Mobilā versija
+1.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
21. septembris, 2017
Drukāt

Nedalīs upurus “labajos” un “pārējos”: Vēsturnieki cīnās ar viltus ziņām par Salaspili (24)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Bijusī nacistu nometne Salaspilī ir viena no Krievijas propagandas mediju iecienītajām tēmām, par kuru jau sacerēta ne viena vien viltus ziņa. Visticamāk, šie uzbrukumi nebeigsies. Līdz gada beigām jābeidzas darbam pie Salaspils memoriāla ansambļa vārtu būves rekonstrukcijas un jaunas ekspozīcijas iekārtošanas. To kopīgi veic Salaspils novada dome, Daugavas muzejs un Latvijas Okupācijas muzejs. Finansējums – 300 tūkstoši eiro – 2016. gadā tika iegūts no tā sauktajām “deputātu kvotām”. Taču jau tagad krievvalodīgajos medijos parādījās savdabīgas apsūdzības, ka “vēstures kombinatori” ekspozīcijas iekārtošanas projektu uzsākuši tikai tādēļ, lai “noklusētu”, “melotu” un tādā garā. Kā apgalvo avīze “Vesti segodņa”, patiesā vēlme esot “ar buldozeriem nolīdzināt skulpturālo ansambli”. Par šobrīd Salaspils memoriālā notiekošo un Salaspils vietu viltus ziņu tematikā “LA” jautāja vienam no renovācijas darba grupas locekļiem, Okupācijas muzeja vēsturniekam un grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941 – 1944” līdzautoram, vēstures doktoram ULDIM NEIBURGAM.

 

Ekspozīcijas vēl nav, bet karagājiens pret jums jau sācies – nesen vienā vietējā krievvalodīgajā avīzē bija uzbrūkošs apcerējums ar daiļrunīgu virsrakstu: “Mūsu Salaspils pasakas”.

Ar to kundzi, raksta autori, diezgan plaši sarakstījāmies. Centos viņai izskaidrot visu, kas viņu interesēja. Bet rezultāts bija tāds, ka es sapratu, ka šis cilvēks nemaz netaisījās ieklausīties. Viņai viss jau bija skaidrs pirms publikācijas tapšanas. Daudz “ekspertu” un “vēsturnieku” esot sašutuši kā par Rudītes Vīksnes, Kārļa Kangera un manu kopējo grāmatu, tā par topošās muzeja ekspozīcijas iespējamo saturu. Sašutuši esot arī agrākie ieslodzītie. Īstenībā akadēmiskajās aprindās grāmatu uzņēma ļoti labi. Vienīgā kritika, ja to tā var saukt, nākusi no “vēsturniekiem”, kuri drīzāk ir Kremļa propagandisti, kā arī no viņiem līdzīgi domājošajiem Latvijā. Šajā kritikā ir tikai pāris konkrētas lietas, par kurām vērts padomāt. Piemēram, par vācu organizētās pretpartizānu operācijas “Ziemas burvība” rezultātā 1943. gadā Salaspilī nonākušo kopīgo skaitu. Bet pamatā jau šī kritika ir tāpēc, ka apstrīdam padomju laika pārspīlējumus un attiecībā uz Salaspils nometni lietojam tās oficiālo nosaukumu – “paplašināts policijas cietums un darba audzināšanas nometne”. Īstenībā tas ir diskutabli, kā Salaspili mūsdienās saukt plašākā sabiedrībā. Vārds “koncentrācijas nometne” ir diezgan izplatīts un vēsturiski par koncentrācijas nometnēm jau saucam ļoti dažāda tipa nometnes. Galvenais ir saturs. Man nav problēmu saprasties ar cilvēkiem, kas gatavi ieklausīties argumentos. Ir bijušas arī ļoti saturīgas sarunas ar krievu valodā rakstošiem vai raidošiem medijiem, bet šis gadījums ar “Vesti segodņa” autori… Iznāk, ka viņas rīcībā ir kādi slepeni pierādījumi, piemēram, tam, ka slimu un novārgušu baltkrievu bērnu asinis vācieši atzinuši par masveidā lietojamām vērmahta karavīru ārstēšanai. Nu, ja kundzei tādi ir, lai viņa tos liek galdā. Bet tā vietā ir klaigāšana un mūsu saukšana par “meļu triumvirātu”, kas izraisa vien smaidu.

