Mobilā versija
+2.0°C
Eiženija, Ženija
Sestdiena, 25. marts, 2017
11. augusts, 2015
Drukāt

Nedalīt “uz galviņām”

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

“Kā atšķirt politiskos bēgļus no ekonomiskajiem bēgļiem? Domāju, ka tas nav iespējams,” vēstulē redakcijai raksta smiltenietis Gunārs Godiņš.

Viņš uzskata, ka vairākums esot ekonomiskie bēgļi, un “tādā gadījumā, iespējams, skaits daudzkāršosies uz ģimenes apvienošanās rēķina. Neskaidrs ir darba vietu, darba iemaņu, klimata, valodas utt. jautājums. Vecajām Eiropas valstīm tagadējo bēgļu zemes bija kolonijas, tagad tām pirmkārt vajadzētu tikt galā ar šo problēmu, nevis to sadalīt “uz galviņām”.

Vēl kategoriskāks ir rīdzinieks Gunārs Ziemelis. Viņš raksta: “Aizslēgsim durvis! Mums uzspiestie bēgļi ir nopietns – gan ekonomisks, gan politisks – drauds Latvijai, un mūsu politiķiem jāsapurinās, pasakot kategorisku “nē”.”

Lasot šīs vēstules, atcerējos šīs vasaras sarunas ar diviem ASV latviešiem – arī “LA” lasītājiem, jo ieskatu par norisēm šeit viņi gūst no “LA” interneta portāla. Viņiem par bēgļu uzņemšanu bija divi argumenti. Pirmais – ka pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitām viņu ģimenēm bija dota iespēju rast darbu un jaunas mājas brīvā zemē. Otrais – ka Latvija ir saņēmusi daudz naudas no ES fondiem, tāpēc tagad tai ir jābūt solidārai arī ES kopējo problēmu risināšanā.

Rīdzinieci B. Kazāku uztrauc bērnu veselība: “Veselības ministrs G. Belēvičs norāda, ka par bērnu veselības stāvokli (lieko svaru) jāatbild Izglītības ministrijai. Nē, abām vienlīdz, un ne tikai.” B. Kazākai ir priekšlikums: skolās, pārbaudot veselību, bērni jānosver un tad liecībās jāieraksta skolēna svars – normāls, zem normālā vai virs normas. Piekrītu vēstules autorei, ka jārosina vecāki domāt ne tikai par bērna garīgo, bet arī fizisko attīstību, un tas jādara daudz plašāk nekā pašreiz. Taču jārod citas metodes, un lai liecības tomēr paliek garīgās atttīstības vērtēšanai, bet svara noteikšana notiek mediķa kabinetā, nevis ieraksts liecībā pazemotu jau tā vienaudžu vidū nelaimīgo “apalīti”.

Salaspilieti Baibu Eglīti uztrauc, ka Rīgas Centrāltirgū joprojām nelegāli darboņi piedāvājot kontrabandas cigaretes: “To pārdošana vēršas plašumā un grauj Latvijas ekonomiku.”

Māra Bultiņa saskata netaisnību tajā, ka Rīgā deklarējušies pensionāri sabiedriskajā transportā brauc par brīvu, bet citiem, nu jau bijušajiem rīdziniekiem, kuri pensijas gados pārcēlušies uz laukiem vai mazpilsētām, tagad jāpērk biļetes par pilnu cenu.

Pēterim Turķelim pārdomas izraisījis Arta Drēziņa raksts “Aiziet no pansionāta”. Lasītājs teic paldies par publikāciju un rosina aprakstīt arī to, kā dzīvo cilvēki citu novadu pansionātos.

Pievienot komentāru

Ejiet iekšā 20. gadsimtā… (1)Bija vīri, kas sociālistiskajā saimniekošanas modelī dabūja gatavu neiespējamo
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pūces aste neuzziedēja!

Pēc daudzām neveiksmēm, kad viņu iegāza kļūdas šautuvē, Latvijas biatlonists Andrejs Rastorgujevs beidzot lauzis “lāstu” un izcīnījis vietu uz goda pjedestāla, ieņemot otro vietu Pasaules kausa posmā Norvēģijā.

Kas vairotu jūsu laimes sajūtu?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (84)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+