×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.4°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
7. maijs, 2018
Drukāt

“Rail Baltica” nebūvē tāpēc, lai latvieši ērti aizbrauktu uz Berlīni iepirkties (25)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

“Rail Baltica” dzelzceļa līnija netiek būvēta tikai tāpēc, lai latvieši varētu ērti aizbraukt uz Berlīni iepirkties. Katerīne Trautmane uzsver tās ģeopolitisko lomu – lai eiropieši varētu atsteigties baltiešiem palīgā, ja nepieciešams.

Katerīne Trautmane ir bijusi Strasbūras pilsētas galva, Francijas kultūras ministre un Eiropas Parlamenta deputāte. Pēdējos trīsarpus gadus viņa ir Eiropas transporta tīkla TEN-T Ziemeļjūras–Baltijas koridora koordinatore. Modālajā transporta koridorā, kas savieno Helsinkus un Tallinu ar svarīgākajām Ziemeļjūras ostām Roterdamu, Antverpeni, Amsterdamu un Hamburgu, kā pirmais tiek īstenots “Rail Baltica” projekts. TEN-T dienās Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā 27. aprīlī viņu iztaujāja Baltijas valstu žurnālisti – no “Latvijas Avīzes”, igauņu “Postimees”, “The Baltic Times” un Lietuvas BNS.

Kādā stadijā pašlaik ir “Rail Baltica” projekts?

Šorīt tikos ar [ES budžeta komisāru] Ginteru Etingeru un Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta (DG Move) ģenerāldirektoru Henriku Hololeju. Viss turpinās. Lieli projekti ar vairāku valstu iesaistīšanos Eiropai ir jauna pieredze.

Mēs esam ļoti svarīgā stadijā pašlaik: pirmkārt, mums ir vienošanās par tehniskajām vadlīnijām, kurās noteikta secība, kādā infrastruktūra jābūvē. Otrkārt, pārvaldība ir atslēga. Attiecības starp kopuzņēmumu un valdībām atsevišķos jautājumos ir sarežģītas. Ir jārod izsvērts risinājums, apvienojot trīs Baltijas valstis un iesaistot Poliju un Somiju. Eiropas Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu un koordināciju. Atcerieties, sākumā bija nesaskaņas starp Lietuvu un Latviju par investīcijām Ziemeļlietuvā un Rīgas bažas gan par dzelzceļa stacijas un lidostas pievienošanu, gan arī par savienojumiem ar kaimiņiem. Savukārt Igaunijā bija jāizvēlas, caur kuru pilsētu dzelzceļš ies – caur Tartu vai Pērnavu.

Tagad esam sasnieguši lielu progresu. Plānojam pat aiz Polijas robežas, kur pirmais posms – starp robežu un Belostoku, un tagad esam iezīmējuši nākamos. Arī ar Somiju sākušās sarunas par nākamajiem sliežu ceļu posmiem. Soli pa solim esam nonākuši līdz kopējam skatījumam.

Bija laiks ar pamatīgām diskusijām, bet nu mums jau ir veicamo pasākumu plāns. Tagad process ir atšķirīgs – diskusijas rit par tehniskajiem aspektiem. Darba grupās eksperti meklē un piedāvā tehniskus risinājumus. Tas ir ļoti svarīgi, jo mērķis nav uzbūvēt zemo cenu infrastruktūru. “Rail Baltica” iekšienē vēl nepieciešamas politiskas diskusijas par dzelzceļa izmantošanu, jo tai jākalpo dažādiem mērķiem – gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem, gan arī militārai mobilitātei.

Tagad runā par militāro Šengenu, kas gan nozīmē tikai robežu šķērsošanu bez aizkavēšanās militārajai tehnikai. Vai tai ir iespaids arī uz šo projektu?

Tas ir jauns jautājums un tieši attiecas uz “Rail Baltica”. Droši vien tam vēl būs ietekme uz prasībām infrastruktūrai, piemēram, tiltiem. Mēs esam procesa sākumā, tāpēc tiekamies ar Baltijas valstu aizsardzības ministriem. Mēs gan ceram, ka “Rail Baltica” nevajadzēs lietot militārām vajadzībām.