Vēl viens kuriozs, par kuru smieties vai raudāt, ir apgalvojumi, ka mēs stāstā par Salaspili izmantojot tikai “nacistu pakalpiņu” liecības. Tādi kā Salaspils nometnes vecākā biroja darbinieki, ieslodzītie Arturs Neparts un Vilis Riekstiņš, uz kuriem diezgan daudz atsaucamies, bija labi izglītoti, pārzināja vācu valodu, tādēļ, piedraudot ar sodiem, viņiem lika rūpīgi sekot līdzi nometnes statistikai – cik cilvēku tajā atrodas, cik aiziet darbos, cik atnāk, cik aizsūtīti prom. Neparts un Riekstiņš pārzināja situāciju daudz labāk nekā tie, kas neredzēja vairāk par savu baraku vai darba vietu. Saukt šos cilvēkus par kolaborantiem ir pilnīgs absurds, kas liecina par tādu pārmetumu paudēju infantilitāti. Šādu nometņu iekšējo pārvaldi vienmēr organizēja, izmantojot arī pašus ieslodzītos. No ieslodzītajiem nāca kā nometnes vecākais, tā viņa palīgi, kantora darbinieki, darba komandu un baraku vecākie. Kas attiecas uz pārmetumiem, ka mēs “ignorējot” bijušo ieslodzīto baltkrievu bērnu stāstus, ieteiktu palasīt mūsu grāmatu. Protams, viņu apstākļi bija nežēlīgi un varbūt pat vieni no sliktākajiem. Bet bērni bija tikai viena neliela daļa no ieslodzīto kopuma, kas tur atradās. Viņi tur uzturējās vairākus mēnešus, nevis visus četrus gadus. Esmu ticies un runājis ar bijušajiem ieslodzītajiem baltkrievu bērniem. Mēs sapratāmies ļoti labi.

 

Jūs runājat tikai par Salaspils nometni, kamēr kareivīgi noskaņotā publika tajā pašā katlā liek arī vairākus kilometrus attālajās padomju karagūstekņu nometnēs notikušo.

Atgādināšu, ka šis ir Salaspils memoriāls, kas veltīts civiliedzīvotājiem paredzētajai nometnei. Padomju karagūstekņu nometnes mūsdienu Salaspils teritorijā bija vairākas. Bojāgājušajiem šo nometņu vietā ir piemiņas stēla. Ir arī padomju un pēc kara Salaspilī turēto vācu karavīru kapi. Uz tiem, tāpat kā uz cara laika Krievijas armijas garnizona kapiem, būs norādes un informācijas stends pie memoriāla. Garnizona kapi patiešām ir viena no iespējamajām vietām, kur varēja būt apbedīti Salaspils nometnē bojāgājušie. Bet vai tad, kad pirms pāris gadiem tur atrada cilvēku mirstīgās atliekas, kāds veica tiesu medicīnas ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai šie cilvēki tiešām nāca no nometnes? Neesmu neko tādu dzirdējis. Netaisāmies dalīt bojāgājušos “labajos” un “pārējos”, taču viss jādara korekti. To jau var redzēt arī Krievijas telekanālu sižetos, ka šie mediji turpina padomju propagandas stilu un faktiski izmanto ieslodzīto ciešanas ideoloģiskiem mērķiem.

Paldies! Jūsu jautājums/ziņojums ir saņemts.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Haralds no Sarkandaugavas Atbildēt

    1942(1943?). gada vasarā Torņakalnā Telts ielā gar kapsētu ejošajai tramvaja līnījai mainīja sliežu špalas. Strādājošie bija Salaspils ieslodzītie tērpti civilajās drēbēs. Uz ielas malā sakrautajām špalām sēdēja divi vai trīsi, īsti neatceros, pavecāki vīri vācu formas tērpos. Laikam vienīgais interesantais bija, ka divi strādājošie iegāja uz Telts ielas un VienIbas gatves esošajā puspagraba veikaliņā. Mums no Koku ielas atskrējušajiem puišeļiem tas laikam bija interesanti. H.Šildmaņa atmiņas.

