Nebij nekas, tik krūmiņš kustējās 2
Kad televīzijas vakara ziņās noskatos, cik saticīgi ap vienu galdu sēdējuši Laimdotas Straujumas Ministru Kabineta locekļi, atstādami patīkamas ģimenes pavarda iespaidu, pārņem rūgtuma sajūta par rīta avīzēs allažīgi uztaisīto diezgan lielo sensāciju – valdība nesaskaņu dēļ rudenī kritīs. Tais laikos, kad vēl žurnālista dzīvē darbojās tāds pukstošs zobs kā Sandris Točs, viņš pastāvīgi kultivēja sportu atrast pie valdības ko sliktu un zāģējamu, lai ministri naktīs negulētu kā nosisti. Katrā rakstu galā kritiķis rūpējās, lai cilvēkiem neatņem vismaz to, kas palicis pāri pēc pārtikas repartīcijām, lai ministri nepaliek trekni uz mūsu rēķina – apmēram tādā garā deva vaļā kā ložberis. Un liekas, ka arī tagad ir speciāli trenēti cilvēki izteikt nicīgas, nievājošas piezīmes par valdības darbu. Lai šī partizānu kustība pasaka – ko gan Straujumas kundze ar saviem līdzstrādniekiem nodarījusi, ka tai būtu pienācis gulētiešanas laiks?
Pusgadu nokausēti ar smalkām formalitātēm, auklējoties ar visu Eiropu, ministri varbūt arī bija druscīt miegaini, gribēja brīdi atelpas un brīvstundas, bet vai tad valdība nestāv taisna kā miets, lai mums tiktu būvēts dzelzceļš, veidota stiprāka armija, sagādāti eksistences līdzekļi trūcīgajiem un vispār nebūtu nekādi dzīves pasliktinājumi? Iedzīvotāji ar objektīvu spriestspēju novērtē, ka viņi dara, ko var. Viņi nekādā gadījumā nav bezjūtīgi pret vēlētāju interesēm un nav devuši iemeslu visādiem zīlētājiem kafijas biezumos un laika vērotājiem ar apskaužamu regularitāti un uzcītību pareģot, ka valdība uzkāpusi uz ļodzīgiem dēļiem. Lasi – a) saķildojušies bēgļu dēļ, b) obligāti sakasīsies, kad budžetā būs dalāmas apaļas summiņas, c) politiski radikālā Nacionālā apvienība jau ir ar roku uz valdības ārdurvju kliņķa.
Katrā darba kolektīvā, un koalīcijas nav izņēmums, kādam partnerim spiedīs un grauzīs akmentiņš kurpē. Tā arī nebūs, ka neviens nekad nerunās citam pretim, bet tas, ka valdības sastāvā ne katru mīļu dienu valda pastorālas attiecības, taču nenozīmē, ka Straujumas komanda būtu pussagrautā stāvoklī! Politiskā dzīve mēdz kondensēties par konkurences cīņu, kurā politiķi dedzīgi liela katrs savas priekšrocības. Teiksim, Latvijas Zemnieku savienība, mūsu ozoli, teiks, ka viņiem kā politiskam spēkam drīz apritēs apaļi 100 gadi, un ZZS apvienība pastāvēs ilgāk nekā Saules sistēma. Nacionālā apvienība pašslavēsies kā diezgan tīrīga organizācija un ka NA plāni pa lielākai daļai sakrīt ar tautas plāniem. Saprotamā kārtā tad arī “Vienotība” nenocietīsies un pašanalīzē atzīs, ka nemaz nav tik veca un nevarīga, nāvītei parādā, kā izskatās. Toties mobilizējušies valsts darbā, šis trio spēj risināt sasāpējušus, atbildīgus jautājumus un rīkoties kā viens vesels!
Tāpēc sabaidītiem cilvēkiem aiz šausmām mati ceļas stāvus. Kas apdraud populārās Straujumas valdības stabilitāti! Vai neesam galēja sajukuma stāvokļa priekšvakarā? Kvēlākie piekritēji pat gatavi dot žetonu – vienreizēja valdība! Ar Dūklava pieredzi! Ar Reira lietišķumu! Ar Melbārdes mātišķumu! Ar Straujumas prasmi vadīt valsti kā mājsaimniecību un par visam lietām – viņas taupību! Līdz ar to cilvēciskais materiāls ir pietiekami labs, lai nekas te nekristu un nesagāztos kā veca sēta.Varam sensāciju taisītājiem, valdības nost rāvējiem atbildēt ar dziesmas vārdiem – tur nebij nekas, tur nebūs nekas, tik krūmiņš kustējās. Viss nogludināsies!
Vai tad der no lieka izmest pūku ar nacionālistiem, ja varbūtējie koalīcijā uz maiņu nākušie ir tūkstoškārt neiecietīgāki par Raivja Dzintara mieramikām mohammadu uzņemšanas jautājumā? Reģionu apvienība un Sudrabas partija, kolīdz saodīs par migrantu tuvošanos, sastāsies ķēdē un sadosies rokās, lai te neielaistu nevienu sīriešu sievieti, nevienu lībiešu sirmgalvi! Viņi nepados krūzi ūdens etiopiešu bērniem! Iekļauti koalīcijas pamatsastāvā par pilnvērtīgiem akcionāriem, pirmie uz karstām pēdām uzstās, lai visu naudu novirza reģioniem, bet otrie – lai smalki iztīra visu valsts kasi līdz dibenam! Turpretī Nacionālā apvienība ne tuvu nav tik asinskārīga, bet pieticīga un kompromisus meklējoša. Kā šķiet, arī pie budžeta sastādīšanas citkārt stingro finansu ministru var pierunāt, lai viņš sabiedriski derīgiem pakalpojumiem vai “neparedzētiem gadījumiem” izvelk ārā no matrača dažus papildu miljonus eiro.
Un tagad tā nebeidzamā čauksteņu putras katlu vārīšanās par “pārstrādināto” Laimdotu, it kā viņai pa taisno nolikts ceļš uz Stradiņa slimnīcas reimatisma nodaļu. Neredzējāt, kā premjere nodejoja bugivugi ar visiem Eiropas līderiem pēc kārtas un nekas neliecināja, ka dzīvības sulas no viņas izspiestas? Kāds cits Straujumas vietā pat apvainotos. Jedritvaikociņ, kur man bija prāts! Toreiz, kad visi lūgšus lūdzās pletēt balto blūzīti un nākt valdības priekšgalā, neviens neinteresējas, vai temperatūra 36,6 un asinspiediens ka jaunam meitenam! Tā kā partizāni, kas gaida, vai omammas Ministru Kabinets rudenī aizlaidīsies kā dzērves kāsī, vai izlavīsies no Brīvības bulvāra 36 zosu gājienā, slikti redz, dzird un prognozē. Tā tik nerrošana, ka Straujuma tā nu ies un pametīs valsts darīšanas pusdarītas.
