Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. novembris, 2016
Drukāt

Izgāšanās vai drosmīgs lēmums. “LA” diskusija par KNAB vadītāja meklējumiem (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, ņemot vērā tās nosaukumu, būtu jāsniedz vērtējums par to, kāda Latvijā ir situācija ar korupciju un kādu atzīmi par savu līdzšinējo darbu būtu pelnījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tomēr no parlamenta šāds vērtējums nav nācis ar atrunu, ka tam nevajadzētu ietekmēt konkursa komisiju, kas lemj par nākamo KNAB vadītāju. Tas gan nenozīmē, ka politisku paziņojumu nav bijis vispār – “Vienotība” jau iepriekš norādīja, ka līdzšinējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks amatā nevar palikt, kamēr no Zaļo un zemnieku savienības nāca pretēji signāli. Taču konkurss beidzies bez rezultātiem. Kā to vērtēt, un kas notiks tālāk – par to saruna ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Aināru Latkovski (“Vienotība”) un viņa vietnieku komisijā Kārli Seržantu (ZZS).

 

– Par KNAB vadītāja konkursu bijuši dažādi vērtējumi – gan ka tā ir izgāšanās, gan ka tas ir drosmīgs lēmums. Ko jūs esat secinājuši?

K. Seržants: – No viens puses, varētu teikt, ka ir izgāzies, jo īstais un vienīgais KNAB vadītājs nav atrasts. No otras puses, vismaz desmit cilvēki ir “atsijāti” un, cerams, tie, kas kandidēs jaunajā konkursā, nopietni padomās par savām spējām un prasmēm. Nav jau noslēpums, ka šādos konkursos mēdz pieteikties arī dažādi dīvaiņi un cilvēki ar pārspīlētām ambīcijām, lai gan šoreiz par to ir grūtāk spriest, jo kandidātu vārdi netika atklāti.

A. Latkovskis: – Es domāju, ka tieši tas ir viens no šā pirmā konkursa ieguvumiem. Šī ir viena no retajām reizēm, kad kandidātu vārdi netika priekšlaikus “noplūdināti” medijiem, izņemot tos, kuri paši vēlējās to atklāt. Kā zināms, vienlaikus notika arī konkurss par Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatu un tur informācija diemžēl “noplūda”, par ko tiesībsargājošās iestādes tagad veic pārbaudi. Daudzus cienījamus kandidātus tieši tas attur no pieteikšanās konkursam – viņi negrib, ka vārdi kļūst priekšlaikus zināmi. Varbūt tagad viņi pieteiksies, jo ir pārliecinājušies, ka konkursa komisija izturas atbildīgi.

– Kāpēc baidīties no atklātības? Vai tad līdzdalība konkursā ir kāds kauna traips?

– Domāju, ka tas tomēr veicina atturību, jo ne visi vēlas šādu publisku atzīmi savā biogrāfijā.

– Vai jūs kā atbildīgā Saeimas komisija esat apsprieduši šo situāciju, ka KNAB tūlīt paliks bez vadītāja un jauns nav atrasts? Daži politiķi to komentē uz nebēdu. Piemēram, Aivars Lembergs bija ļoti dusmīgs, ka kandidāta izraudzīšana esot uzticēta konkursa komisijai, kur “2,5 cilvēki ir no “Vienotības””. Bet “Vienotība” un ZZS taču ir vienā koalīcijā…

– Es nekomentēšu Lembergu. Brīva valsts, katrs var teikt, ko domā…

K. Seržants: – Man nav nekāda pamata neuzticēties konkursa komisijai. Visus tās locekļus – Valsts kancelejas vadītāju Mārtiņu Krieviņu, ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti un Drošības policijas priekšnieku Normundu Mežvietu – mēs labi zinām, un Saeimas komisijā vairākkārt esam tikušies. Viņi ir profesionāļi. Nav nekāda pamata izteikt aizdomas, ka te ir bijusi kāda “Vienotības” ietekme. Bet Saeimā mēs šo situāciju neesam analizējuši.

