Latvijā
Sabiedrība

Latvieši uguņo Stambulā, taksisti – teroristi, “Jēkabielas sērga” pašvaldībā. LA nedēļas apskats 16

Foto – LETA, Dainis Bušmanis

Cilvēks. Jānis Strēlnieks – maestro ar bumbu

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Latvijas valstsvienība Eiropas čempionātā basketbolā Stambulā pagājušajā nedēļā izcīnīja piecas skaistas uzvaras. Tādā sporta veidā kā basketbols spēles vienatnē neuzvar, tas ir visas komandas nopelns.

Tomēr aizvadītajā nedēļā Latvijas izlasē noteikti jāizceļ tāds vīrs kā Jānis Strēlnieks. Viņa nedēļa pagāja kaut kur starp labierīcībām un basketbola zāli, Stambulā tiekot pie kāda grūti izdzenama vīrusa. Pēc spēlēm Strēlnieks bija izspiests kā citrons. Allaž atsaucīgs pret žurnālistiem, Strēlnieks šoreiz pieklājīgi attaisnojās – man ir slikti. Nedēļas laikā tika zaudēti pieci kilogrami. Emociju ziņā bagātākajā spēlē pret turkiem mača izskaņā Jānis pienāca pie komandas dakteriem un atzina – es vairs nevaru paskriet, man reibst galva. Attapšanās notika vēlu vakarā vienā no Stambulas slimnīcām ar sistēmu, pieslēgtu pie vēnas.

Dakteru sazāļots, Strēlnieks katru vakaru tomēr atrada spēkus iet laukumā un diriģēt Latvijas izlases saspēli. Pat tādos apstākļos viņš bija kā īsts basketbola maestro, pēc četrām spēlēm kļūstot par visa Eiropas čempionāta rezultatīvāko piespēlētāju. Benefice bija spēlē pret Beļģiju – 13 rezultatīvas piespēles! ­Jauns valstsvienības rekords, pēc kura izlases galvenais treneris Ainārs Bagatskis savu saspēles vadītāju iecēla vienā kategorijā ar izciliem meistariem Valdi Valteru, Raimondu Miglinieku un Robertu Štelmaheru.

Strēlnieks basketbola pamatus apguvis Talsos. Kārtīgs lauku puisis, kurš allaž turējies tālāk no starmešu gaismām un sevi apliecinājis ar darbiem. Karjeras turpinājums bija Ventspilī, 18 gadu vecumā līdz Eiropas čempionāta bronzai aizdiriģēja sava vecuma junioru izlasi. Tālākā karjera gājusi ar augšupejošu līkni – Sanktpēterburgas “Spartak”, sezona pie trenera Bagatska Kijevas “Budivelnik”, trīs lieliski gadi Bambergas “Brose Baskets” klubā Vācijā. Šovasar Strēlnieks parakstīja līgumu ar Eiropas līmeņa superklubu Grieķijas Pirejas “Olympiacos”. Trīs reizes bija Vācijas čempions, pa reizei – Latvijas un Ukrainas. Turpinājums sekos, bet visvairāk viņš alkst pēc kāda liela panākuma valstsvienībā.


Noslēpums. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Ar jaunu sparu uzliesmojusi tā sauktā “Dogo” sāga. Uzņēmums “Tukuma straume” aizvadītajā nedēļā atsāka suņu un kaķu barības ražošanu, jo esot saņēmis neatkarīgas Vācijas laboratorijas “Agrolab Group” analīžu rezultātus, kas apliecinot, ka suņiem un kaķiem kaitīgā karbamīda barībā tomēr neesot.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šaubīgo produktu analīzes uzticēja pašmāju zinātniskajam institūtam “BIOR”. Tiesa, “BIOR” karbamīda analīžu veikšanai nav akreditēts, tāpēc paraugus pārsūtīja Dānijas valsts veterinārā un pārtikas dienesta laboratorijai. Dāņu speciālisti “Tukuma straumes” ražotajā barībā konstatēja karbamīda jeb urīnvielas klātbūtni lielākā apjomā, nekā tas pieļaujams. Tāpēc PVD augustā lika ražotājam atsaukt no tirdzniecības noteiktas barības partijas. To arī uzņēmums dara, taču turpina ražot jaunas, jo ir pārliecināts par savas produkcijas kvalitāti. Vaicāts, vai uz Vācijas laboratoriju nosūtīti paraugi no tām pašām sērijām, kuras piesārņojuma dēļ PVD lika atsaukt, “Tukuma straumes” vadītājs Aivars Podnieks teic: “Jā!”