  2. Pilnīgi piekrītu ,ka rotaļāšanās ar uguni-divas okupācijas,tikai atšķirība,ka pēdējā bija daudzu desmitu gadu garumā.

  3. nezinu, cik patīkami mums būs, ja sāks vētīt Sibirijas nometņu nosaukumus un režīmus. Še neglābjami ir jāsaprot kāda lieta – kamēr attiecīgais notikums ir dzīvs cilvēku atmiņās, tikmēr neglābjami būs arī šī subjektīvā puse. Latviešiem traģiskas manuprāt bija abas okupācijas – gan padomijas, gan vācu, un rotaļāšanās ar to, ka viena varbūt cilvēcīgāka kā otra, ir tāda mazlietiņ spēlēšanās ar uguni.

  4. kremļa melu propagandoni kā parasti argumentu vietā piedāvā savu tukšo fašistisko bļaurību. Lai izdodas iekārtot ekspozīciju un nav ko pievērst uzmanību kremļa kaucējiem

  5. Mans vecaistēvs arī gājis bojā Salaspils nometnē ,ieslodzīts esot par to ka pirmajā padomju okupācijas gadā zemes reformā ,pieņēmis 10ha no saimnieka zemes un pēc vācu okupācijas apcietināts kā komunistu atbalstītājs ,palaimējies ka tanī pirmajā “karstumā” neticis nošauts un tad nosūtīts uz nometni ,taču no nometnes tā arī neatgriezās ,it ka gājis bojā nometnes evakuācijas laikā. Sīkumos neko nezinu ,tas ko rakstu ir no tēva kādreiz stāstītā ,nekādas izziņas ,cik saprotu par vecotēvu neviens rads nekad nav pieprasījis. Taču no lasītā par nometni ,to par nekādu iznīcināšanas nometni neuzskatu un piekrītu mūsu vēsturnieku rakstītajam.

  6. Iespējams patiesība nepatiks ne vienai no abām pusēm.

  7. “Pamatdoma ir, lai cilvēks, atrodoties memoriālā, ne tikai redzētu pieminekļus, bet sajustu, kā šo vietu redzēja ieslodzītie.”
    ==================================================================
    Kaut kādu amerikanizēto Disnejlendu – izklaides parku taisās būvēt? Tad jau vajadzēs vismaz divas nedēļas pirms apmeklējuma sagatavoties ar Salaspils koncentrācijas nometnes ieslodzītajiem paredzēto pārtikas devu? “Bāreņu tautas” sindroma uzturēšana turpinās – joprojām galvenais ir stāsts par upuriem, nevis uzvarētājiem, kuri atbrīvoja no nacistu okupācijas. Strādā propagandisti, strādā….

  8. Nāks nāks jums nelieši, kuri sevi par “latviešiem īstenajiem”sauc, atpakļ viss, un tas būs ne jau pa jokam.
    Patiesībā Latvijā Latviešu ir palicis labi ja 5%, pārējie ir baltvācu, zviedru, poļu un aškenazu okupantu krustojumi.

  9. Mani neviens nevarēs pārliecināt ,ka Salaspils bija darba nometne,jo man stāstīja savulaik cilvēks,kas tur bija kā bērns.Man ir ļoti sāpīgi,ka mēs vēlamies fašismu parādīt kā vesturiski saudzīgu režīmu.Mums ir jārunā pilna patiesība-tas bija karš,tās bija slepkavības no visām pusēm,tās bija koncentrācijas nometnes visās pusēs.Pareizi jau ir-domājāt ,ka visi apmiruši.

    • “….attiecībā uz Salaspils nometni lietojam tās oficiālo nosaukumu – “paplašināts policijas cietums un darba audzināšanas nometne”. Īstenībā tas ir diskutabli, kā Salaspili mūsdienās saukt plašākā sabiedrībā.”
      =================================================================
      Diskutabli?! Kā saka – viena cilvēka bojāeja ir traģēdija, bet tūkstošu – tikai statistika. Kā pirmo zinātnieks min statistiku par bojāgājušajiem Latvijas teritorijā 2.Pasaules kara gados konkrētās vietās (piem. Salaspilī). Un tad jau katrs pilsonītis pats varēs izlemt – lietot nacistu laiku terminoloģiju un propagandas saukļus (“Baigais gads”, “Arbeit macht frei”) vai kādus citus par koncnetrācijas un nāves nometnēm.

