Mobilā versija
Brīdinājums -6.7°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Trešdiena, 24. janvāris, 2018
11. augusts, 2015
Drukāt

Nedalīt “uz galviņām”

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

“Kā atšķirt politiskos bēgļus no ekonomiskajiem bēgļiem? Domāju, ka tas nav iespējams,” vēstulē redakcijai raksta smiltenietis Gunārs Godiņš.

Viņš uzskata, ka vairākums esot ekonomiskie bēgļi, un “tādā gadījumā, iespējams, skaits daudzkāršosies uz ģimenes apvienošanās rēķina. Neskaidrs ir darba vietu, darba iemaņu, klimata, valodas utt. jautājums. Vecajām Eiropas valstīm tagadējo bēgļu zemes bija kolonijas, tagad tām pirmkārt vajadzētu tikt galā ar šo problēmu, nevis to sadalīt “uz galviņām”.

Vēl kategoriskāks ir rīdzinieks Gunārs Ziemelis. Viņš raksta: “Aizslēgsim durvis! Mums uzspiestie bēgļi ir nopietns – gan ekonomisks, gan politisks – drauds Latvijai, un mūsu politiķiem jāsapurinās, pasakot kategorisku “nē”.”

Lasot šīs vēstules, atcerējos šīs vasaras sarunas ar diviem ASV latviešiem – arī “LA” lasītājiem, jo ieskatu par norisēm šeit viņi gūst no “LA” interneta portāla. Viņiem par bēgļu uzņemšanu bija divi argumenti. Pirmais – ka pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitām viņu ģimenēm bija dota iespēju rast darbu un jaunas mājas brīvā zemē. Otrais – ka Latvija ir saņēmusi daudz naudas no ES fondiem, tāpēc tagad tai ir jābūt solidārai arī ES kopējo problēmu risināšanā.

Rīdzinieci B. Kazāku uztrauc bērnu veselība: “Veselības ministrs G. Belēvičs norāda, ka par bērnu veselības stāvokli (lieko svaru) jāatbild Izglītības ministrijai. Nē, abām vienlīdz, un ne tikai.” B. Kazākai ir priekšlikums: skolās, pārbaudot veselību, bērni jānosver un tad liecībās jāieraksta skolēna svars – normāls, zem normālā vai virs normas. Piekrītu vēstules autorei, ka jārosina vecāki domāt ne tikai par bērna garīgo, bet arī fizisko attīstību, un tas jādara daudz plašāk nekā pašreiz. Taču jārod citas metodes, un lai liecības tomēr paliek garīgās atttīstības vērtēšanai, bet svara noteikšana notiek mediķa kabinetā, nevis ieraksts liecībā pazemotu jau tā vienaudžu vidū nelaimīgo “apalīti”.

Salaspilieti Baibu Eglīti uztrauc, ka Rīgas Centrāltirgū joprojām nelegāli darboņi piedāvājot kontrabandas cigaretes: “To pārdošana vēršas plašumā un grauj Latvijas ekonomiku.”

Māra Bultiņa saskata netaisnību tajā, ka Rīgā deklarējušies pensionāri sabiedriskajā transportā brauc par brīvu, bet citiem, nu jau bijušajiem rīdziniekiem, kuri pensijas gados pārcēlušies uz laukiem vai mazpilsētām, tagad jāpērk biļetes par pilnu cenu.

Pēterim Turķelim pārdomas izraisījis Arta Drēziņa raksts “Aiziet no pansionāta”. Lasītājs teic paldies par publikāciju un rosina aprakstīt arī to, kā dzīvo cilvēki citu novadu pansionātos.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. No kā es iekasēšu, kad tu izkusīsi?!

Aģentūra LETA ziņo, ka vairāki SIA “Rīgas ūdens” (“RŪ”) klienti saņēmuši apjomīgus rēķinus par lietus notekūdeņu sistēmas lietošanu teju divu gadu ilgā periodā. Viena no “Rīgas ūdens” klientēm 18. janvārī saņēmusi 1053 eiro rēķinu, bet tā apmaksas termiņš noteikts 25. janvāris. “RŪ” skaidro, ka rēķini sastādīti, balstoties uz 2016. gadā pieņemtajiem noteikumiem, kuri paredz, ka no 2016. gada aprīļa iedzīvotājiem jāveic samaksa par notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā. “Šo nodevu lielākā daļa klientu maksā jau kopš 2016. gada, kā tas paredzēts noteikumos, taču inventarizācijas laikā secinājām, ka šo maksu neveic aptuveni 300 objekti, kuriem visiem šobrīd ir izsūtīti rēķini par periodu kopš 2016. gada pavasara,” skaidroja “RŪ” pārstāvis. Izsūtītajos rēķinos iedzīvotāji tiek informēti arī par to, ka uzņēmums īpašuma apsekošanu, lai noteiktu notekas koeficientu, pēc kura veic maksas aprēķinu, veiks līdz martam.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+