Spēja iedvesmot sabiedrību – tas ir svarīgi prezidentam. Saruna ar Uldi Pīlēnu 14
ULDIS PĪLĒNS neapšaubāmi ir Eiropas mēroga uzņēmējs, un viņa redzējums par sabiedriski politiskām norisēm “Latvijas Avīzes” lasītājiem arvien šķitis interesants, noderīgs. Pašlaik Pīlēna kungs nomainījis operatīvā biznesa vadību UPB holdingā pret uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, lai intensīvāk nodarbotos ar UPB tālākas attīstības stratēģiju, kā viņš pats saka: “būšu spēlējošais treneris”. Ko “treneris” Pīlēns iesaka mainīt Latvijas norisēs, kā skatās uz notiekošo aiz robežām – sarunā ar Voldemāru Krustiņu un Egilu Līcīti.
V. Krustiņš: – Krievija pēc sankciju uzlikšanas paliekot vājāka. Tā daži saka, bet vai tā tiešām ir?
U. Pīlēns: – Es nedomāju, ka var likt vienlīdzības zīmi starp rubļa kritumu un Krievijas palikšanu vājākai. Jo būtiski mainās psiholoģiskais klimats Krievijā, tajā skaitā sankciju dēļ. Putins izmanto alibi, ka nevis nesaimnieciskums, nesakārtotā ekonomiskā telpa un korupcija ir Krievijas iekšējo problēmu sakne, bet gan Rietumu vēršanās pret Krieviju no visām pusēm. Tas, ka rubļa vērtība krīt, neietekmē lielu reģionos dzīvojošo sabiedrības daļu ar zemākiem ienākumiem, jo viņu nelielais patēriņa grozs nav atkarīgs no dārgiem importiem un to cenu pieaugumiem. Taču augstā mobilizācija uz impērisko domāšanu, ko propagandē Krievijas vadošie TV kanāli, kā arī Putina atbalsts sabiedrībā dara mūs ļoti, ļoti uzmanīgus. Turklāt Rietumeiropas eksperti prognozē, ka Krievijas kopprodukts pat pēc visām nepatikšanām nekritīs zemāk kā par kādiem četrarpus procentiem. Mēs krīzē zaudējām pat 20 procentus, un tad sākās sāpju robeža, cilvēki bija spiesti aizbraukt. Krievija nosvārstīsies, bet ielās tamdēļ neviens strauji neies. Diezin vai saruks Putina atbalstītāju loks, ja pasliktināsies ekonomiskā situācija un jostas vajadzēs savilkt ciešāk. Putina realizētā iekšpolitika var Krievijas saimniecisko modeli padarīt krietni autoritārāku, tajā skaitā izmantojot piespiedu uzņēmumu nacionalizācijas paņēmienus.
