NEDĒĻAS IZVĒLE: “Sniegbaltīte un mednieks” 0
Divās izrādīšanas dienās vien iekasējot 56 miljonus ASV dolāru, pasaku šausmu filma “Sniegbaltīte un mednieks” var iepriecināt vien Kristenas Stjuartes fanus, jo debitanta Rūperta Sendersa samocītajā un pārlieku izstieptajā filmā nekādas kinematogrāfiskas kvalitātes nav atrodamas.
Kāds ir pamatojums, lai režisoru, kurš pirms tam darbojies vien reklāmas jomā, apstiprinātu par galveno noteicēju vienai no šīs vasaras potenciāli ienesīgākajām filmām, nudien nav skaidrs, taču tas neliedza “Sniegbaltītei un medniekam” jau pirmās divās dienās atpelnīt vairāk nekā trešdaļu no 170 miljonus lielā budžeta, kas, apdomīgi tērēts, būtu varējis kļūt par iespaidīgu izklaides gabalu. Vienas atbildes nav, taču, domājams, “Sniegbaltīte un mednieks” ātri vien kļūs par kases grāvēju, jo Bellas, atvainojiet, Kristenas Stjuartes drebelīgā lūpa un kokainais sniegums varētu būt pa prātam vien pie popkultūras produkcijas pieradinātu tīņu pēcpusdienas vai vakara pavadīšanai, jo Rūperta Sendersa filma ir izcils eksemplārs, kā kino nav taisāms.
Sākot jau ar sižeta līniju, kas ir pieblīvēta ar klišejām un neinteresantu attīstību, sak, gan jau paņemsim skatītāju prātus ar vērienu. Un tas nudien ir milzīgs – daudz datortehnoloģiju triku, lielā klopes aina arī sagaidāma, un tad vēl strēķis rūķu – šīs filmas interesantākie personāži – un noslēpumainu radību, kas apdraud nabaga Sniegbaltītes dzīvību.
Bet Sniegbaltītei vismaz pēc uzstādījuma vajadzētu just līdzi, taču tas nav iespējams, jo, bērnībā zaudējusi māti, vēlāk tēvu un iemantojusi ļaunu pamāti, kas viņu uzreiz aizfīrē uz pils augstāko torni, viņa ne vien kļūst par ņipru mežoni, bet arī izbēg no ieslodzījuma, lai jau drīz tiktu izsludināta meklēšanā. Kāpēc? Karalienei sagribas pameitas asiņu, jo tad viņu dailē nepārspēs neviena cita sieviete visā pasaulē, taču Sniegbaltīte nav ar mieru kļūt par upurjēru, jo ir nolēmusi karaļvalstij atdot to greznību un labo slavu, kas bija pirms Ravennas parādīšanās. Ak, jā, viena pati Sniegbaltīte to paveikt, protams, nevar, tāpēc viņai palīgā sākumā par meitenes slepkavu nolīgtais mednieks alkoholiķis, kurš nespēj aizmirst mirušo sievu, un žiperīgu astoņu, nevis septiņu, kā ierasts, rūķu armija, kuras galva, aklais Muirs, gara acīm ir samanījis meitenes brīnumainās spējas kļūt par līderi.
Ja par Kristenas Stjuartes, kases grābējas “Krēslas” Bellas, dalību šajā filmā jautājumu nav, arī Holivudas jaunais smukulītis Kriss Hemsvorts, kurš pagaidām labāk zināms kā Tora atveidotājs, ir pamatīga vilšanās, un arīdzan oskarotā Šarlīze Terona, iemantojusi ļaunās karalienes Ravennas vaibstus, pazūd aiz nepārliecinošajām rakstura īpašībām un to izpausmēm un teju taustāmā grima, kas šai skaistajai sievietei liek savecēt neiedomājamā ātrumā, kamēr viņas vienīgā konkurente ironiskā kārtā nekļūst ne daiļāka, ne piemīlīgāka, kā savulaik rakstīja pasaku vācēji brāļi Grimmi.
Iespaidīgā reklāmas kampaņa šo filmu bija padarījusi par vienu no šīs vasaras gaidītākajām filmām, taču čiks vien iznāca, un jācer, ka producenti apdomāsies un nepadarīs to par pirmo daļu triloģijai, kā sākumā bija iecerēts un arī izziņots.
Un, kā jau rakstījis ne viens vien “Sniegbaltītes un mednieka” recenzents, ar 60 sekunžu garu pieredzi reklāmindustrijā nepietiek, lai izveidotu vairāk nekā divas stundas garu pasaku šausmu filmu, kas vietām izpelnās vāru sajūsmas izsaucienu par specefektiem (no griestiem krītošie pīķi, rūķi, kurus atveido “normāla izmēra” aktieri un kuri pēc tam samazināti, un kuru dzīvesvieta ir nepārprotams veltījums slavenākās kino Sniegbaltītes autoram Voltam Disnejam 1937. gadā tapušajā animācijas filmā), taču arī tas ir tikai čaukstošs konfekšu papīriņš, kurā ievīstītais gardums pārvērties par nenosakāmu produktu ar izbeigušos derīguma termiņu, kas, par spīti pasakas nosacītībai, nepārsteidz nedz ar labestību, nedz skaistumu, kaut gan laimīgas beigas, protams, sagaidīs tos, kas būs spējuši izturēt līdz beigu titriem.
Būtiskais “Sniegbaltīte un mednieks”/”Snow White and the Huntsman” ASV, 2012. Režisors: Rūperts Senderss Lomās: Kristena Stjuarte, Šarlīze Terona, Kriss Hemsvorts, Sems Kleflains, Sems Spruels, Lilī Kola, Īens Makšeins, Bobs Hoskinss No 8. jūnija “Kino Citadele”, “Cinamon” un “Multikino” |
