Ekonomika
Darbs un nauda

Nebanku kreditētāji iebilst pret maksas celšanu licencēm0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Fotolia

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) aicina valdību neatbalstīt Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Ar izmaiņām MK noteikumos plānots paaugstināt valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu no 71 140 euro uz 250 000 euro un ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību paaugstināt no 14 225 euro uz 55 000 euro.

“Līdzīgi kā Konkurences padome, uzskatām, ka nesamērīgs nodevu paaugstinājums, kādu piedāvā Ekonomikas ministrija, var būtiski ierobežot jau esošo tirgus dalībnieku skaitu, piespiežot mazākos tirgus dalībniekus atstāt tirgu vai apvienoties ar lielākiem. Tāpat, paaugstinot valsts nodevu līdz ceturtdaļu miljonam, ir skaidrs, ka jauni uzņēmumi tirgū nesāks strādāt,” uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, aicinot valdību neatbalstīt piedāvātās izmaiņas.

Pēdējās izmaiņas mazajiem nozares uzņēmumiem lika pamest biznesu

Asociācija atgādina, ka pēdējās izmaiņas nebanku kreditēšanas nozares regulējumā stājās spēkā šā gada jūlijā. Ar tām tika ierobežota gada procentu likme – atkarībā no aizdevuma termiņa 4 līdz 21 reizei.

“Pēc pēdējām izmaiņām likumdošanā tirgu jau ir atstājuši vairāki mazie nozares spēlētāji. Prognozēju, ka vēl daļa decembrī nepagarinās licenci, līdz ar to šādu papildu izmaksu pieaugumu uzņēmumi nespēs nodrošināt. Ja valdība rosina izmaksu pieaugumu nebanku tirgus dalībniekiem, tad arī banku sektorā šis jautājums ir jāpārskata, lai saglabātu vismaz teorētisku iespēju konkurēt,” asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

NOdeva nedrīkst būt inākumu avots valsts budžetam

Asociācija uzskata, ka valsts nodeva nevar būt instruments, lai iegūtu papildu ienākumus valsts budžetā, bet gan tā tiek veikta, lai nodrošinātu nozares uzraudzības funkciju. Līdz šim veiktās iemaksas pilnībā sedz Patērētāju tiesību aizsardzības centra izdevumus, turklāt veidojās pārpalikums, līdz ar to asociācija uzskata, ka nav pamata iemaksu palielinājumam.

Saistītie raksti

Piedāvātā nodevas maksa arīdzan ir nesamērīga, ja salīdzina to ar maksājumiem, ko veic Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi. Lietuvā ir noteikta maksa 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, savukārt Igaunijā maksājums ir no 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.

Uzziņa:

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus. Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Patēriņa kredītu visbiežāk ņem turīgie
22 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Notiek izmaiņas “Fortum Jelgava” vadībā
22 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Sāk akciju, lai mudinātu cilvēkus izvairīties no finanšu noziegumiem
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Pašvaldībām 7 gadu laikā attīstībai sola gandrīz divus miljardus eiro 2
2 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Liela zivs mazā dīķī! Saruna ar Latvijas restorānu karali Mārtiņu Rītiņu
Intervija 3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bērnu pusdienas Rēzeknē par pusotru miljonu eiro 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
FOTO. Sestdienas rītā Āgenskalnā deg mikroautobuss
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
VIDEO: Merzļikinam krietni labāka otrā NHL spēle, tomēr atkal zaudējums
1 stunda