Starp konkursa “Vēsture ap mums” laureātiem ir skolēni no dažādām Latvijas vietām, arī no mazām lauku skolām. No dažām mācību iestādēm nāk pat vairāki labākie pētnieki, piemēram, Valmieras Valsts ģimnāzijas audzēkne Una Zvejsalniece ieguva 1. vietu, bet viņas skolasbiedram Robertam Birnim – trešā vieta.
Starp konkursa “Vēsture ap mums” laureātiem ir skolēni no dažādām Latvijas vietām, arī no mazām lauku skolām. No dažām mācību iestādēm nāk pat vairāki labākie pētnieki, piemēram, Valmieras Valsts ģimnāzijas audzēkne Una Zvejsalniece ieguva 1. vietu, bet viņas skolasbiedram Robertam Birnim – trešā vieta.
Foto – Karīna Miezāja

Neatrodas 2500 eiro skolēnu vēstures konkursam 6

Sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā, klātesot Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, tika sveikti starptautiskā skolēnu konkursa “Vēsture ap mums” uzvarētāji. Tomēr prieku par jauniešu radošumu un interesi par vēstures izpēti apēno fakts, ka šis konkurss atkal palicis bez valsts finansiālā atbalsta, un konkursa rīkotāji – Vēstures skolotāju biedrība – ir neziņā par tā nākotni.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

Šis ir starptautisks konkurss, kurā piedalās skolēni no 22 valstīm. Katras valsts konkursa uzvarētāji vecāko klašu grupā dodas uz starptautisku vēsturei veltītu “EUSTORY” nometni. Šo braucienu finansē Kerbera fonds Vācijā, kas līdz 2011. gadam apmaksāja arī konkursa norisi Latvijā. Pēc tam fonds nolēma, ka mūsu valstij pašai jāfinansē šis pasākums un nu apmaksā tikai balvu – uzvarētāju braucienu uz nometni.

Visus šos gadus konkursa rīkotāji gadu no gadu meklējuši finanses konkursa rīkošanai, katru gadu kāds atbalstītājs atradies, taču paredzama un skaidra finansējuma konkursam nav bijis. 2012. gadā Vēstures skolotāju biedrība konkursa norisi pat apmaksāja no organizācijas biedru naudas uzkrājuma. Biedrības pārstāve Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga norāda: patiesībā šo naudu vajadzētu izmantot biedrības darba nodrošināšanai, konferenču rīkošanai utt. Lai apmaksātu konkursa finālistu ceļu uz Rīgu, žūrijas darbu, organizatoriskos izdevumus, būtu nepieciešami 2500 eiro. Dažus gadus finansējums bija atradies valsts budžetā, taču ne šogad.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daļa pašvaldību gan apmaksā skolēnu ceļu uz konkursa finālu un apbalvošanu Rīgā. Starp atbalstītājiem bijusi un ir Valsts prezidenta kanceleja, Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonds, kuras priekšsēdētāja Mirdza Stirna cenšas piesaistīt arī citus atbalstītājus, Izglītības fonds, dažādas izdevniecības. Arī izdevniecība “Lauku Avīze” piešķir grāmatas konkursa finālistu sveikšanai. Tomēr ar balvām vien nepietiek. Konkursam, kas rosina skolēnus pētīt savas dzimtas, pagasta un valsts vēsturi, būtu nepieciešams pastāvīgs valsts atbalsts, jo sevišķi, gaidot Latvijas simtgadi. Nozīmīgu atbalstu konkursam iepriekš sniedzis trimdas tautietis Aivars Slucis, kurš šogad aizgājis aizsaulē.

Valsts izglītības satura centrs (VISC), kura pārziņā šogad nonākuši teju trīs miljoni eiro Eiropas Sociālā fonda līdzekļu, kas paredzēti skolēnu talantu attīstībai, neplāno atvēlēt dažus tūkstošus eiro konkursa norisei. Kāpēc? Centra pārstāve Alise Bērziņa pauž divus iemeslus. Pirmkārt, konkursu nerīko VISC, bet gan skolotāji. Otrkārt, pietiekot ar vēstures olimpiādi. I. Berga gan norāda: vēstures olimpiāde paredzēta tikai 9. līdz 12. klašu skolēniem, kamēr vēstures konkursā var piedalīties visi skolēni, sākot no 5. klases. Būtiski, ka skolotāju rīkotāju konkursā katru gadu, turklāt ar labiem panākumiem, piedalās arī mazākumtautību skolu skolēni.