Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. oktobris, 2013
Drukāt

Nebaidies jautāt ārstam (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Vairākums senioru pēc 65 gadu vecuma lieto dažādus recepšu medikamentus, bet, jo zāļu vairāk, jo grūtāk precīzi ievērot lietošanas režīmu un ne vienmēr var paredzēt to mijiedarbību. It īpaši tādēļ, ka vecumdienās var būt kavēta zāļvielu uzsūkšanās un izvadīšanas spēja. “Ārstam, izrakstot zāles, jābūt pārliecinātam, ka pacients tās varēs nopirkt un ir pareizi sapratis viņa norādījumus. Svarīgi paskaidrot, kāpēc zāles nepieciešamas, kādu efektu no tām var gaidīt un kad, rodoties blaknēm, jāmeklē speciālista palīdzība,” teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas centra vadītāja Daina Zepa, vienlaikus senioriem iesakot būt uzstājīgākiem un uzdot ārstam jautājumus par zāļu lietošanu! Tas viņam liks aizdomāties un sniegt izsmeļošāku informāciju.

“Ārsts, kurš izrakstījis recepti ar kompensējamā medikamenta ķīmisko nosaukumu, nezina, kuras lētākās zāles aptiekā iedotas. Ja pacientam rodas kādi jautājumi, nākot pie ārsta, ieteicams paņemt līdzi zāļu iepakojumu,” padomu sniedz ģimenes ārste, geriatre Aiva Lībere.

Lieto uz savu galvu 


“Kad pacients atnāk uz konsultāciju, mēs nezinām, kas glabājas viņa zāļu skapītī, un tikai mājas vizītē ieraugām patieso ainu,” teic Aiva Lībere. “Ģimenes ārstam ar pacientu jāpārrunā, kuri medikamenti lietojami pastāvīgi, kuri – sāpju gadījumā. Svarīgi zāles neuzņemt lieki.”

Daudzi pēc savas iniciatīvas lieto bezrecepšu medikamentus, ietekmējoties no reklāmām, kaimiņu ieteikumiem un aptieku atlaidēm. Ģimenes ārste novērojusi, ka bieži nevajadzīgi tiek lietoti acīm paredzētie uztura bagātinātāji, taču, piemēram, kataraktu var izārstēt tikai ķirurģiski, nevis ar melleņu tabletēm vai pilieniem.

Seniori pārāk aizraujas arī ar nomierinošiem medikamentiem, no kuriem ir izveidojusies atkarība. Izvēloties līdzekļus ar ilgu izvades laiku, mēdz rasties miegainība, galvas reiboņi un nestabilitāte, kas paaugstina kritienu un lūzumu risku. Ja maciņš atļauj, priekšroka dodama jaunās paaudzes zālēm, kas savu darbību beidz nakts stundu laikā. Taču vajadzētu sākt ar miega režīma ievērošanu: negulēšanu pa dienu, vakara pastaigu un istabas vēdināšanu.

 

Pēc ārsta ieteikuma 


Parasti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai zāles jālieto pastāvīgi. Diemžēl daudzi pacienti, kam nepieciešami asinsspiedienu pazeminoši medikamenti, uzlabojoties pašsajūtai, no tām atsakās. Kādā brīdī asinsspiediens var pēkšņi strauji paaugstināties, beidzoties ar infarktu vai insultu.

Nereti, pašsajūtai pasliktinoties, slimnieks mēģina medikamentus mainīt pēc saviem ieskatiem. Tad nevar saprast, vai sliktāk kļuvis slimības vai nepareizas medikamentu lietošanas dēļ.

Daudziem insulta profilaksei jālieto antikoagulanti, kas prasa rūpīgi sekot asins recēšanas rādītājiem. Izvēloties šīs zāļu grupas jaunākos medikamentus, vajadzīga mazāka kontrole, taču diemžēl tie ir krietni dārgāki.

“Dažkārt seniori atsakās lietot medikamentus, jo baidās, ka tie kaitēs aknām, taču, veicot analīzes, šā orgāna veselības rādītāji tiek kontrolēti. Citi uztraucas, ka asinsspiedienu pazeminošās zāles bojās sirdi, taču, neārstējot spiedienu, sirds muskulim būs jāstrādā ar lielāku slodzi, tādēļ tas ar laiku sabiezēs un, slimībai progresējot, attīstīsies sirds mazspēja,” skaidro A. Lībere.

Piesardzīgi jālieto nesteroīdie pretsāpju un pret­iekaisuma medikamenti, it īpaši vārgiem slimniekiem, jo tie var nelabvēlīgi ietekmēt kuņģi un nieres.

Senioriem raksturīgos aizcietējumus nereti var risināt ar diētas un kustību palīdzību, taču, ja tas neizdodas, vēdera izeju veicinoša līdzekļa izvēle jāapspriež ar ģimenes ārstu.

Nepareizi rīkojas tie, kas, izlasījuši medikamenta lietošanas pamācībā blakņu uzskaitījumu, pārstāj to lietot. Jo vairāk zāles pētītas un pārbaudītas, jo drošākas, bet saraksts būs garāks. Ja lietošanas laikā tomēr rodas kādi nepatīkami simptomi, kopā ar ārstu jāizvērtē, vai tie varētu būt no zāļu iedarbības.

Labāk tērēt 
naudu ēdienam 


Gan D. Zepa, gan A. Lībere uzskata, ka labāk tērēt naudu pilnvērtīgam ēdienam nekā uztura bagātinātājiem. Piemēram, vitamīni papildus jāuzņem vien tad, ja ir skaidri zināms, ka to pietrūkst, piemēram, mūsu platuma grādos daudziem ir D vitamīna deficīts. Senioriem, kuri uzturā iekļauj maz piena produktu, papildus ieteicams lietot kalcija un D3 vitamīna preparātus.

Lai uzņemtu sirdij, asinsvadiem un locītavām nepieciešamās nepiesātinātās omega-3 taukskābes, noderēs zivju eļļa. Taču pret gripu jāsargās, vakcinējoties vai arī ēdot dzērvenes un citus ar C vitamīnu bagātus produktus. Ja aktuāla ir osteoartrīta profilakse un maciņš atļauj, var lietot glikozamīnu, kas attālinās endoprotezēšanas nepieciešamību. Labāk iegādāties preparātus, kas reģistrēti kā ārstniecības līdzekļi, nevis uztura bagātinātāji.

 

IETEIKUMI


* Ja atmiņas traucējumu dēļ seniors nespēj precīzi izpildīt rekomendācijas, tad medikamentu lietošana jāuzmana citiem ģimenes locekļiem.

* Ja seniors ir vientuļš, slikti redz un pirksti nav pietiekami veikli, lai izlupinātu tableti no blistera, mājiniekiem vai aprūpētājam zāles jau laikus jāsadala pa porcijām rītam, pusdienām, vakaram un jāliek noteiktā vietā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Draugiem Facebook Twitter Google+