Saņēmām arī “Tukuma straumes” lūgto analīžu rezultātus, kurus lūdzām novērtēt arī “BIOR” speciālistiem. Latvijas pētnieki vērš uzmanību, ka vācu laboratorijas “Agrolab Group” izsniegtajos testēšanas pārskatos nav atrodama izsekojamība līdz PVD valsts uzraudzības ietvaros pārbaudītajiem paraugiem (plombas nr. vai cits). Tas nozīmē, ka nav iespējams gūt pierādījumus, ka suņu barības ražotājs analīzēm nosūtījis paraugus tieši no tām pašām partijām, kurās atklāts nevēlamais piesārņojums. Turklāt “BIOR” uzsver: analīžu pārskatos ir skaidri norādīts, ka testēšana nav veikta “Agrolab Group” laboratorijā, bet paraugi pārsūtīti uz apakšlīguma laboratoriju, kura neesot atrodama aktīvo akreditēto laboratoriju sarakstā. Tātad pastāv šaubas par vācu laboratorijas spēju un tiesībām veikt šāda veida analīzes. Turpretī “Tukuma straume” apšauba “BIOR” izvēlētās Dānijas laboratorijas tiesības veikt šādas analīzes. Duelis turpinās.

Drauds. Taksisti – teroristi?

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Kopš trešdienas pie lidostas “Rīga” ielidošanas termināļa esošajā t. s. “zelta kilometrā” nu var stāvēt un gaidīt pasažierus jebkuras kompānijas taksometrs, ne tikai “Baltic Taxi” un “Red Cab”. Tas noticis, lidostai gariem zobiem pildot Administratīvās apgabaltiesas lēmumu.

Taksometru cīņai par ienesīgo vietu pie lidostas ir sena vēsture, pirms vairākiem gadiem lidostas vadība sūrojās par prestižu graujošajiem takšiem, kas nezinošos ārzemniekus apveda ap stūri un izkrāpa lielu naudu.

Tagad “svešie” taksometri tiek turēti aizdomās jau gandrīz vai par terorismu! Pagājšnedēļ lidostas pārstāve Laura Karnīte zīmēja dramatisku ainu – vispirms tika pareģots, ka “drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējums pie lidostas termināļa atlidošanas zonas paaugstināsies”, bet 7. septembrī situācija pie lidostas izlidošanas termināļa jau bija “kļuvusi haotiska un bīstama pasažieru drošībai”. “LA” žurnālists nekādu haosu minētajā dienā lidostā gan neredzēja – tikai garu taksometru rindu…

L. Karnīte stāsta, ka līdz ar pēdējo gadu biežajiem teroraktiem lidostās Starptautiskā civilās aviācijas organizācija likusi pastiprināt drošības pasākumus lidostu teritorijās. “2014. gadā veiktajā lidostas apdraudējuma novērtējumā par lielāko risku atzina to, ka pasažieru termināļa tuvumā ir atļauts novietot autotransportu un tā stāvēšanas laiks ir nesamērīgi ilgs. Kopš tā laika risks ir tikai paaugstinājies,” sacīja L. Karnīte. “Apgabaltiesa par būtiskāku ir uzskatījusi atsevišķa indivīda vēlmi nopelnīt, nevis 5,5 miljonu pasažieru drošību,” sacīja lidostas pārstāve.

Tomēr nav skaidrs, ar ko par citiem komersantiem drošāki ir “Baltic Taxi” un “Red Cab”. “Taksi.lv” valdes loceklis Raimonds Bušs: “Visas runas par drošību ir muļķības. Šis “zelta kilometrs” lidostai dod iespēju, neieguldot nekādus līdzekļus, no divām kompānijām saņemt diezgan labu naudiņu, savukārt abas kompānijas negrib konkurentus.”

Dīvaina šķiet argumentācija, prasību tikai paplašināt taksometru rindu sasaistot ar teroristisku apdraudējumu. Turpat blakus strīdīgajai taksometru līnijai taču ir auto stāvvieta, kur iebraukt un atstāt auto var jebkurš. Tāpat jebkurš auto nekontrolēti var uzbraukt uz estakādes pie pašām izlidošanas termināļa durvīm. Šie auto nav bīstami, bet rindā stāvošie taksometri – ir?

