Mobilā versija
+2.6°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
23. septembris, 2017
Drukāt

Jaunā vērtēšanas sistēma nedalīs zaudētājos un ieguvējos (11)

Foto FotoliaFoto Fotolia

Esošā vērtēšanas sistēma skolās sadala bērnus zaudētājos un ieguvējos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc līdz ar jauno mācību saturu skolās būtu jāievieš arī jauna vērtēšanas sistēma. Tā bija viena no galvenajām atziņām, kas šonedēļ izskanēja konferencē “Vērtēt, lai mācītos”.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka jaunu vērtēšanas sistēmu vajadzēs arī jaunā izglītības satura dēļ. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone paskaidroja sīkāk: pēc jaunā satura ieviešanas katrai stundai skolotājs izvirzīs sasniedzamo rezultātu. Cik lielā mērā tas sasniegts, to pēc stundas vērtēs gan skolotājs, gan skolēns pats. Un to nevar izdarīt tikai ar atzīmi, ko sauc par summāro vērtējumu. “Atzīme tikai parāda skolēna vietu visu skolēnu rindā, bet tā neko nepasaka par to, ko skolēns apguvis un kas viņam sagādā problēmas.” Tāpēc jāvērtē vārdiski, spriežot, kas izdevies un kas ne. Šādu vērtējumu sauc par formatīvo vērtējumu. Līdz ar to viens no jaunā izglītības satura izaicinājumiem būs skolotājiem iemācīties sniegt šādus formatīvos vērtējumus, kā arī iemācīt skolēniem vērtēt pašiem sevi. D. Namsone: “Vērtēšanai nav jābūt tikai pārbaudei un kontrolei. Tai jāpalīdz mācīties un nākamreiz darīt labāk.” Sistēmai jābūt tādai, lai tā palīdzētu bērnam ieraudzīt, ko viņš jau apguvis un kas vēl jāmācās.

Mūsdienās uz daudziem jautājumiem nemaz nevar sniegt standartizētas atbildes, tāpēc arī pārbaudījumos skolēnu atbildes vairs nevar vērtēt pēc principa: viens punkts par pareizu atbildi, bet nulle punktu par nepareizu. Skolēna atbildi var arī vērtēt kā pilnīgi pareizu, pareizu, tādu, kurai ir nebūtiskas vai būtiskas nepilnības, un tādu, kas ir pavisam nepareiza. Nākotnē skolās vajadzētu atteikties arī no testiem, kuros jāsniedz standartizētas atbildes, piebilda G. Catlaks.

Viena no jaunā satura izstrādes ekspertēm – Rīgas pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa – secinājusi, ka esošā vērtēšanas sistēma nenāk par labu ne “gaišajām galvām”, ne “grūtgalvjiem”. Daļa spējīgo skolēnu apzināti nemācās, zinot, ka tāpat saņems labu vērtējumu. “Sanāk, ka sistēma viņus apbalvo par to, ka viņi ir sliņķi,” sprieda pedagoģe. Tikmēr kāds centīgs, bet ne tik apķērīgs bērns mācās daudz čaklāk, bet tik un tā saņem ballēs zemāku vērtējumu nekā slinkais gudrinieks. Savukārt formatīvā vērtējumā parādītos arī skolēna ieguldītais darbs. Līdz ar to tiem, kam nav tik gaišas galvas, nerastos sajūta, ka viņus nenovērtē. Turklāt esošajā sistēmā bērni koncentrējoties uz atzīmēm, nevis zināšanām kā tādām.

Kembridžas universitātes Vērtēšanas centra pētniecības un attīstības centra vadītājs Tims Outs atzina, ka mainīt vērtēšanas sistēmu nebūs viegli. Grūtības vērtēšanā var rasties arī tāpēc, ka jaunajā saturā svarīgas būs ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī prasmes, ko novērtēt jau ir grūtāk.

Arī konferencē klātesošie pedagogi norādīja: formatīvā vērtēšana ir sarežģītāka. Prasa lielāku iedziļināšanos un vairāk laika. Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Rudīte Koka, kas studentu sniegumu jau vērtē aprakstoši, iedrošināja kolēģus, sakot, ka vajag tikai sākt. Ja skolu vadība formatīvi vērtēs pašu pedagogu darbu, skolotājiem būs vieglāk saprast, kāpēc aprakstošs vērtējums ir svarīgs arī skolēniem, sacīja D. Namsone.

G. Catlaks norādīja, ka līdz šim iets vieglākais ceļš, vērtējot to, ko novērtēt ir vienkārši, bet nu nāksies izstrādāt jaunu vērtēšanas sistēmu. Gada atzīmes un vērtējumi eksāmenos gan arī nākotnē būtu summāri.

Diskusijās gan arī izskanēja, ka vecāki, kas paši gājuši skolā laikā, kad lika atzīmes, jauno sistēmu varētu neizprast. Tāpēc to nāksies cītīgi popularizēt.

