NEDĒĻAS FILMA: “Teds” 0
Palicis vien nieks, lai amerikāņu komēdijas “Teds” ienākumi sasniegtu 200 miljonus ASV dolāru, un nebūs brīnums, ka tā arī notiks, jo popkorna auditorijai mērķētais gabals ir no “Amerikāņu pīrāga” šķiras, savu lielo kumosu nokožot ar jēlībām, cenzējamu leksiku un absolūti primitīvu uzstādījumu.
Kad Džonam bija gadi astoņi, reiz, ārdoties pērkonam, viņš lūdza, kaut atdzīvotos viņa mīļākais rotaļlietu lācis Teds, un tieši tā arī notika. Teds, protams, kļuva par visas pasaules sensāciju, kuru uz savu šovu aicināja pat Amerikas šovbiznesa leģenda Džonijs Kārsons, viņam bija savs fanu pulks, bet labākais draugs tā arī palika Džons. Un tā – jau 25 gadu garumā, taču neviens no abiem tā arī nepieauga, bet turpināja dzīvot tādā pašā bezrūpībā kā toreiz. Apkrāvušies ar zinātniskās fantastikas filmām, zālīti un amerikāņu popkultūrai piederīgiem citātiem, viņi, iespējams, dzīvotu ilgi un laimīgi, ja vien Džona draudzene savam mīļotajam neliktu izvēlēties, kurš tad viņam ir svarīgāks – lācis vai viņa. Un, kā nojaušams, Teds nav ar mieru atvadīties no savas siltās vietiņas, tāpēc vēl ilgi turpina traucēt Džona pieaugšanu, jo sievietes taču nav vērā ņemamas, bet puišu darīšanas – daudz svarīgākas par romantiskiem niekiem. Tikai Teds vēl nenojauš, ka Džons apzinās, ka bez Lorijas viņa dzīve zaudēs daudz krāsu, un izdarīs savu izvēli, lai jau pirmajā iespējamā brīdī bēgtu pie sava čoma, kas arī neatgriezeniski izjauks šā savdabīgā attiecību trijstūra līdera dominējošo lomu.
“Teds” ir animēto seriālu “Mana trakā ģimene” un “Amerikāņu tētis” autora Seta Makfārlaina debija pilnmetrāžas kino, un tas ir uzskatāmi redzams šīs komēdijas stāstījumā, ko principā varētu parādīt vien divdesmit minūtēs, taču gala versijā filma sasniedz 106 minūšu garumu, no kurām pēdējā trešdaļa ir pēc visiem stereotipiem veidots sapiņķerējumu atrisinājums, lai tikai savilktu kopā galus mērķtiecīgi ar jēlībām un kino citātiem piebārstītajam stāstam, bez kura kino vēsture itin mierīgi varēja iztikt.
Tāpat bez šīs filmas un lomām tajās varēja iztikt arī galveno lomu atveidotāji Marks Vālbergs un pēc “Melnā gulbja” Holivudas elitei piekļuvusī aktrise Mila Kunisa, nepatīkami pārsteidzot ar samocīto sniegumu, jo, kaut arī ir vāja cerība, ka kaut kas varētu iet uz labo pusi, tomēr čiks vien ir.
Protams, lai atgūtu ironisko skatījumu, ko visas filmas garumā nodrošina paša Teda skatījums, replikas un būtība kā tāda, Makfārlains aplaimojis izturīgākos skatītājus ar dažu sekunžu garu sarkasma devu, kas gan noticis ar otrā plāna un pat epizodiskiem personāžiem, no kuriem visizteiksmīgākais ir Džovanni Ribizi atveidotais Donijs – puisis ar krietniem bērnības kompleksiem, kurš savu sāpi mēģina remdēt, veidojot paša dēla dzīvi.
UZZIŅA: “Teds”/”Ted” ASV, 2012. Režisors: Sets Makfārlains Lomās: Marks Vālbergs, Mila Kunisa, Sets Makfārlains, Džovanni Ribizi, Džoels Makheils, Toms Skerits, Nora Džonsa, Raiens Reinoldss, Sems Dž. Džonss No 20. jūlija “Kino Citadele”, “Cinamon” un “Multikino” |
Marks Vālbergs
41 gadu vecais amerikāņu aktieris un producents Marks Vālbergs 90. gados, izmantojot pseidonīmu Marky Mark, savu karjeru sāka kā reperis, taču nu, kā viņš atzīstas intervijās, Vālbergam par šīm talanta izpausmēm, tāpat kā par regulārām sadursmēm ar policiju pusaudža gados un cietumsodu, ir vairāk nekā kauns. Kino debitējis 1993. gadā, viņš nostiprināja savas pozīcijas, piedaloties visdažādāko žanru filmās – gan drāmā “Bugi naktis” (1997), gan komēdijā “Trīs karaļi” (1999), gan trillerī “Ideālā vētra” (2000) un zinātniskās fantastikas filmā “Pērtiķu planēta” (2001), gan Mārtina Skorsēzes “Atkritējos” (2006), kas Vālbergam sagādāja nomināciju “Oskaram” kā labākajam otrā plāna aktierim. Strādājis arī kā producents, viņš ir atbildīgs gan par kritiķu tik mīlētā seriāla “Krastmalas impērija” tapšanu, gan biogrāfisko drāmu “Cīnītājs” (2010), kura viņam kā producentam sagādāja nomināciju “Oskaram” un divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas ļāva saņemt aktieriem Kristiānam Beilam un Melisai Leo.
