Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. augusts, 2016
Drukāt

“nebūt traks kā zaķis martā” (26)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dainis Deigelis

Dainis Deigelis (1983) ar dzejas rakstīšanu sācis nodarboties kopš 15 gadu vecuma, mācoties Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā. Pirmos panākumus guvis domrakstu konkursā, kas bija veltīts Garlība Merķeļa darbam “Latvieši”. 2001. un 2002. gadā saņēmis Rutas Antones literāro prēmiju, vairākkārt ieguvis apbalvojumu Latvijas, Igaunijas un Krievijas Vides ministrijas organizētajā starptautiskajā jauno autoru konkursā “Ūdens pasaule”. Topošais literāts Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē studijas nav pabeidzis, taču augstskolā pavadītais mācību laiks pamudinājis pievērsties aktuālai, sociālai un mūsdienīgai dzejai. No 2009. gada viņš periodiski publicējas “Satori.lv” lasītāju blogos ar pseidonīmu Daniels Ronis. 2013. gadā pirmo reizi ar savu dzeju autors piedalījās “Akti naktī” dzejas lasījumos Liepājā. Regulāri piedalās Dzejas dienās Jelgavā, ir līdzautors un vadītājs dzejas vakaru ciklam “Dodam vārdu jaunajiem” Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Jaunā dzejnieka pirmais autorvakars 2015. gada 26. novembrī notika Hāgenskalna komūnā. Topošais literāts ir jelgavnieks, darbojas mārketinga jomā, organizē pasākumus literātiem un pilnveido savas zināšanas LRS literārajā akadēmijā.

Dzejas kopas “Tikai neveikls domraksts”, “Tikumīgs sludinājums”, “Nāve smaida visiem” publicētas interneta žurnālā “Satori.lv.”, dzejas kopu “Savam Dievam” var izlasīt Latvijas Universitātes portālā “Ubi Sunt”.

Dainis par sevi saka: “Man patīk un pašam šķiet aktuāla sociāli asa, pat politiska dzeja. Ar vectēvu jau kopš agras bērnības esam stundām diskutējuši par politiku un notiekošo sabiedrībā. Visticamāk, tāpēc pats savas dzejas valodas attīstību saskatu tieši šajā virzienā. Mani izbrīna, ka sociālas dzejas mums ir maz, lai gan Rietumu pasaulē tas nav nekas neparasts.” D. Deigelis par sev tuviem autoriem uzskata Ojāru Vācieti, Kārli Vērdiņu, Velgu Krili, Ingu Gaili. Iedvesmas avots ir arī Čārlzs Bukovskis, Josifs Brodskis, Klāss Andersons un citi pasaulē atzīti vārda māk­slas meistari.

 

DZEJAS ABC

Sandra Vensko, LRS Liepājas nodaļas vadītāja: “Jaunais autors raksta rotaļīgi, tomēr liekvārdība, saplūdinātie vārdi, deminutīvi biezā slānī atšķaida labi aizsākto domu. Sākotnējā ideja nereti pazūd biezajā vārdu plūsmā. Ar jau pazīstamiem, ekspluatētiem tēliem – 
piemēram, daudzkārt pieminēts Dievs – problēmu risināt vienmēr vēl neizdodas. Pozitīvi, ka dzejnieks nav vērsts vienīgi uz pašizpēti. Viņa meklējumi dzejā ir interesanti, jūtama degsme, azarts. Tekstos vietām raupja pašironija, ko autors vēl gluži labi nepārvalda, bet ir ceļā uz spilgtu, uzrunājošu sociālo dzeju.”

 

 

Publicējam Daiņa Deigeļa jaunāko dzeju.

 

Laikmets

jau kuro gadu gadu desmitu

krūtīs tamburīnu sit mēnessērdzīgs trakums

tu māni tikmēr pasauli

ka esi prātīgs

centies no trakuma atpirkties

nebūt traks kā zaķis martā

politkorekti līferē starp  smuki pielaizītām suņām

kārtējos pašpalīdzības vakaros

kādā aplupušu sienu ieskautā telpā

ar trešo alu rokās

beidzot sāc nejusties tik sasodīti viens

 

pilsētā kurā aizvēries cirks

klauni palikuši bez darba

raksta uz asfalta petīcijas Dievam

 

nav sirds

 

Brīdinājums

Kalendārs noplēš no manis

dienas un gadsimtus – akmeni pa akmenim

pārvērš visas bērnības smilšu pilis gotiskās pilsdrupās

kur maldās vien raganas, daži traki dzejnieki

kas tic sajūtu atkailinātajam bezdibenim

reiz tāpat kā saldenai pudelei

dibens redzams būs

mirdzošs paraplāna spārns pamās mums

aizvizinās uz paradīzi līdz apnikumam

aizliegtajā auglī kost

līdz pasaule noliksies gultā pavisam

ar savām pēdējām rudens iesnām

kalendāra pēdējā lapā Dievs nesekmīgi brīdinās

par atkalsatikšanās briesmām

 

debesīs apmesties ļauts

tikai neuzrakstītiem dzejoļiem

klusuma dungotām dziesmām

 