Pirms pāris dienām tikos ar Baltijas valstu satiksmes ministriem vai viņu vietniekiem, aizsardzības ministru klātbūtnē piedalījās arī finanšu ministriju pārstāvji. Šim projektam ir visaugstākā prioritāte, ko šorīt publiski apstiprināja ES budžeta komisārs Etingers. Šī ir infrastruktūra, kurai pieslēgsies austrumu – rietumu virziena sliežu ceļi un līdz ar to arvien vairāk un vairāk cilvēku ieinteresēti šī projekta virzībā. Mums jāparāda, ka šim dzelzceļam ir arī ekonomisks izdevīgums.

Arvien vairāk uzņēmēju notic šim projektam. Piemēram, Hamburga ir ieinteresēta šajā projektā. Kauņas mezgls ir ļoti svarīgs krustpunkts satiksmes organizēšanā, arī Rīgas dzelzceļa stacijā dažus aspektus būs grūtāk atrisināt, jo tie ir multimodāli mezgli un mēs nebūvējam tuksnesī, bet urbānā vidē. Turpinās diskusijas par posmu Kauņa–Polijas robeža, par jaunu posmu iekļaušanu projekta infrastruktūrā un par savienojumu ar Polijas dzelzceļu.

Pēc būvniecības beigām 2026. gadā vajadzētu būt kārtībā arī savienojumam uz Polijas robežas, par ko pārliecinājos vakar, saņemot divu Polijas ministru apņemšanos.

Process rīt caurskatāmi un tas ir viens no pārvaldības būtiskākajiem elementiem. Sākumā bija grūti, jo trīs nacionālās stratēģijas, trīs īstenojošas iestādes ar dažādu uzņēmumu interesēm – tās visas apvienot var tikai ar… baguette magique (franciski – burvju nūjiņu), bet mēs pie vienošanās nonācām soli pa solim.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Būtu labāk jaunu asfaltu uzlikuši Silciems – Garkalne un vēl citus ceļus uzlabojuši pa to naudu.

  2. kad sākas aktīvā karadarbiba, tad vienu no pirmajam iznicina infrastrukturu, tiesi tapec lai neviens nevaretu atsteigties paliga vai aizbegt. Lidz ar to sanaks ka brauksim erti iepirkties 🙂

  3. Sūda reilais baltiks Atbildēt

    Brauksim uz vāciju pèc kvalitatīvas desas

  4. būvē tāpēc, ka Latvijā vairs nevar nopirkt apavus, nevar nopirkt kvalitatīvus produktus, nevar nopirkt bērnu drēbītes. Praktiski nevar nopirkt neko, izņemot ķīnas atkritumus.

  5. Pareizi jau būs. Ekonomika. Visu, kas nepieciešams, pievedīs un pasniegs, kā uz paplātes. Nekas nevienam nav jāražo.Grabiniet tik kapeiciņas. Kā nekā – tāda ir valsts politika. Un vienīgo izejvielu apaļkokus, drusciņ šķeldu fīrējam pāri robežai. Un bomžojat gar lielveikalu skatlogiem uz veselībām.

  6. izdevumi vismaz 10 miljd euro + katru gadu uzturēšana vismaz 100 milj + dzelzceļa sastāvi
    lai nodrošinātos ? Pāris vietās uzspridzina sliedes un nav lietojams.
    Biznesa plāna nav, tas nozīmē, ka tos 100 milj maksās no budžeta, t.i. nodokļu maksātāji.

  7. Galvenokārt jau militārās tehnikas mobilitātei.

  8. Tad jau izdevumi par “railBaltic” būvēšanu un uzturēšanu ir jāiekļauj valsts aizsardzības budžetā, un 2 % būs pārpildīti ar uzviju, pie tam taisnīgi.