Konference gan tika izmantota arī tam, lai censtos kliedēt satraukumu par iespējamo latviešu valodas eksāmena pamatskolu absolventiem aizstāšanu ar kombinēto pārbaudījumu. “Protams, ka latviešu valodas eksāmens būs. Gan 9., gan 12. klasē,” teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tikmēr G. Catlaks, kurš iepriekš bija pavēstījis par kombinēto eksāmenu, tagad jau izteicās pieļāvuma formā: tāds varētu būt.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Vēl viena kļūdaina galvas jaukšana kā kādreiz sadalīšana izveles priekšmetos – humanitarajos un eksaktajos… ja augstskolā principā ir vienalga, ar ko iegūtas prasmes raksturo, tad pamatskolā, kur vecāki vairak vai mazāk ir iesastīti, šāda bezformīga atskaites sistēma visu tikai saputros. Labāk IZMs būtu risinājis arvien pieaugošos disciplīnas defektus skolās un agresijas izpausmes, kas bieži mācību procesu vēl vairāk demoralizē neka kaut kāda atzīmju izlikšana vai vērtējuma aprakstīšana. Darbošanās imitācija. Vai skolas pabeigšanai gala eksāmenu arī vērtēs aprakstoši…?

  2. zubrila ir traģiska būtne un absolūti dzīvei nederīga, bet citiem kā nāve visur pa kājām. Par cik ļoti mīl sēdēt, derīgi fabrikai,ravēt… bet lien vadīt kaut nevienas idejas

  3. Padomju laikā izglītības sistēma bija labāka,un ar visādiem stulbiem vērtējumiem nevienu nemocīja,un neesam izauguši stulbāki.Bija glītrakstīšana,interesantas darbmācības,konstruktori utt. Cik sapratu,ka muzikas skolās mācās no padomju laiku nošu grāmatām un sistēmas,tur vismaz nav iejaukušies ,laikam nav vēl paspējuši izdomāt kā to sabojāt,tāpēc mums ir izcili panākumi klasiskajā mūzikā visā pasaulē.

  4. Tie, kuri ir centīgi un cītīgi “zubrī”, ir radīti strādāšanai pie konveijera. Vadīs un komandēs slinkās “gaišās
    galvas”, kuri bez zubrīšanas māk sasniegt jebkurā procesā labu rezultātu…

  5. klanīšanās stulbumam Atbildēt

    īdz ar to viens no jaunā izglītības satura izaicinājumiem būs skolotājiem iemācīties sniegt šādus formatīvos vērtējumus, kā arī iemācīt skolēniem vērtēt pašiem sevi.
    —————————-
    Kas viņi mūs par galīgiem idiotiem tur?
    Formatīvā vērtēšana kā viena no vērtēšanas metodēm eksistē jau entos gadus, tāpat, kā skolēna pašvērtējums. Nesaprotu – nav , kas viņiem acīs pasaka , ka visa tā kompetenču izglītība sen jau eksistē, tikai tagad gudri nosaukta acu aizmālēšanai.
    Vai tiešām mūsu skolotāji un vadošie darbinieki ir tiktāl pazemoti un mazdūšīgi, ka spēj paciest pat visstulbāko” jauninājumu” , lai tikai noturētos darbavietā?
    Vai kāds padomā par bēŗniem?
    Gudrie, vecie učuki sarakstīs papīrus kā vajag un mācīs normāli tālāk. Tikai cik ilgi tā vecā gvarde vēl turēs? Tiem bērniem būs paveicies.

  6. Virs IZ ministrijas kārtējo reizi ir NAUDA- 16 miljoni Eiro un tur ir PAPULE….
    Jāizlieto PAPULEI tāpat ,kā 20 miljoni Latu(nevis Eiro) pedagogu 5 kvalifikācijas pakāpju piešķiršanai…
    Tagad tā esot nederīga….kārtējo reizi uzliksim direktoriem…jo viņi jau paklausīgi.
    Tāpat kampaņa par vēstures sadalīšanu….2 priekšmetos .Pilotskolām-skolotājam- piemaksāja toreiz 70 Latu par labvēlīgu atzinumu. Pēc tam skolotāji bija spiesti 4 gadus strādāt ar vecajām grāmatām bez piemaksas, no IZM sagaidīja 2 diskus ,vēlāk pēc gadiem vēl dažus…
    Kampaņa ,kampaņa—-pat satura vēl nav….
    Tikai spēlēšanās…
    Lai eksāmenā ieliktu to ,kur pat pieaugušais nav bijis…

  7. Labdien. Es esmu klāt.

  8. Vēl viena nagla LV izglītības sistēmas zārkā. Kad nonāku saskarē ar šobrīdējo skolā mācāmo lietu saturu , saprotu , ka cerību nav. Atzīmju likšana traumē bērnus? Skolas apmeklēšana pati par sevi ir trauma , varbūt atceļam to arī?

  9. Nu aizrunājušies……nepareiza atbilde ir nepareiza, nevis vērtējama kā pareiza.Darbojos kompetenču projektā, bet arvien vairāk nesaprotu, kur ejam…

  10. Zaudētāji būs bērni. Kas ieguvēji?

  11. Cik tālu var aiziet demagoģijas purvā un noslīcināt mūsu jau tā savārgušo izglītības sistēmu. Varētu domāt, ka virsLlatvijas kāds šķīvītis karājas, kas atņem prātu mūsu IM. Nekas gan pasaulē nav sasniegts bez smaga un uzcītīga darba. Tikai šodien mmums vajadzīga tāda skola kš kinoteātrī, lai būtu interesanti un bez mācīšnās.

Draugiem Facebook Twitter Google+