Francūža Lika Besona koķetēšana ar Holivudu un tik amerikānisko gangsterfilmu žanru nav režisora kārtējais veiksmes stāsts, kaut arī izpildproducenta pienākumus uzņēmies Mārtins Skorsēze un galvenās lomas uzticētas trijiem labiem aktieriem: Robertam De Niro, Mišelai Feiferei un Tomijam Lī Džonsam.


Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 18

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins

Lasīt citas ziņas

Jau septiņus gadus Džovanni Mandzoni un viņa ģimene – sieva Megija, dēls Vorens un meita Bella – slapstās pa Eiropu. Viņi nodeva mafiju un nu liecinieku aizsardzības programmas ietvaros mēģina nekļūt par upuriem tiem, kas reiz bija viņu draugi, paziņas un arī darba kolēģi. No saulainās Franču Rivjēras Mandzoni nonāk mazā Normandijā, kas viņiem saistās vien ar kamambēru, kalvadosu un amerikāņu izsēšanos Otrajā pasaules kara laikā, un šķiet, ka beidzot veiksme pagriezusi savu vaigu viņu virzienā, ko jau gadiem cenšas nodrošināt arī aģents Steinsfīlds. Taču, kā ierasts, Megija nespēj samierināties, ka kāds atļaujas paņirgāties par amerikāņiem – gaisā tiek uzlaists kārtējais veikals! –, Džovanni pārmāca tos, kuri, pēc viņa domām, uzprasās uz kašķi, bet Vorens un Bella jau pirmajā skolas dienā uzrīko jandāliņu, lai kļūtu par pārējo skolasbiedru gan nicinātiem, gan respektētiem jauniņajiem, kuriem nav svešas arī tēva reiz ierādītās metodes, kā izdarīt tā, lai notiek pēc viņa prāta. Bet tad neapdomīgs gadījums un liktenīga sagadīšanās mafijai liek pievērst uzmanību tai pašai mazītiņajai Normandijas pilsētiņai, un no asinsizliešanas Mandzoni, kuri pieņēmuši Bleiku uzvārdu, izvairīties varētu palīdzēt vien superveiksme.

Gangsterfilmas jau kopš 20. gadu beigām ir pieņēmušas amerikāniskus vaibstus, un šajā žanrā vien retu reizi izdevies ielauzties “ārzemniekam”, kā noticis arī Lika Besona gadījumā. Viņam nav palīdzējis arī žanra veterāns Mārtins Skorsēze, kurš ir viens no “Ģimenes” izpildproducentiem, kā arī Roberts Deniro, kura karjeras laikā bijusi liela vieta mafijniekiem.

Kultūras ministres Loginas pērn deklarētie ienākumi pārsniedz 66 tūkstošus eiro

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Ivanovs aizturēts aizdomās par kukuļņemšanu

Receptes

Veselīgs un diētisks muslis

Gan ironizējot, gan sekojot gangsterfilmu žanra priekšrakstiem un obligātajiem elementiem, “Ģimene”, kas balstās gan uz drāmas, gan komēdijas vaļiem, uzskrien uz sēkļa vairāku iemeslu dēļ, un pie vainas ir gan klišejām bagātais scenārijs (viens no autoriem ir “Soprano ģimenes” scenārists Maikls Keleo) un varoņu portreti, gan vizuālās atrakcijas, kas pēdējos gados ar tādu baudu asiņainu vardarbību glorificē vai vienkārši pasmejas par šādu faktu, gan arī Skorsēzes darbošanās šīs filmas veidošanā, nekaunīgi atsaucoties uz viņa paša filmu “Labie puiši” (1990), kurā galveno lomu atveidoja… Roberts Deniro!

Var jau, protams, runāt par pasaules globalizāciju, taču, vai ir ticams fakts, ka Francijas mazpilsētas skolas avīze var nonākt ASV cietumā, kur sodu izcieš viens no Ņujorkas ietekmīgākajiem mafijas bosiem? Tieši tā arī notiek “Ģimenē”, un gan šis apstāklis, kā arī neveiklā montāža Besona filmas virzienā likusi raidīt skāņu smaidu. Sak, paspēlējies lielo puišu pasaulē, pietiks, taču ar šaudīšanos un asinspirti viņš atgriežas tajā hiperbolizētajā realitātē, kas panākumus sagādāja “Taksista” sērijai, kuru atšķirībā no “Ģimenes” nemoka pieklājīgi žesti klasikas un klasiķu priekšā, žanru sajaukums un neizturēta atmosfēra, kas varoņus pielīdzinājusi komiksu tēliem un, kā tas nereti gadās, visus labākos brīžus atrāda filmas reklāmas treilerī.

{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”//www.youtube.com/embed/nwZNypYmPFE” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}