Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. jūlijs, 2014
Drukāt

Nedari internetā to, ko nedarītu reālajā dzīvē, brīdina speciālisti

Infografiks_drosiba_interneta

Ievērojot vairākus pamata likumus par drošu uzvedību virtuālajā vidē, iespējams būtiski mazināt apdraudējumus personas datiem un cita veida e-uzbrukumus. Tādēļ Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) aicina – nedari internetā to, ko nedarītu reālajā dzīvē.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina stāsta, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pēdējos gados lieto gandrīz ikviens, taču ar datu drošību saistīti jautājumi bieži paliek otrajā plānā. CERT.LV ikdienā veic lietotāju informēšanu par to, kā pasargāt savus datus internetā un interese par mūsu pasākumiem tikai pieaug. Arī lietotāju informētība palēnām uzlabojas, taču joprojām jāturpina strādāt pie dažādiem ar IT drošību saistītiem jautājumiem un sabiedrības izglītošanas.

Šā gada jūnijā SKDS veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka 13% iedzīvotāju atzīst savas zināšanas par vājām, un teju puse – 41% – par viduvējām. Jautājumā par to, kādus drošības pasākumus cilvēki ievēro, lai sargātu savus datorus, datus un nereti arī naudu no interneta krāpniekiem un vīrusiem, aptaujātie uzrāda visai labus rezultātus. Visbiežāk (76%) cilvēki never vaļā e-pasta vēstules un to pielikumus no nezināmiem un aizdomīgiem sūtītājiem, lieto antivīrusu programmas un tās regulāri atjauno (75%), nevar vaļā saites aizdomīgos e-pastos (71%), regulāri kontrolē sava konta stāvokli (53%), kā arī uzmanīgi pārdomā, kādus personas datus par sevi publicēt un publiskot (46%), nelieto datorus interneta kafejnīcās (39%), bloķē mēstules (38%) un iepērkas pārbaudītos interneta veikalos (37%).

“Lai arī vairāk nekā puse iedzīvotāju, pēc pētījuma datiem, savas zināšanas par drošību internetā atzīst par labām vai izcilām un tikai 13% par vājām vai ļoti vājām, padziļināta izpēte liecina par daudz lielākiem riskiem – liela daļa neveic elementārus un pietiekamus drošības pasākumus. Tas ir – var teikt, ka tur savas mājas durvis vaļā vai brauc ar auto bez tehniskās apskates, lai arī vairāk nekā puse atzīst, ka ir piedzīvojuši situāciju, ka dators ir inficējies ar vīrusu,” saka LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

“Līdz ar jaunām iespējām internetā diemžēl attīstās arī atsevišķu personu vai grupu vēlmes izmantot informācijas tehnoloģijas negodprātīgiem mērķiem, tādēļ katram datora, interneta un internetbankas lietotājam ir jānodrošinās pret iespējamu personas datu un naudas piesavināšanos. No vienas puses, svarīgi ir apzināties, ka par datu drošību vajadzētu rūpēties, pirmkārt, katram pašam, bet, no otras puses, datu drošības aizsardzības jautājumiem vajadzētu ieņemt aizvien būtiskāku vietu valsts kopējās aizsardzības politikā. Jāņem vērā, ka tuvojas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laiks, kad Latvijai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, tāpēc tagad ir īpaši svarīgi runāt par kiberdrošību,” norāda LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Pētījums atklāj, ka datorvīrusu izstrādātāji kļūst arvien rafinētāki – nu jau dažādi viltus informācijas pieprasījumi e-pastā tiek sūtīti literāri nevainojamā latviešu valodā. Tomēr lielākā daļa respondentu apzinās riskus, ko spēj radīt datorvīruss un pozitīvi ir vērtējams fakts, ka vairums iedzīvotāju situācijā, ja rastos aizdomas par datorā iekļuvušu datorvīrusu, lūgtu profesionāla datorspeciālista palīdzību un tikai 22% uzskata, ka šāda veida problēmu spētu atrisināt saviem spēkiem.

To, ka antivīrusa programmas uzstādīšana vēl neatrisina visas iespējamās problēmas, apzinās liela daļa aptaujāto – tikai 8% iedzīvotāju uzskata, ka antivīrusa programmas spēs pasargāt no visiem vīrusiem, bet 57% respondentu domā, ka viņu mājas datorā uzstādītā programma spēs pasargāt no lielākās daļas datorvīrusu, liecina aptaujas rezultāti. Tomēr tikai 63% aptaujāto ir pārliecināti, ka par drošību internetā ir atbildīgs katrs pats personīgi, bet 44% iedzīvotāju domā, ka tā ir interneta pakalpojumu nodrošinātāja atbildība. Zīmīgi, ka 17% uzskata, ka par drošību internetā ir atbildīgas arī valsts iestādes.

Lai gan kopumā iedzīvotāji apzinās riskus internetā un tikai 3% respondentu ir atbildējuši, ka viņu datorā nav uzstādīta antivīrusu programmas, to izvēlē tikai 23% aptaujāto paļaujas uz ekspertu ieteikumiem publiskajā telpā, bet gandrīz puse jeb 46% antivīrusa programmas izvēlē seko draugu un paziņu ieteikumiem. Savukārt 36% respondentu vadās no savas personīgās pieredzes. Šāda tendence ir vērtēja kā bīstama datoru lietotājiem, jo gan personīgā pieredze, gan nespeciālistu ieteikumi antivīrusa programmas izvēlē var būt maldinoši un lietotājs var pat nenojaust, ka viņa dators ir inficēts, jo pretvīrusu programma nav izrādījusies pietiekami kvalitatīva, lai vīrusu atklātu.

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+