Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. maijs, 2012
Drukāt

NEDĒĻAS IZVĒLE: Tima Bērtona “Tumšās ēnas”

dzonijsdeps

Timam Bērtonam apbrīnojami bieži izdodas piejaucēt autorkino, melnu humoru un vēl iesprukt Holivudas naudas straumē, taču viņa ilgi gaidītais projekts “Tumšās ēnas” ir nepatīkams pārsteigums, kurā piedalās arī režisoram tik mīļie aktieri Džonijs Deps un Helēna Bonema Kārtere, kā arīdzan Mišela Faifere un plakātiski negantā Eva Grīna.

 

Bārnabasa Kolinsa dzīve būtu ideāla – viņš, bagātu vecāku vienīgais dēls, baudītu pārticīgu dzīvi un sieviešu uzmanību, ja vien nebūtu devis aplamas cerības paša kalponei – daiļajai Andželikai Bušānai. Viņa, kā izrādās, ir ragana, kura, nespējot pieņemt, ka ir atraidīta un nekad nespēs kļūt par Kolinsa sirds pavēlnieci, liek lietā burvestības un nogalē Kolinsa iemīļoto, bet pašu Bārnabasu nolād, padarot to par vampīru un uz diviem gadsimtiem, saķēdētu dzelzs ķēdēs, iesloga zārkā, kas aprakts dziļi mežā. Nu, kad teju divi simti gadu pagājuši, zārku nejauši atrod ceļu būvētāji, kuru brigadieris, cerēdams uz pamatīgu guvumu, kļūst par Kolinsa pirmo asiņu donoru un upuri.

70. gados no Kolinsu impērijas ir palikusi vien lepnība, jo ģimenes biznesu izputinājusi Andželikas kompānija, bet reiz tik greznā māja ir nolaista, zem tās jumta liekot sadzīvot gan dažiem Kolinsu pēctečiem, gan viņu kalpotājam un jaunākā dēlēna ārstei alkoholiķei. Tad nu šādā kolorītā vidē ienāk Bārnabass, kurš, uzzinādams, kas noticis, nolemj ne vien atdot savai dzimtai labo vārdu, bet arī atjaunot tās ietekmi biznesā. Ja vien, protams, ne ļaunā Andželika, kura gadsimtiem aizturētās emocijas nav vairs gatava ilgāk glabāt pie sevis un izsaka, viņasprāt, neatvairāmu nākotnes plānu…

Kaut arī viens no atpazīstamākajiem Holivudas autoriem, režisors Tims Bērtons ne vienmēr izbaudījis absolūtu sajūsmu – jo īpaši pelta viņa komēdija “Marss uzbrūk!” un “Pērtiķu planētas” rimeiks –, savā vairāk nekā 30 gadus ilgajā karjerā gan nominēts “Oskaram” (filma “Līgava – līķis”), gan “Zelta globusam” (“Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis”), gan kandidējis uz “Zelta palmas zaru” Kannās (“Eds Vuds”) un gandrīz pirms pieciem gadiem saņēmis balvu par mūža ieguldījumu, pierādot, ka var veidot arī ārpus komercializētās Holivudas standartiem ieturētus darbus, kas vairākumā gadījumu – jo īpaši pēdējā laikā – iemantojuši gotiskas notis.

Bērtona “Tumšās ēnas”, kas veidotas pēc viņa jaunībā tik populāra seriāla motīviem, šā režisora daiļrades kontekstā nav pats veiksmīgākais darbs.

 

Aizraušanās ar datortehnoloģiju iespējām un aiz matiem pievilktā, varoņu rīcību nepamatojošā stāsta lielākie plusi ir mākslinieku radītā vide un bilde, kamēr banālie dialogi un nepārliecinošie aktieru sniegumi liek vilkt līdzības ar oriģinālseriāla vizualizāciju, kas gan, visticamāk, nav bijis tīšu nodomu rezultāts, bet vēlēšanās kārtējo reizi apžilbināt ar šobrīd tik populāro vampīru tēmu, kas, pateicoties pieaicinātajiem aktieriem, bez šaubām, sapelnīs krietnu kasi, taču pēc tam nogrims aizmirstībā, lai ik pa laikam ieslīdētu kādas televīzijas pavēla vakara piedāvājumā.

 

 

Būtiskais

“TUMŠĀS ĒNAS”/ “Dark Shadows”, ASV, 2012.

REŽISORS: Tims Bērtons

LOMĀS: Džonijs Deps, Eva Grīna, Mišela Faifere, Helēna Bonema Kārtere, Džonijs Lī Millers, Džekijs Ērls Heilijs, Hloja Moreca, Gulivers Makgrāts, Bella Hīkote, Kristofers Lī, Eliss Kūpers.

No 11. maija “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino” un “Splendid Palace”

 

 

Bērtons un Deps

Tims Bērtons un Džonijs Deps kopīgiem spēkiem veidojuši jau astoņas filmas (hronoloģiskā secībā): “Edvards Šķērrocis” (1990), “Eds Vuds” (1994), “Jātnieks bez galvas” (1999), “Līgava – līķis” (animācijas filma, 2005), “Čārlijs un šokolādes fabrika” (2005), “Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis” (2007), “Alise Brīnumzemē” (2010) un “Tumšās ēnas” (2012). Bērtona nākamais projekts – animācijas šausmu filma “Frankandweenie” – uz ekrāniem nonāks jau šā gada oktobrī, un Džonijs Deps tajā nav iesaistījies.

Abu attiecības vislabāk raksturo Džonija Depa rakstītais grāmatas “Bērtons par Bērtonu” ievadā: “Ko gan es vairāk par viņu varētu teikt? Viņš ir brālis, draugs, mana krustdēla tēvs. Viņš ir unikāla un drošsirdīga dvēsele, kāds, kura dēļ es ietu līdz zemes malai, un es zinu, ka viņš darītu to pašu arī manā labā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+