Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Sviests

Vai, radot skulptūras no sviesta, var nokļūt Amerikas politiskajā elitē? Romantiskās komēdijas “Sviests” autori ir pārliecināti, ka var gan, taču viņu sniegums ir tik nepārliecinošs, ka automātiski iegulst to daudzo filmu kaudzē, kas pēc noskatīšanās ir viegli aizmirstamas.


 

Ironija par Amerikas mazpilsētas ambiciozu mājsaimnieci ir labākais, ko sniedz Džima Fīlda Smita politiskā satīra, kurā rodamas atsauces uz 2008. gada cīņu par nokļūšanu prezidenta krēslā, kad spēkiem mērojās Hilarija Klintone un Baraks Obama. Filmas rāmjos šo cīņu izdzīvo Dženiferas Gārdneres atveidotā Lora Piklere un desmitgadīgā Destinija (Jara Šahidi), savu varoņu stāstos ievijot arī cilvēcīgas notis. Destinija – ironiski, jo viņas vārds tulkojumā nozīmē “liktenis”, – ir meitēns, kurš nonācis jau kārtējā audžuģimenē. Taču, baidoties, ka jau atkal būs jādodas meklēt nākamo ģimeni, viņa pat neizkrāmē savu pieticīgo iedzīvi, bet kopā ar nodriskāto čemodāniņu visu pastumj zem gultas. Lora Piklere ir vietējās sabiedrības lauvene – viņas vīrs jau piecpadsmit gadus pēc kārtas plūcis laurus sviesta skulptūru konkursos, un tieši viņa, vienmēr rotājusies ar pērlēm, teikusi runas un bīdījusi savu dzīvesbiedru uz arvien nopietnākiem mērķiem, jo Lora ir pārliecināta, ka viņai ir jābūt politikā. Kaut arī maksa ir skaudra – ģimenē nevalda saskaņa, Bobs jau gadiem ilgi guļ uz dīvāna, bet abu meita Ketlena sapņo par brīdi, kad tiks projām no mājām, lai beidzot sāktu savu dzīvi. Pēc kārtējā strīda ar sievu Bobs attopas nošņurkušā striptīzbārā, kur iepazīstas ar kolorīto Brūku, kura arī kļūst par sviesta skulptūru konkursa dalībnieci, taču, protams, ne jau uzvarētāju, jo visa uzmanība pievērsta vietējās dzīves primadonnai un mazajai afroamerikānietei, kurai, kā izrādās, piemīt īstens talants. Taču Lora labi apzinās, ka uzvara viņai ir patiešām nepieciešama, tāpēc tajā iesaista arī skolas laika sirdsāķīti, lādzīgo, taču neaptēsto Boidu, kuru ar lielisku pašironiju nospēlē Hjū Džekmens.

Mazpilsētas ikdiena un karikatūriskie tēli nobāl līdzinieku konkurencē, tāpat kā nobāl viena no Holivudas “miljonu dolāru honorāru pulciņa” aktrisēm Dženifera Gārnere, un no stereotipiem nav spējusi izlauzties arī Olīvija Vailda, kurai uzticēta striptīzdejotājas loma.

Joki un nereālās epizodes varbūt vēl iekļautos “Paģiru” franšīzē, ja, protams, tiktu padarīti par krietni jēlākiem, nemaz nerunājot par to, ka tie, attiecīgi transformēti, arī līdz “Amerikāņu pīrāgam” nav tālu. Ja tā var teikt, tad visu izglābj Jaras Šahidi Destinija – dzīvesgudrs un ar ne īpaši patīkamu pieredzi apveltīts bērns, kura skatījums pārvērsts arī “Sviesta” aizkadra tekstā un uz notiekošo ļauj raudzīties kā uz centieniem darīt labāku šo pasauli. Bet, kā zināms, ar cenšanos vien ir par maz, un to “Sviesta” gadījumā var attiecināt teju par visiem 100 procentiem.

 

UZZIŅA:

“Butter”

ASV, 2012.

Režisors: Džims Fīlds Smits

Lomās: Dženifera Gārnere, Tajs Bērnels, Olīvija Vailda, Ešlija Grīna, Alīsija Silverstoune, Jara Šahidi, Hjū Džekmens, Filisa Smita

No 16. novembra “Kino Citadele”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+