      • Ilze! Ielāgo, ka hitlerieši bija Vācu nacionāl socialistiskās darba partijas biedri! Tos nevajag jaukt ar Itālijas fašīstiem, spāņu falangistiem un PSRS komunistiem (lielniekiem – boļševikiem ) Fāšisms ir ļoti efektīvs autoritārās valsts pārvaldes modelis, kas ir nepamatoti maz pētīts , jo aškenazi tā sāka saukt hitleriešus! Nevarēja tak karot vācu nacionālsocliālsti ar Staļina krievijas socialistisko valsti…

    • Lai varētu runāt par pilnu patiesību tā vispirms ir jānoskaidro. Savukārt to var noskaidrot izmantojot ticamus vēstures avotus, nevis propagandas saukļus. Ļoti iespējams, ka kādam šī patiesība nepatiks, jo būtiski atšķirsies no ierastajiem propogandas saukļiem un klišejām.

      • Archivārs tomēr kļūdās attiecībā uz nacionālsociālisma un boļševisma attiecībām. Nacionālsociālisti uzskatīja marksismu par kosmopolitisku mācību, kas ir klajā pretrunā ar Vācijas nacionālajām interesēm. Paša Marksa tautība padarīja nacionālsociālistiem, kuri bija, pirmkārt, nacionālisti un imperiālisti, šo mācību par nepieņemamu. Tuvināšanās PSRS notika tikai uz taktisku apsvērumu pamata, lai Vācija Polijas iekarošanas laikā nedabūtu otro fronti no Austrumiem. Pēc šī kara pretrunas starp abām pusēm saasinājās, jo abas pretendēja uz Austrumeiropas teritorijām – Somiju, Bulgāriju, Dienvidslāviju, Turciju. Hitlera piedāvātā Indija Staļinu neinteresēja, jo viņš baidījās nonākt konfliktā ar Angliju. Savukārt, Staļina uzsāktā lavierēšana starp Vāciju un Angliju lika Hitleram bažīties par Vācijas stratēģiskajām izredzēm, ja abas valstis izveidotu militāru savienību. Tad arī Vācija ķērās pie Barbarosas plāna īstenošanas, uzskatot, ka PSRS ir vājāka par Angliju un Vācija to varētu ātri uzveikt, bet Anglijai tad nāktos noslēgt mieru ar Vāciju.

    • “…vēlamies fašismu parādīt…” – fašismu???! Kāds Salaspils nometnei sakars ar fašismu? Te nekad nekādi fašisti pat tuvumā nav bijuši. Fašisms bija Itālijā, Musolīnī režīma laikā. Vācijā Hitlera un Co laikā bija nacisms jeb nacionālsociālisms. Kā tu vispār vari kaut ko spriest un komentēt, ja pat vienkāršās vēstures pamatlietās neorientējies?! Ārprāts, kādā tumsonībā dzīvo daļa sabiedrības…

    • Mūsu dzimtā ieprecējās Salaspils bērns. Stāstīja maz, bet nekādas “asins ņemšanas ievainotajiem vācu zaldātiem” viņš neatcerējās, kopā pavadīja tur trīs mēnešus un tika paņemts audzināšanā uz laukiem.

  10. Un atkal,”dveti segodnja”!Vai tiešām ar to tenku lapu nevar tikt galā?

  11. LA šoreiz pavisam garām aizšāvusi Atbildēt

    viltus ziņa kā reiz ir NA pasutitais “vēsturnieku pētijums”un grāmata kur salaspils nometne tiek pasniegta kā skautu un gaidiu atpūtas bāze. tikai redz ne jau man vienigajam ir rads tur pabijis un pēc tamstāstijis kas un kā. NA pieņēma ka visi liecinieki jau apmiruši un var sākt pārrakstit vēsturi mazgājot savu elku ādolfu baltu, bet vel jau dzīvi tie kas satikuši aculieciniekus, tā ka šoreiz viltus ziņa ir no “mūsu puses”nevis kremļa .

    • Nu pastāsti,par ko tavs radiņš tur nokļuva? Par bandītu atbalstīšanu,spekulāciju,kandžas dzīšanu vai prostitūciju?

    • 100%, ka grāmatu neesat ne atvēris, ne lasījis.

    • ka ne tev vienīgajam”rads tur ir pabijis un pēc tam stāstījis”.Tādēļ labāk nomierinies un izlasi grāmatu,nevis kul tukšus salmus.Padomju propoganda bija melīga,nelietīga un simtkārt pārspīlēta.Patiesība vienmēr nāk gaismā.

    • Nopietnu pētījumu rezultāti var būtiski atšķirties no ierastās propogandas saukļiem. Bet nekas nevar būt svarīgāks par patiesības noskaidrošanu.

Draugiem Facebook Twitter Google+