Tradīcijas

svētdiena

uz elli dodas kārni veļi

veļu netīru pieknaģē

dzelzs putni striķītī

dievs

nospļauj notekūdeņus

norūc

ne druvās rudzi jums

ne kartupeļi

 

svin Jāņu nakti

Facebookā

tūkstoš gadus

izdzimteņi

 

***

 

sirreāla sajūta

pusseptiņos no rīta

tava mīlestība

sēž uz poda

kamēr tu mazgājies

balts no sapņiem

kuru nav

mūžība

sirreāla

pusseptiņos no rīta

sajūta

 

Atbilde

nelasu jūsu dzejoļus

trūkst mākslinieciskās vērtības

spilgtas abstrakcijas

pārlieku liels melodramatisms

jau vismaz 2000 gadus

nelasu

jūsu

dzejoļus

DIEVS

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Latvijā viss pa vecam, aiz anonīmiem komentāriem “kolēģi” drosmīgi portālos kur zināmas pēdas jāatstāj dūša papēžos

  2. Nav labāka dzejnieka dzejniekam, kā miris dzejnieks. Daini Deigeli, turies, tas ir tikai sākums.

  3. nu, šis vairāk uz grafomāniju, un arī autora mūžīgā riešanās par tiem, kam nepatīk viņa dzejiņa, ir vairāk nekā smieklīga.

  4. suņi rej- postmoderna karavāna iet tālāk…

    • nevis iet, bet lopiski truli bradā pa pašu sagānītajiem postmodernajiem slimsuņsūdiem.
      vēl tikai atliek atbildēt uz jautājumu – cik dziļi sūdos jau ir iebradājušies un uz kurieni aizbradāsies…

  5. Neko jau vidējais latvietis neprot labāk kā anonīmi c(..)irst internetā. Daini Deigeli, tas tikai nozīmē, ka ej pareizajā virzienā.

  6. es nesaprotu,kāpēc vāja grafomāna darbus jāpublicē?mums ir tik daudz labu jauno autoru, kāpēc šito murgu?

  7. WTF??? Kāpēc tiek dzēsti komentāri??? Deigelim taisnība acīs kož??? Smird viņa dzeja

    • neraudi, Pok-e-mon Atbildēt

      Dzeja nesmird. Sabiedrība smird. Savulaik bija dziesma par dzeltenām kurpēm, fifīgo Ilzīti Milzīti, benzīns saujā un hospitāļi… u. c. interesanti sabiedrību izaicinoši un dziedami gabali. Gan Dainim arī tādi runājami teksti būs.

  8. Protams autora dzeja nav idēla, jāslīpē ir kur augt, to mēr tā ir tik cilvēciska, un to es autoram novelu nepazaudēt. Sava ceļa gājējs, jau vienmēr daudziem kremt

  9. Paši atzīst recenzijā, ka publicē sūdu… Tā gadās, kad laikam nav ko publicēt

    • Skaisle, Tu? “Brīdinājums” ir labs.
      Dainim pietiek dūšas būt tādam, kāds ir, topoša māka nevandīties savās sāpēs. Forši būs. Ja strādās.

  10. Tiešām – nakts vidū tik vien kā izpilināt no sevis trīs piles, tur lielu mākslu komentāram nevajag. Kā saka, savu padarīja.
    Jaunais autors tā arī savos dzejoļos raksta – tieši un par sabiedrībā pilinātājiem. Manuprāt.

    • anonīmajam onānistam - to 18:08 Atbildēt

      tev gan izcili dižens izslaukums, tiešām – nakts vidū tik vien kā izpilināt no sevis trīs piles, tur gan dikti lielu mākslu onānismam vajag, visticamāk. Kā saka, savu tu padarīji, vari sust tālāk. Līdz nākamajam trīs pilienu atslaukumam.

      Jaunais autors tā arī savos “dzejsoļos” raksta – tieši un par tev līdzīgiem sabiedrībā pilinātājiem onānistiem. tavuprāt.

  11. arī slimiem suņiem ir tiesības publicēties-diemžēl

    • vari to nedarīt, neviens tevi uz to nespiež.

      • postmodernisma “mākslas”, tajā skaitā arī šādas bezjēgas “dzejas”, pamatbūtība un vienīgā “vērtība” ir 1:1 atbilstoša latvānijas lumpeņsabiedrības “TOP-trendam”: jo bezjēdzīgāk un taml. stulbāk – jo krutāk.

        • Ja tik briesmīgi iespaidojies no dažiem dzejoļiem, ej mājās, palien zem deķa un baidies tālāk.

          • :)))))

            tavas “pašaizsardzības” metodes no “briesmīgiem iespaidojumiem” neder normāliem cilvēkiem, kuriem tu atļaujies uzbāzties ar savu “gudro (c)iršanu”. Tāpēc, kārtējo reizi – “ej mājās, palien zem deķa un baidies tālāk”, īpaši jau no šādiem “dzejoļiem”.

  12. traks kā postmoderna dzejsa poēts Atbildēt

    slima
    .
    .
    .
    suņa
    .
    .
    .
    murgi

    • postmodernisma “mākslas” būtība un muļķu zemes lumpeņsabiedrības “TOP-trends”: jo stulbāk – jo krutāk.

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+