Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. janvāris, 2013
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Hičkoks

ReklāmfotoReklāmfoto

Kaut arī Alfrēds Hičkoks vienmēr bijis publiska figūra, kas ironizēja pat par savām iespaidīgajām formām, pārsteidzošā kārtā viņa liktenis kinoveidotājus reti interesējis, bet, ja arī kāds aktieris piekritis nospēlēt izcilo britu režisoru, viņam patrāpījusies otrā plāna loma.

 

Taču pagājušajā gadā angliski runājošajās zemēs tika pirmizrādītas divas biogrāfiskas filmas par Hiča dzīvi un, protams, viņa filmām – “Hičkoks” atklāj laiku, kad tapa “Psiho”, bet “Meitene” portretē laiku, kad Hičkoks, atradis Tipiju Hedrenu, uzņēma “Putnus” un “Mārniju”.

 

Par britu kino meistaru dēvētais Alfrēds Hičkoks devās uz Holivudu, lai tur sastaptos ar Deividu O. Selzniku un kino industrijas ēnas pusi – nepārtrauktiem kompromisiem komercijas vārdā. Taču viņam tomēr izdevās pierādīt, ka ar Hiču neviens neizrīkojas pēc sava prāta, jo vienīgais, kurš kaut ko vispār var iebilst, ir viņa sieva un uzticamākais sabiedrotais Alma Revila. Kopš brīža, kad Hičkoki savu kāju pirmoreiz spēra Atlantijas okeāna otrā krastā, ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un viņš priecīgi izbauda trillera “Uz ziemeļiem no ziemeļrietumiem” triumfālos panākumus, taču tajā pašā laikā ir apsēsts ar Eda Geina dzīvesstāstu, kas izklāstīts Roberta Bloga šaušalīgajā romānā “Psiho”.

Piemetis vajadzīgos pipariņus – blondīne, noslēpumaina slepkavība un garīgi nelīdzsvarots vīrietis, kā arī zagšana un bēgšana –, Hičkoks savā prātā ir izdomājis nākamo filmu, taču studijas vadība nav ar mieru finansēt melnbaltu kinolenti, kā režisors iecerējis, un ņemas viņu pārliecināt filmēt ko citu. Taču Hičkoks ir nepārliecināms un, ieguldījis teju visu savu naudu, viņš sāk darbu, kas izgāšanas gadījumā kļūtu par iemeslu viņa paša izšķērdīgā dzīvesveida galam. Intervijā ar Entoniju Pērkinsu uztaustījis aktiera personīgo pieredzi, galvenajā lomā uzaicinājis Holivudas A klases zvaigzni Dženetu Lī – protams, blondīni! – un apņēmies turpināt līgumsaistības ar Veru Mailzu, viņš arvien dziļāk grimst stāstā, lai jau ar pirmizrādi saceltu skandālu, ko nodrošināja Hiča pašrocīgi veidotā publicitātes kampaņa: viņš lika Losandželosā izpirkt visus Bloha grāmatas eksemplārus, aizliedza galveno lomu atveidotājiem doties uz intervijām, baidoties, ka tie nespēs turēt muti un atklās “Psiho” sižeta pavērsienus, un bija vēl kāds Amerikā pavisam neierasts aizliegums. Proti, skatītājus, kuri bija nokavējuši “Psiho” sākumu, kinozālē neielaida, taču par tukšām zālēm kinoteātru īpašniekiem nebija jāžēlojas – mutvārdu reklāma drīz apņēma visu Ameriku, turklāt “Psiho” atkārtoti repertuārā iekļāva arī 1965. gadā.

Protams, Hičkoka dzīve bija ne tikai filmas – tās bija dažādas gastronomiskas izpriecas, ceļošana un viņa vienīgais draugs Alma Revila, un abu saspringtās attiecības iezīmē otru Sašas Džervasi biogrāfiskās filmas sižetisko līniju, nepiemirstot par režisora attiecībām ar savu kinofilmu aktieriem, ko citādi kā jokainas nav iespējams nodēvēt.

Un, nekrītot klišejiskās lamatās, Entonijs Hopkinss godam izturējis Alfrēda Hičkoka tēlu, piepalīdzot gan grima māksliniekiem (nominācija “Oskaram”), gan aktrisēm Helēnai Mirrenai (nominācija “Zelta globusam”, britu Kinoakadēmijas balvai, Ekrāna aktieru ģildes balvai), Skārletai Johansonei (Dženeta Lī) un Džesikai Bīlai (Vera Mailza).

 

UZZIŅA

“Hičkoks”/”Hitchcock”

ASV, 2012

Režisors: Saša Džervasi

Lomās: Entonijs Hopkinss, Helēna Mirrena, Skārleta Johansone, Džesika Bīla, Džeimss d’Ārsijs, Tonija Kolete, Maikls Stūlbergs

No 1. februāra “Kino Citadele”, “Cinamon” un “Multikino”

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+