Foto – LETA

Var jau taisīt par bargu naudu arī liftu, lai apskatītu Staburagu. Tikai neaizmirsīsim, ka vairāk nekā pusgadsimtu šī klints ir bijusi zem ūdens un tā nekad vairs nebūs tāda, kādu to redzējām, fotografējām un apjūsmojām.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Teikām un nostāstiem apvītais simbols ir zudis uz visiem laikiem, tādēļ nebojāsim priekšstatu par to, kas latvieša sirdij reiz bija Staburags. Es ierosinu vienkāršu un reālu risinājumu. Turpat netālu no Staburaga vietas Jaunjelgavas novada pašvaldība ir uzcēlusi skaistu Saieta namu, kurā varētu izvietot pastāvīgu Staburagam veltītu ekspozīciju ar dažādu gadu fotogrāfijām no vissenākajiem laikiem līdz applūdināšanai. Cilvēki varētu braukt ekskursijā, it īpaši jaunās paaudzes, kas to nekad nav redzējušas. Esmu pārliecināts, ka Jaunjelgavas dome ar tās izpilddirektoru Jāni Dimitrijevu neliegs savu atbalstu. Ir arī pazīstami fotogrāfi, kā Bruno Alsiņš un Jaunjelgavā dzīvojošais Aivars Bite, kuriem ir profesionālas kvalitātes Staburaga fotogrāfijas. Arī Latvijas Fotogrāfijas muzejā savulaik ieguvu 19. gs. Staburaga fotogrāfiju. Redakcijai būtu jāizsludina tautā aicinājums sūtīt fotogrāfijas. Es uzņemos veikt atlasi un iekārtošanu.

Ar cieņu, fotovēsturnieks 
Pēteris Korsaks

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Par P. Korsaka priekšlikumu ļoti priecājās Jaunjelgavas novada izpilddirektors Jānis Dimitrijevs un Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse. “Jā, Staburaga Saieta namā ir atbilstošas telpas, kur iekārtot šādu pastāvīgu ekspozīciju gan pirmajā, gan otrajā stāvā. Pazīstu P. Korsaku jau 20 gadus un zinu, ka uz viņu var paļauties,” sacīja J. Dimitrijevs.

Pēc “Latvijas Avīzes” publikācijām šovasar par Staburagu, it īpaši pēc 26. jūnija raksta “Grib izcelt Staburagu”, kādi simts cilvēki dienā piestājuši Staburaga vietā, rādījuši to bērniem un sprieduši par nogremdētās klints iespējamu atsegšanu, sacīja A. Ķīse un tūdaļ pat piebilda, ka Staburaga pagasta iedzīvotāji ir kategoriski pret kādu Staburaga eksponēšanu. “Neviens nav pieļāvis domu par kādu betona aizsprostu vai stikla liftu, jo saprot, ka Staburagu atgūt iepriekšējā izskatā vairs nav iespējams. Arī pašlaik šajā vietā Daugava, lai gan citāda nekā agrāk, ir visai iespaidīga, skaists ir Vīgantes parks, ir Vasarieša dienliliju dobes. Bet Staburagam veltīta ekspozīcija rādītu klinti un Daugavu tik tiešām tādu, kāda tā bija. Tai varētu atvēlēt lielāko daļu no Saieta nama izstāžu zāles,” sprieda A. Ķīse.

Staburaga Saieta nams ir divstāvu ēka ar sarīkojumu zāli 150 skatītājiem, izstāžu zāli, bibliotēku un pagasta pārvaldi. Saieta namu atklāja pērn rudenī.