Foto – AFP/LETA

Neatkarības gadskārta agresijas ēnā 7

Ukraina vakar atzīmēja neatkarības 23. gadskārtu, kas šogad aizrit Krievijas agresijas ēnā, valsts austrumos turpinoties Ukrainas armijas un brīvprātīgo vienību kaujām pret Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Kijevas centrā notika militārā parāde. Kā vēsta Ukrainas mediji, pēc parādes bruņutehnika tika sūtīta uz pretterorisma operāciju Donbasā. Militārā parāde izraisījusi pretrunīgas jūtas ukraiņos – daļa norāda, ka militārā parāde ļaus iedzīvotājiem justies drošāk un veicinās armijas morāli, bet citi to uzskata par lieku naudas izšķērdēšanu laikā, kad valsts austrumos turpinās asinsizliešana. Uzrunā pirms militārās parādes Kijevā Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka armijas labākai apgādei turpmākajos trīs gados paredzēts izlietot trīs miljardus dolāru, jo “Ukrainai pārskatāmā nākotnē būs pastāvīgs militārs apdraudējums”, atzīmē raidsabiedrība BBC. Krievijas atbalstītie teroristi vakar Doņeckas ielās bija izveduši gūstā turētos Ukrainas karavīrus, ciniski to dēvējot par veltījumu Ukrainas neatkarības dienai. Kā ziņo aģentūra AFP, vairāki desmiti teroristu sagūstīto Ukrainas karavīru tika aizvesti uz Ļeņina laukumu Doņeckas centrā, kur grūstīti, izkliedzot apvainojumus, tostarp saucot par “fašistiem”.

Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien vizītes laikā Kijevā aicināja abas karojošās puses Ukrainas austrumos vienoties par pamieru un nodrošināt efektīvu robežkontroli, lai palīdzētu izbeigt konfliktu. Daži analītiķi atzīmē, ka pamiers, prokrieviskajiem kaujiniekiem saglabājot ieņemtās teritorijas, nāktu par labu viņu aizbildņiem Maskavā. Merkele pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko paziņoja, ka nevar izslēgt jaunas sankcijas pret Krieviju Ukrainas krīzes dēļ. Merkele paziņoja, ka Vācijas ārpolitikas mērķis ir Ukrainas teritoriālā vienotība. Viņa uzsvēra, ka Vācija ir izdarījusi secinājumus no vēstures stundām un negrasās pieļaut jaunu Eiropas dalīšanu. Viņa arī paziņoja par finansiālu palīdzību Ukrainas enerģētikas un ūdensapgādes nozarēm un bēgļu stāvokļa atvieglošanai. Porošenko atzīmēja, ka “21. gadsimtā Eiropas centrā notiek baismīgs mēģinājums lauzt suverēnas valsts robežu bez kara pieteikšanas, it kā pasaule būtu atgriezusies pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados”, un norādīja, ka Kijeva neziedos valsts suverenitāti miera labad. Ukrainas prezidents arī paziņoja, ka viņš ar Merkeli vienojušies par 500 miljonu eiro fonda izveidi Donbasa atjaunošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr Ukrainas teritorijā iebraukušā Krievijas “humānā konvoja” 184 kravas automašīnās, kas jau pametušas Ukrainu, tika iekrautas Ukrainas bruņojumu rūpnīcās salaupītās iekārtas. Krievijas “humānās palīdzības” konvojs nedēļas nogalē iebrauca Ukrainas teritorijā bez Kijevas piekrišanas un konvoju nepavadīja Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas pārstāvji.

Rīt Minskā paredzēta Ukrainas prezidenta Porošenko un Krievijas prezidenta Putina tikšanās, piedaloties arī ES pārstāvjiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.