Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. decembris, 2012
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Seksaholiķi

ReklāmfotoReklāmfoto

Kaut Francijā “Seksaholiķus” demonstrē jau no februāra un tā jau izdota arī DVD formātā, no atsevišķām epizodēm veidotais almanahs, kura radīšanā skaļākie vārdi pieder “Mākslinieka” režisoram Mišelam Hazanavičum un galvenās lomas atveidotājam Žanam Dižardēnam, nonācis uz Latvijas kinoekrāniem, lai ar ironiju un smaidu atklātu vīriešu neuzticību un liekulību.


 

Žana Dižardēna vārds franču valodu un Eiropas kino zinošam skatītājam bija labi zināms vēl pirms “Mākslinieka” panākumiem, taču, protams, Džordža Valentīna loma un šī melnbaltā filma gan aktierim, gan režisoram Mišelam Hazanavičum ir darījusi daudz laba, un tieši abu atpazīstamība, kā arī kutelīgas tēmas saistītās epizodes “Seksaholiķos” ir šīs komēdijas labākā reklāma. Vīriešu uzticības pētījumi arī kinematogrāfam nav sveši, un grupa režisoru, kuru vidū ir arī Hazanavičus un Dižardēns, līdzīgi kā televīzijas situāciju komēdiju autori, piespēlējuši varen trakus tipāžus, kuriem ar morāli un elementāru cieņu pret cilvēku, ar ko viņi ir kopā, nav nekādas saistības. Tā, piemēram, divi draugi viens otru regulāri piesedz, kaut arī viens ir precējies un sieva jau sāk saprast, ka nezin no kurienes viņai uzauguši staltbrieža cienīgi ragi, vai vīrs, devies komandējumā, nevis gatavojas nākamās dienas semināram, bet ar acīm pavada katru sievieti, kas ieklīdusi viņa redzeslokā un pat ar sīkāko mājienu varētu izteikt kādu piedāvājumu, vai arī grupiņa vīriešu, kas ieradušies uz sarunu pie psihoterapeites, lai beidzot apņemtos mainīt savu dzīvi. Lieki piebilst, ka ievadsaruna tā arī paliek pēdējā. Un tās ir vien dažas no “Seksaholiķu” epizodēm, kas atklāti un bez jebkādiem tabu runā par vīriešu neuzticību, protams, atbilstoši uzstādījumam, arī nedodot vērtējumu vai padomus, kas šādā gadījumā darāms.

“Seksaholiķi” nudien nav pirmā randiņa filma – tā ir radīta pašironiskiem un mazliet ciniskiem skatītājiem, kuru humora izjūta pieļauj franču kultūras pikantērijas un daudzsološo “c’est la vie” noskaņu, ko pilnībā izbauda Žana Dižardēna un Žila Leluša atveidotie varoņi, iejūtoties dažādās situācijās, katrā no tām arvien gruntīgāk nobruģējot ceļu uz elli.

“Seksaholiķu” ienākumus, protams, nodrošināja Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija – Francijā šī filma kinoteātros nonāca jau 29. februārī, franču valodā runājošajās valstīs – nedaudz vēlāk, tomēr uz karstām pēdām, lai oskarotā tautieša jaunāko sniegumu steigtu novērtēt bariem vien. Tas radīja patīkamu pārsteigumu producentiem, īsā laikā sapelnot 18 miljonus dolāru, taču, protams, Holivudas A kategorijas filmu kases panākumus “Seksaholiķiem” neapsteigt un līdz “Mākslinieka” panākumiem neaizsniegties, taču, nepretendējot uz augstās mākslas plauktu, tie ideāli iegulst mūsdienu Francijas mainstream piedāvājumā, kas, neapdullinot ar specefektiem vai tālākas nākotnes vīzijām, turpina analizēt vīrieti un viņa uzvedību, kaut arī viņš šajā gadījumā ir egoists, šovinists un vēl arī neģēlis.

 

UZZIŅA

“Seksaholiķi”/”Les infidèles”/”The Players”

Francija, 2012

Režisori: Emanuele Berko, Freds Kavē, Aleksandrs Kortē, Žans Dižardēns, Mišels Hazanavičus, Jans Kounens, Ēriks Lerigo, Žils Lelušs

Galvenajās lomās: Žans Dižardēns un Žils Lelušs

No 7. decembra “Kino Citadele” un “Splendid Palace

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+