Reklāmfoto

Pirms gandrīz 20 gadiem Denijs Boils satricināja skatītāju prātus, piedāvādams filmu “Seklais kaps”. Nu, kad režisora kontā ir “Oskars”, filmas “Uz adatas”, “Pludmale”, “Graustu miljonārs” un “127 stundas”, kā arī Londonas olimpiādes atklāšanas ceremonija, viņš savērpis intrigas, kas kārtējo reizi apliecina: netici tam, ko tev saka.


Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Lasīt citas ziņas

Viens no 90. gadu slavenākajiem britu režisoriem Denijs Boils no dusmīgā un ironiskā kino veidotāja laika gaitā nav pārvērties par glancēta Holivudas meinstrīma filmu lipinātāju un turpina meklēt arvien jaunus paņēmienus, kā likt lauzīt prātu skatītājam. Turklāt viņa stilistiskie paņēmieni, lielu lomu uzticot montāžai, ļauj spēlēties visdažādākajos žanros un ar visdažādākajiem oriģinālmateriāliem, kas vien 10 pilnmetrāžas kino filmu autoram izdodas ar pārliecinošu profesionalitāti.

Trilleris “Transā” nav izņēmums, kaut arī šī filma ir par kārtu vājāka, piemēram, par kulta kino “Uz adatas”, taču ne tikai mūsdienu kino kontekstā tai piešķirama stabila vieta žanra piemēru vidū, uzteicot smalko uzstādījumu sižeta peripetiju pasniegšanā.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Saimons ir viens no klerkiem, kurš strādā prestižā izsoļu namā. Kad kārtējās izsoles laikā par teju astronomisku summu tiek nosolīta Goijas glezna, zālē ienāk raupji vīri, un nav ne mazāko šaubu, ka sanākušo mākslas cienītāju acu priekšā noris viena no gadsimta laupīšanām. Taču 27 miljonus vērtais mākslasdarbs pazūd bez pēdām, un kur tas palicis, nav ne jausmas arī Saimonam, kurš, kā izrādās, ir zādzības galvenais iniciators, bet, tā kā viņam ir sveši kriminālās pasaules likumi, vīrietis darbiņa paveikšanu uzticējis nežēlīgā Frenka bandai. Diemžēl jau slimnīcā, kur Saimons nogādāts, nākas atzīt, ka viņa atmiņā ir daudzi baltie plankumi, un pats lielākais – kur tad galu galā atrodas nozagtā glezna? – nav aizkrāsojams ar parastām metodēm, tāpēc Frenks palīgā sauc hipnotizētāju Elizabeti. Gabaliņu pēc gabaliņa liekot kopā izjaukto puzli, Saimons paviesojas gan savā pagātnē, gan ar katru nākamo sesiju atklāj arvien jaunus jautājumus, atbildes uz kuriem meklējamas viņa fragmentārajā atmiņā.

Kur ir realitāte un kur – izdomājums, Denijs Boils atklāj filmas pašās beigās un dara to ar tādu vērienu, kādu, visticamāk, izmantotu Alfrēds Hičkoks, ja vien viņš dzīvotu moderno tehnoloģiju iespēju pasaulē.

Skaņas efekti un maza ekskursija psiholoģijā un hipnozē, neērti jautājumi un vide, kā arī Boila kārtējā sadarbība ar komponistu Riku Smitu un operatoru Entoniju Dodu Mentlu trilleri “Transā” padara arī par labu piemēru kaķa un peles medībām, uzsverot: jo mazāk informācijas, jo garšīgāks būs tās baudījums, kurā galvenās lomas izspēlē zilacainais Džeimss Makevojs, sekojot slaveno skotu Šona Konerija un Jūena Makgregora pēdās, raupjais francūzis Vensāns Kasels un 34 gadus vecā amerikāniete Rosario Dausone, kuras kontā ir jau vairāk nekā 50 lomas un kura iemiesoja varoni, uz kuru tika apspriestas arī Skārletas Johansones, Evas Grīnas un Zojas Saldanas kandidatūras.