  9. Ja kāds sailgojies atkal pēc krievijas un krievu kārtrības,lai brauc uz turieni un dzīvo nost.Mēs,kam daudz maz galva uz pleciem gribam dzīvot modernā un drošā Eiropā.Starp citu troļļu muldēšana par militāro transportu ir tīrākās muļķības.Ja kādam būs vēlēšanās to var apturēt ar dažiem šāviņiem.Nez kāpēc arī Somija ir gatava aktīvi iesaistīties pat nakotnē izbūvējot tuneli no Tallinas uz Helsinkiem.Tāpat arī Zviedrija.Tas lai šeit netiktu būvēta ne celulozes rūpnīca,ne vēl kādi investīciju projekti,ir tīri atsevišķu kaimiņu nevēlēšanās ,lai šeit kaut kas reāli notiek un valsts attīstās..Un troļļi un mūsu pašu šaurās sazombētās pierītes te cepās.

  10. Этот проект нужен только для распила бюджета и воровства денег! Atbildēt

    Da!

  11. Tieši otrādi! Lai uz Latviju ērti nepārceltos jauneiropieši!:)

  12. Šitam pauti biksēs.Cikiem reāli Latvijā vajag to reilveju? ja nu darba vietas dotu, tikai nav palikuši vairs sakarīgu strādāt varētāju un spējīgo…

  13. un kādēļ gan ne? Var arī iepirkties…

  14. ši projekta pamatdomu saprot jebkurš kas draudzejas ar galvu. tā ir domāta tik un vienigi armijas apgādes līnija atbilstoša eiropas standartam, lai pa tiešo varetu ātri un bez kavešanās pārsviest lielu armijas daudzumu pa dzelzceļu.
    viss pārejais ir ļa ļa ļa acu aizmalešanai. nav tur ne pasažieru plūsmas, ne kravu ko pārvadāt, un nekad nebūs. jau esošajām dzelzceļa linijām nav ko pārvadāt un pasaka ka būs ceļš -radisies ko vest ir pilnigas pasakas.

    • Это так. Но в современной войне, значение такой ж.д. чрезвычайно мало. Вы не сможете её защитить от высокоточного оружия и ракет! Atbildēt

      !!

    • Jau trollis trollim piekrīt !!
      Izveidojuši savu avīzi avīzē 😝
      .
      Troļļu kreņķis ir, ka krievs, sliežu platuma dēļ, nevarēs savus vojakus ievilkt te…

  15. Vai ķirurģiski par sargu naudu uzfrisinatais tantalis ko jauņu pateica? Neviens no bauriem nebrauks uz Berlīni iepirkties, bet bauri strādās vajag sviedros, lai maksātu aizvien kāpjošas nodokļus, kas būs neizbēgami sakarā ar šīs “viduslaiku” aizsardzības platformas izmatošanu. Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai sliežu ceļu padarītu nebraucamu? Pēc vecuma tantulis varetu būt kaut ko par partizāniem skola mācījies.

    • Kāpēc tad nu nebraukt iepirkties uz Berlīni? Kundze teica, ka tas nav galvenais iemesls, kāpēc to dzelzceļu būvē, bet pamatā ir ekonomika. Arī bauri var Berlīnē iepirkties, ja tas tiem šķiet izdevīgi (ja turpināsies situācija, kāda ir tagad, ka Latvijas veikalos preces ir dārgākas, turklāt mazākas izvēles, nekā Berlīnē, tad, protams, bauri brauks iepirkties uz Berlīni. Vai Varšavu. Vai Poznaņu. Vai Parīzi.

  16. “uzsver tās ģeopolitisko lomu – lai eiropieši varētu atsteigties baltiešiem palīgā, ja nepieciešams.”
    Un, galvenais, runā ar nopietnu ģīmi un pašai it kā pat smiekli nenāk…

  17. naivais letiņš Atbildēt

    Vai tie tanki patiešām jāved tieši caur Rīgas centru? Nu man nudien kļūst bail no tiem, ar ko esam sapinušies …

  18. Daži labi “uzvārīsies”, Latvijai no RB -tikai mīnusi.

Draugiem Facebook Twitter Google+