– Kāpēc? Lembergs var “analizēt”, bet jūs ne?

– To varētu iztulkot kā mēģinājumu politiski ietekmēt konkursa gaitu. Mēs to nevēlamies.

A. Latkovskis: – Tāpēc jau likumā ir paredzēts, ka KNAB kandidāts tiek izraudzīts konkursā un šajā atlasē politiķi nepiedalās. Jā, vēlāk ir balsojums Saeimā, tad arī mēs spriežam, bet tas notiek pēc tam, kad profesionāļi ir teikuši savu vārdu. Tāpēc arī es līdz šim atteicos no intervijas “Latvijas Avīzē”, lai nerastos pārpratumi, ka mēģinu palīdzēt vai traucēt kādam kandidātam.

– Noslēpumā tiek turēti ne vien kandidāti, bet arī argumenti, kāpēc viņi noraidīti. Vai piekrītat, ka sabiedrībai spēles noteikumi ir diezgan neskaidri.

– Spēles noteikumus jeb konkursa nolikumu, starp citu, izstrādāja pats KNAB…

K. Seržants: – Un te gan jāatzīst, ka tas tā viegli pagāja garām. Man tomēr radās iespaids, ka, izstrādājot noteikumus par kandidātu pieteikšanos un vērtēšanas kārtību, nedaudz bija mēģinājums atvieglot ceļu līdzšinējam vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Ja ieraksta, ka cilvēkam jābūt pieredzei cīņā ar korupciju, tas uzreiz krietni sašaurina pretendentu loku. Piemēram, ja policists strādā ar slepkavību izmeklēšanu, viņam ir liela pieredze operatīvajā darbā un vadīšanā, bet iznāk, ka viņš neder, un tikai tāpēc, ka nav izmeklējis korupcijas lietas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Latvijas (pirmskara) lai vajadzēja zināt vismaz 2 svešvalodas un 2-3 ieteikumus no iepriekšējās darba vietas lai varētu dabūt KALPONES darbu.Padomājiet vai ir vajadzīga komisija kura klausās ko stāsta pretendents darbam vajag darītāju ne pasaku teicē’ju.JJJJ

  2. Ja kāds valsts varā gribētu labu vai ka saka – spēcīgu tiesībsargājošo iestādi, šajā gadījumā – KNABs, tam vajadzīga neatkarīga izmeklēšanas iestāde, kas nav pakļauta iestādei, kurā izmeklētāji strādā. Un konflikta, nudien nebūtu starp Jutu Strīķi un Streļčenoku. Viens organizē izmeklēšanu, priekšnieks operatīvo darbu. Kas vārītos Streļčenoka virtuvē, tas ir cits darbs, bet ja lieta nodota izmeklētājiem, vairāk Streļčenoks nevarētu nopludināt tādas ziņas, ka līdz gada beigām tiks lieta izbeigta. Tā ir tīša dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, lai apšaubītu izmeklētāja darbu, tā ir krimināli sodāma rīcība – dienesta noslēpuma izpaušana arī.
    Kādēļ prokuratūra klusē un neko nepārbauda? Kādēļ valsts vara, Latkovskis nerisina jautājumu par neatkarīgas izmeklēšanas iestādes radīšanu valsts policijā, Finansu policijā, Knābā, Muitas policijā. Drošības policijā? Man nosliece uz domu, ka visas kā Saeima, tā ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa ir ieinteresēta uz vāju izmeklēšanu, uz atkarīgu izmeklēšanu, kāda tā ir šodien – tur nav izmeklētāju, bet ir inspektori, un redzam ka Finansu policijā, KNABā – pakļauti priekšniekam un likums to nosaka, ka to kontrolē priekšnieki. Es mēģināju ierosināt izveidot neatkarīgas izmeklēšanas iestādes, bet vadība nepiekrita, pa kluso skaidri un gaiši pateica – mums vajadzīga kontrolējama izmeklēšana.

  3. Nav jĕgas-tapat izgriezīs

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+