Netaisnīgi pakļuvusi zem rudens repertuāra un kino festivālu piedāvājuma, režisora Imou Dzjana drāma “Kara ziedi” atklāj vienu no asiņainākajām lappusēm Ķīnas vēsturē, un pērn tā bija nominēta Zelta globusam kategorijā “labākā filma ārzemju valodā”.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Cilvēki izmisīgi mēģina izbēgt no lodēm, kas lido tieši viņu virzienā, visapkārt valda ārprāts, bet japāņu karavīri, pildot pavēles, meklē nākamos upurus. Šajā asinspirtī iekūlies arī amerikānis Džons Millers, kurš ieradies Nankinā, lai izgatavotu zārku baznīckunga bērēm, un liktenis viņu saved kopā ar nepilngadīgām klostera skolniecēm un krāšņām bordeļa darbiniecēm. Viņi visi rod patvērumu aiz baznīcas vārtiem, taču pat svētītā zeme viņiem negarantē mieru un drošību, jo apkārt esošajā haosā pārsvars atrodas japāņu armijas rokās, un tās ir labi bruņotas un jo īpaši nežēlīgas.

Pēc vēsturnieku un acu liecinieku stāstītā, vairāku nedēļu laikā Nankinas slaktiņā dzīvību zaudēja ap 200 tūkstošiem ķīniešu, un tā ir viena no asiņainākajām epizodēm Japānas–Ķīnas kara laikā. Filma “Kara ziedi”, savijot gan patiesus notikumus, gan fikciju, režisora Imou Dzjana vārdus citējot, piedāvā “šī stāsta cilvēcīgo pusi”, neiedziļinoties lielajā politikā.

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO vienotību ar provokācijām vai pat tiešu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm. Iespējamie scenāriji

“Kara ziedi” ir visdārgāk līdz šim izmaksājusī Ķīnas filma, kas gan atpelnījusi iespaidīgo budžetu, gan izpelnījusies labas atsauksmes un tikusi nominēta vairākām balvām – arī kategorijā “labākā filma ārzemju valodā” tā kandidēja uz “Zelta globusu”.

Taču ne jau cipari un ovācijas to izceļ uz daudzu citu kinodarbu fona. “Kara ziedi”, atklājot postošās šausmas no mazas meitenes skatpunkta, ir viena no nozīmīgākajām pēdējos gados Ķīnā tapušajām filmām, kas kārtējo reizi apliecina Imou režisorisko krampi izveidot daudzslāņainu, vizuāli un emocionāli iespaidīgu stāstījumu – viņš uzņēmis arī “Lidojošo dunču namu” un “Zelta zieda lāstu” –, bet arī mainījis akcentus Nankinas traģēdijas atspoguļošanā un kārtējo spilgto lomu ļāvis nospēlēt mūsdienu slavenākajam Betmenam – amerikānim Kristiānam Beilam. Viņu galvenajai lomai ieteicis neviens cits kā Stīvens Spīlbergs, kura filmā “Saules impērija” Beils atveidoja britu puisēnu Džeimiju, kas centās izdzīvot II Pasaules kara šausmās. Neskatoties uz šīm sakritībām, oskarotā Kristiāna Beila Džons ir vienīgā cerība, lai izdzīvotu gan klostera skolnieces, gan priekamājas meitenes, un aktieris neļaujas pārforsēt, jo asiņainā varmācība runā daudz iespaidīgāk par vārdiem, kaut arī “Kara ziediem” pārmet pārāk uzskatāmo dalījumu “labajos” ķīniešos un “sliktajos” japāņos.