“Nebaltām dienām labāk uzkrāt pašam”. Pašnodarbinātie nevarot pavilkt nodokļu slogu 11

Sociālās aizsardzības sistēma Latvijā atsevišķām nodarbināto grupām joprojām nav motivējoša maksāt tā saukto sociālo nodokli. Gadu no gada aug Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto pašnodarbināto skaits, bet tikai niecīga daļa no tiem veic sociālās iemaksas, jo iznāk maksāt trīsreiz vairāk nekā algotam darbiniekam, par kuru daļu samaksā darba devējs. Labklājības ministrija (LM) lauzot galvu, kā iedabūt pašnodarbinātos sociālās apdrošināšanas sistēmā, taču pagaidām pārmaiņas nesola.

Reklāma
Reklāma

Darba tirgus mainās

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Pērn janvārī VID bija reģistrēti 129 197 pašnodarbinātie, kas ir par 35% vairāk nekā vēl pirms pieciem gadiem. Eksperte sociālajos jautājumos Ruta Zilvere norāda – arī globālās tendences liecina, ka modernais darba tirgus aizvien attālinās no klasiskām darba devēja un ņēmēja attiecībām. Cilvēki biežāk savā darba mūžā maina darba vietas, tostarp nodarbinātības veidu (algots darbs, pašnodarbinātība, daļēja slodze, radošs darbs), kombinē strādāšanu vairākās darbavietās un dažādos statusos. Tāpat pieaug dažādu formu pašnodarbinātības īpatsvars darba tirgū un attīstās aizvien jaunas darba formas: dalīšanās ar darbiniekiem, to īrēšana, vienas slodzes dalīšana vairākiem cilvēkiem, gadījuma un īstermiņa darbi u. c.

Bet Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēma nav draudzīga pašnodarbinātībai. Pašnodarbinātajam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme it kā ir zemāka – 31,13% – nekā algotam darbiniekam – 34,09% no algas. Tomēr situāciju apgriež kājām gaisā apstāklis, ka darbiniekiem lielāko sociālā nodokļa daļu (23,59%) nomaksā darba devējs, no paša darbinieka bruto algas atvelkot tikai 10,5%, kamēr pašnodarbinātajam valsts sociālajai apdrošināšanai visa nodokļa summa jāsedz pašam. Turklāt tikai algotam darbiniekam, maksājot VSAOI, garantēta aizsardzība visos apdrošināšanas veidos, pārējiem – jāpārmaksā un jāapmierinās vien ar daļēju apdrošināšanu.

Pašnodarbinātais dabū pārmaksāt

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecībā uz pensiju – ieguvums visiem sociālo iemaksu veicējiem būs vienāds, taču ieguldījums gan ne. Pašnodarbinātie var izvēlēties, cik naudas no ienākumiem par darbu nomaksāt sociālajā nodoklī. Ja mēneša ienākums nepārsniedz 380 eiro, nodokli var nemaksāt vispār. Ja saņem vairāk, nodoklis obligāti jāpiemēro vismaz šai minimālajai summai. Maksāt vai nemaksāt arī par pārējo ienākuma daļu – to izlemj pats pašnodarbinātais. Tomēr arī tad, ja maksā sociālās iemaksas vien no minimālās noteiktās summas, pašnodarbinātais dabū pārmaksāt. Piemēram, saņemot minimālo algu, pašnodarbinātajam mēnesī sociālajā nodoklī jāmaksā 118,29 eiro, tikmēr darba ņēmējs ar tādu pašu algu šķiras vien no 39,9 eiro, turklāt pašnodarbinātais atšķirībā no darba ņēmēja netiek apdrošināts pret bezdarbu un negadījumiem darbā. Tādēļ daļa pašnodarbināto, lai nepārsniegtu noteikto summu, izvēlas nereģistrēt savus ienākumus pilnā apmērā vai pat strādāt nelegāli.

Šāda kārtība neveicina brīvprātīgu iesaistīšanos savu sociālo garantiju, tostarp pensijas, veidošanā, un to lieliski ilustrē fakts, ka pagājušogad, piemēram, tikai divi autoratlīdzību saņēmēji brīvprātīgi veikuši sociālās iemaksas. Bet no visiem pašnodarbinātajiem VSAOI veikuši tikai aptuveni 13%, turklāt vairākums no tiem izpildījuši obligāto minimumu – nomaksājot tās vien no 380 eiro mēnesī.