs dzimis 1874. gada 7. maijā Liepājā, bet atdusas vietu atradis 1968. gada 27. martā Nicā, Francijā. Izstāde atspoguļo Valtera dzīves gājumu un veikumu. Tās dominējošā tēma – Miķelis Valters un Liepāja. Bērnība un jaunība, Latvijas Pagaidu valdības darbs Liepājā 1919. gadā, diplomāta M. Valtera saikne ar dzimto pilsētu.

Miķelis Valters dzimis strādnieku ģimenē, mācījies Liepājas Sv. Annas baznīcas elementārskolā, Liepājas pilsētas skolā un reālskolā. 1894. gadā M. Valters dodas uz Vāciju, kur Berlīnes Universitātē klausījies ievērojamo tautsaimnieku Šmollera, Vāgnera un Zimmela lekcijas.

Iesaistījies jaunstrāvnieku kustībā. 1897. gadā tiek apcietināts un uz 15 mēnešiem ieslodzīts Liepājas cietumā, vēlāk sodīts ar pieciem gadiem izsūtījumā uz Vjatkas guberņu, tomēr Daugavpilī viņam izdodas izbēgt un caur Vāciju nokļūt Šveicē, kur viņš sāk studijas Cīrihes Universitātes Juridiskajā fakultātē (1899 – 1904).

Valters kļūst par vienu no Latviešu sociāldemokrātu galvenajiem ideologiem. 1905. gadā viņš atgriežas Latvijā. 1906. gadā atkal dodas trimdā un dzīvo Somijā, Šveicē, 1907. gadā Cīrihes Universitātē aizstāv doktora disertāciju par tematu “Tolstojs un viņa sociālekonomiskie, valsts teorētiskie un politiskie uzskati.” Studē Sorbonas Universitātē Parīzē (1909 – 1910).

No 1912. līdz 1913. gadam Miķelis Valters dzīvo Londonā, no 1913. gada – Somijā. 1917. gada maijā atgriežas Latvijā, tiek ievēlēts Vidzemes zemes padomē. 1918. – 1919. gadā kļūst par pirmo Latvijas iekšlietu ministru. Vēlāk strādā diplomātiskā dienestā: sūtnis Romā (1920), Parīzē (1924 – 1925), ģenerālkonsuls Karalaučos, sūtnis Varšavā ( (1934 – 1937) un Briselē (1937 – 1940). Pēc tam dzīvo Šveicē un Francijā, nodarbojoties ar jurisprudenci un publicistiku.

Izstāde skatāma līdz 5. jūnijam, ieeja bez maksas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+