Foto – LETA

Paziņu lokā ir cilvēki, kuri jau pērnajos Ziemassvētkos sāka čakli plānot šāgada Jāņus – piecās pārdomāti aizvadītās brīvdienās iespējams īstenot dažu ilgi lolotu nodomu, neiztērējot atvaļinājuma dārgo resursu. Bet arī vieglprātīgākajiem, kas nelūkojas nākotnē tālāk par nedēļu, vasaras saulgriežu noskaņās strauji dzimst idejas izklaidēties un atpūsties tā, lai vēl ilgi pietiktu vielas pārsteigt sociālo tīklu sabiedrību. Vārdu sakot, patlaban reti kurš nav pieslēdzies Līgo svētku enerģētiskajam laukam. Grūti šim strāvojumam pretoties, ja tas pulsē reklāmās, tirgotavās, steidzīgi garām skrienošu svešinieku skatienos, radio skaņdarbu repertuārā un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atgādinājumos svinēt prātīgi. Jāteic, CSDD uzrunās un pērnvasar lietoto ieteikumu pieskatīt dzērušus draugus atkārtojumā dzirdams vāji slēpts izmisums – neraugoties uz pastiprinātajām represijām pret pļēguršoferiem un braukšanas ātruma pārkāpējiem, strauji pieaug satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo cipars. Vēl 2011. gadā Latvija varēja lepoties ar satiksmes upuru skaita izteiksmīgu samazinājumu, bet 2014. – jā, bijām Eiropas Savienības flagmaņi pretējā nozīmē: 105 bojā gājušie uz apmēram vienu miljonu iedzīvotāju. Neko iepriecinošu patlaban nesola pati jaunākā statistika un tīmeklī sarūk gludu ceļu pieprasītāju koris pēc katras avārijas uz samērā svaigās Tīnūžu–Kokneses šosejas – izrādās, arī teicama satiksmes artērija var būt ļoti nedroša, ja braucēji masveidā apzināti ignorē noteikumus. Tāpēc var saprast bažīgo spriedzi ceļu satiksmes uzraugu vidē pirms garajām brīvdienām, kad vienai daļai spēkratus stūrējošo neglābjami izpaudīsies vēlme “samērīties krāniņiem” jeb padižoties uz ceļa ar prasmi līdz galam nospiest gāzes pedāli. CSDD izziņotie pastiprinātie uzmanīšanas pasākumi nav šķērslis džigitēt. Visiem labi zināms ceļu policijas vārgais resurss, turklāt satiksmes brīdinājumiem piemērotās lietotnes mūsdienu tālruņos dod iespēju izvairīties no ātruma un promiļu kontrolieriem.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Lasīt citas ziņas

Saeima nesen pieņēma labojumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot lielākus sodus šoferiem, kuri brauc daudz ātrāk par atļauto. Taču nav īpašu cerību, ka satiksmes kultūra strauji uzlabosies. Ir jāpiekrīt Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidenta Jura Zvirbuļa viedoklim: iedarbojas ne tik daudz pats sods, cik soda neizbēgamība. Acīmredzot vienīgi tās nodrošinājums, nevis pie prāta saucošās atgādnes spētu ierobežot šoferus, kas brauc pēc principa – pie stūres var sēsties reibumā un uz ceļa drīkst ālēties, ja tikai policija nepieķer. Diemžēl šis viedoklis valda arī ģimenēs, kuru locekļi bez iebildumiem kāpj piedzērušā tēva, vīra, brāļa automašīnā: katram ceļu policistam ir stāsti par sievām un mātēm, kuras dažkārt visai agresīvi attaisno iereibušo stūrmani, nesaskatot viņā potenciālo slepkavu.

Tomēr nebūs gluži tiesa, ka iztukšotas pilnīgi visas šoferu audzināšanas rezerves. Līdz šim satiksmes drošības kampaņās tikpat kā nav tērēts dažādās sabiedrībās grupās cienītu personību potenciāls. Domāju, jauniešu auditoriju daudz iedarbīgāk nekā CSDD brīdinājumi sasniegtu popmūzikas elka uzruna šo aprindu stilā vai kodolīgs spožus panākumus guvuša sportista teiciens. Taču varbūt jaudīgāk darbināmi tautas folklorā atrodamie audzināšanas stimuli – teiksim, valdība izdod rīkojumu, ka visiem obligāti apgūstams ziņģes “Nebrauc tik dikti!” pirmais pantiņš… Labi, metam jokus pie malas. Ļoti gribas cerēt, ka 25. jūnija rītā visi jāņubērni dosies ikdienas gaitās. Drūmākā vai jautrākā noskaņā, bet veseli un dzīvi.