×
Mobilā versija
Brīdinājums -16.0°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
19. jūnijs, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Nebrauc tik dikti!… (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Paziņu lokā ir cilvēki, kuri jau pērnajos Ziemassvētkos sāka čakli plānot šāgada Jāņus – piecās pārdomāti aizvadītās brīvdienās iespējams īstenot dažu ilgi lolotu nodomu, neiztērējot atvaļinājuma dārgo resursu. Bet arī vieglprātīgākajiem, kas nelūkojas nākotnē tālāk par nedēļu, vasaras saulgriežu noskaņās strauji dzimst idejas izklaidēties un atpūsties tā, lai vēl ilgi pietiktu vielas pārsteigt sociālo tīklu sabiedrību. Vārdu sakot, patlaban reti kurš nav pieslēdzies Līgo svētku enerģētiskajam laukam. Grūti šim strāvojumam pretoties, ja tas pulsē reklāmās, tirgotavās, steidzīgi garām skrienošu svešinieku skatienos, radio skaņdarbu repertuārā un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atgādinājumos svinēt prātīgi. Jāteic, CSDD uzrunās un pērnvasar lietoto ieteikumu pieskatīt dzērušus draugus atkārtojumā dzirdams vāji slēpts izmisums – neraugoties uz pastiprinātajām represijām pret pļēguršoferiem un braukšanas ātruma pārkāpējiem, strauji pieaug satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo cipars. Vēl 2011. gadā Latvija varēja lepoties ar satiksmes upuru skaita izteiksmīgu samazinājumu, bet 2014. – jā, bijām Eiropas Savienības flagmaņi pretējā nozīmē: 105 bojā gājušie uz apmēram vienu miljonu iedzīvotāju. Neko iepriecinošu patlaban nesola pati jaunākā statistika un tīmeklī sarūk gludu ceļu pieprasītāju koris pēc katras avārijas uz samērā svaigās Tīnūžu–Kokneses šosejas – izrādās, arī teicama satiksmes artērija var būt ļoti nedroša, ja braucēji masveidā apzināti ignorē noteikumus. Tāpēc var saprast bažīgo spriedzi ceļu satiksmes uzraugu vidē pirms garajām brīvdienām, kad vienai daļai spēkratus stūrējošo neglābjami izpaudīsies vēlme “samērīties krāniņiem” jeb padižoties uz ceļa ar prasmi līdz galam nospiest gāzes pedāli. CSDD izziņotie pastiprinātie uzmanīšanas pasākumi nav šķērslis džigitēt. Visiem labi zināms ceļu policijas vārgais resurss, turklāt satiksmes brīdinājumiem piemērotās lietotnes mūsdienu tālruņos dod iespēju izvairīties no ātruma un promiļu kontrolieriem.

Saeima nesen pieņēma labojumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot lielākus sodus šoferiem, kuri brauc daudz ātrāk par atļauto. Taču nav īpašu cerību, ka satiksmes kultūra strauji uzlabosies. Ir jāpiekrīt Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidenta Jura Zvirbuļa viedoklim: iedarbojas ne tik daudz pats sods, cik soda neizbēgamība. Acīmredzot vienīgi tās nodrošinājums, nevis pie prāta saucošās atgādnes spētu ierobežot šoferus, kas brauc pēc principa – pie stūres var sēsties reibumā un uz ceļa drīkst ālēties, ja tikai policija nepieķer. Diemžēl šis viedoklis valda arī ģimenēs, kuru locekļi bez iebildumiem kāpj piedzērušā tēva, vīra, brāļa automašīnā: katram ceļu policistam ir stāsti par sievām un mātēm, kuras dažkārt visai agresīvi attaisno iereibušo stūrmani, nesaskatot viņā potenciālo slepkavu.

Tomēr nebūs gluži tiesa, ka iztukšotas pilnīgi visas šoferu audzināšanas rezerves. Līdz šim satiksmes drošības kampaņās tikpat kā nav tērēts dažādās sabiedrībās grupās cienītu personību potenciāls. Domāju, jauniešu auditoriju daudz iedarbīgāk nekā CSDD brīdinājumi sasniegtu popmūzikas elka uzruna šo aprindu stilā vai kodolīgs spožus panākumus guvuša sportista teiciens. Taču varbūt jaudīgāk darbināmi tautas folklorā atrodamie audzināšanas stimuli – teiksim, valdība izdod rīkojumu, ka visiem obligāti apgūstams ziņģes “Nebrauc tik dikti!” pirmais pantiņš… Labi, metam jokus pie malas. Ļoti gribas cerēt, ka 25. jūnija rītā visi jāņubērni dosies ikdienas gaitās. Drūmākā vai jautrākā noskaņā, bet veseli un dzīvi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ir viena normāla izeja, taču neviens tam nepiekritīs. Automašīnām, izņemot speciālo transportu, ir jāuzstāda ātruma ierobežojums – ne vairāk kā 10-15% virs atļautā, maksimālā ātruma uz ceļiem.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+