Kauns. Kad Jēkabielas sērgu ievazā domes gaiteņos

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Bijušie pašvaldību vadītāji, nonākot Saeimā, kļūst visai nemanāmi kopējā deputātu pulkā – īpaši ne ar ko neizceļas, viegli pielāgojas jaunajiem apstākļiem un strauji pieņem gan tikumus, gan netikumus, kas valda lielās politikas virtuvē. Citādi ir, ja bijušie parlamentārieši nonāk pašvaldības vadībā un cenšas ievazāt tur līdzpaņemto intrigu un apspēlēšanas kultūru. Pēc šīsvasaras vēlēšanām neapskaužamā situācijā nonākuši daugavpilieši, kuriem tagad jānoskatās bezatbildīgā pilsētas domes cirka izrādē. Kā nu ne, ja par mēra krēslu plūcas divi Jēkaba ielas namā iepriekš rūdīti politiķi – Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) un Rihards Eigims (ZZS).

Pārsteidz, ar kādu centību Daugavpilī tiek nostiprināta lielās politikas ķēķa liekulība un bezkaunība, tā degradējot vietējo varu. No amata gāztais saskaņietis Elksniņš pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio nekautrējās savam sāncensim pat pārmest vājās latviešu valodas prasmes, ja tikai tas varētu līdzēt Eigima nostumšanā no krēsla. Acīmredzot šajā cīņā visi līdzekļi ir labi, pat ja tie galīgi nesaskan ar paša partijas līniju vai savu sirdsapziņu. Tieši “Saskaņa” ir tā, kas valstī mērķtiecīgi kultivē divvalodību un kurai Valsts valodas likums ir kā sarkana lupata vērsim. Tostarp pats Elksniņš, īsu brīdi būdams mēra krēslā, uzskatījis par goda lietu sekot savas partijas līdera piemēram, nonākot konfliktā ar Valsts valodas centru.

Joks. Cietums pagaidīs

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

“Cietumi mums tagad labi,

Nav nekādas vainas [..].

Agrāk visiem cietumos

Nabadzīgi klājās,

Tagad redz pat Sorosu

Turpu aizstaigājam.”

Tā dziedāja Renārs Kaupers un “Prāta vētra” dziesmā “Cietumi”. Eh, nu tomēr vēl kādus vairākus gadiņus nebūs mums Latvijā plānotā modernā un inovatīvā cietuma, kur rūtainu sauli baudīt varētu pat miljonārs, nemaz nerunājot par pārējiem 1199 sodītajiem, kam iecerētajā Liepājas cietumā bija paredzēta vieta…

Latvijas politiķi pagājšnedēļ izspēlēja savdabīgu dilemmu, spriežot, vai upurēt jaunā Liepājas cietuma būvniecības projektu, ietaupītos miljonus novirzot pabalstiem bērniem. “Kāda jēga no bērnudārziem, ja pietrūks cietumu, kur jaunatnei turpināt attīstību?” ironizēja tvitera lietotājs ar vārdu Leons Melis.

Joki tagad nez vai ir prātā uzņēmumiem “Re&Re” un “UPB”, kuri bija pieteikušies Liepājas cietumu uzbūvēt attiecīgi par 123 miljoniem eiro un 114 miljoniem eiro, stipri dārgāk, nekā plānoja valdība. Šo naudu būvniekiem pagaidām neredzēt, cietuma celšanu nu iecerēts sākt tikai 2020. gadā.

Bet daži sazvērestības teoriju cienītāji cietuma stāstā (tajā, ar kādu vieglumu tika pieņemts lēmums) saskatīja citu valdošās partijas izspēlētu joku. Proti, cietuma būvniekiem nepieciešams industriālās drošības sertifikāts, ko daudzām lielajām Latvijas būvfirmām Satversmes aizsardzības birojs nav piešķīris. Atliekot projektu, tiek dots laiciņš, lai politiķi, iespējams, “sakārtotu lietas” un uz šo daudzmiljonu objektu vēlāk varētu pretendēt arī citi – “savējie” – būvnieki…

Sagatavojuši: Māris Siliņš, Gundega Skagale, Raivis Šveicars, Linda Rasa, Guntis Ščerbinskis

LA.lv