Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. jūnijs, 2012
Drukāt

NEDĒĻAS IZVĒLE: “Tranzīts”

ReklāmfotoReklāmfoto

Cerībā uz brīvdienām, kas salāpīs dziļās plaisas attiecībās, Neits ar saviem mīļajiem nonāk neapskaužamā situācijā. Tā vietā, lai atpūstos, vīrietis ir spiests riskēt ar visu – ar savu bērnu un sievas dzīvību –, lai tikai paglābtos no nežēlīgiem noziedzniekiem.

 

“Nevienam nebija jāmirst.” – “Es sameloju.”

Tas ir tikai viens no klišejiskiem dialogiem, kas izskan pēc klasiskas 90. gadu “bojeviku” shēmas veidotajā trillerī, kas, Amerikā izbrāķēts, ar vairāku mēnešu nokavēšanos nonācis arī līdz Latvijas kinoteātriem. Tā vienīgā ēsma ir savulaik Mela Gibsona drāmā “Kristus ciešanas” galveno lomu nospēlējušais Džims Kavīzels, kura karjera pēc tās diemžēl tā arī nav virzījusies augšup, bet stabili eksistējusi vidusmēra piedāvājumā.

Neits kopā ar sievu un abu dēliem dodas atpūsties, lai salāpītu pairušās attiecības, taču jau drīz viņi nonāk noziedznieku redzeslokā. Sak, atpūtnieku mantas jau uz robežas neviens nepārbaudīs, tāpēc, uz bagāžnieka uzsējuši somu ar nupat nolaupītiem četriem miljoniem ASV dolāru, viņi dodas tiem pa pēdām, nenojaušot, ka Neits nav no tiem, kas padosies – arī situācijā, kad no viņa novērsīsies visa ģimene, atceroties pagātnē piedzīvoto.

 

Kā jau ierasts situācijās, kad “parastos mirstīgos” terorizē īpaši slikti “sliktie varoņi”, gaismā tiek celti gan pagātnes pāridarījumi – turklāt abās “frontes pusēs” –, ir skeptiski policisti un ne īpaši iejūtīgi “garāmgājēji”, taču, pateicoties viegli atkožamajam un nekādus jautājumus neizraisošajam uzstādījumam, jau pirmajās epizodēs ir skaidrs, ar ko visa brutāli asiņainā ņemšanās beigsies.

 

Kolumbijā dzimušais Antonio Negrē nav gatavs formas uzlabojumiem, bet iet pa tām pašām pēdām, kas šāda žanra autoriem un viņu darbiem ļauj regulāri iekļauties piektdienu vakaru TV repertuāros, jo – īsti veči taču cīnās līdz galam, arī ar nogrieztu pirkstu, arī slīdot pa purvāju kopā ar krokodiliem un neņemot vērā briesmas, ko var izraisīt kārtējā noziedznieku dusmu izpausme.

Prastais uzstādījums no “Tranzīta” aktieriem prasa vien raupju pavēļu izpildīšanu, neiedziļinoties savu varoņu patiesībā neesošajā rakstura izaugsmē un bieži neracionālajā izturēšanās manierē, tādējādi atgādinot ne mazums šā trillera līdzinieču, un šajā gadījumā par Stīvena Sīgala filmas – gan ne tās, kas pēdējos gados uzņemtas, – jau pretendē uz žanra pērļu un klasikas troni, kas gan nav nekāds kompliments vien 30 gadus vecajam režisoram. Ja viņš cerējis skatītāju prātus apdullināt ar vardarbību un šaudīšanos, tad gan var teikt, ka Nedrē trāpījis mērķī, bet visādi citādi “Tranzīts” ir kārtējais bezjēdzīgais mazbudžeta trilleris, kuram nav pat vērts pievērst uzmanību.

Būtiskais “Tranzīts”/”Transit”, ASV, 2012.

Režisors: Antonio Negrē.

Lomās: Džeimss Kavīzels, Džeimss Freins, Daioea Bērda, Elizabete Roma, Harolds Perino, Raiens Donohū.

“Kino Citadele”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+