Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. maijs, 2013
Drukāt

NEDĒĻAS KINO: Ardievu, nevainība! (Treileris)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Līdzīgi kā balvas un negaidītus finansiālus panākumus ieguvusī franču komiskā drāma “Neaizskaramie”, arī beļģu filma “Ardievu, nevainība!” veidota pēc patiesiem notikumiem.

 

Trīs puiši, no kuriem viens ir gandrīz akls, otrs – gandrīz pilnībā paralizēts un trešais – neārstējama vēža slimnieks, par spīti vecāku iebildumiem nolemj doties uz Spāniju, kur atrodas bordelis dzīves pabērniem, lai izbaudītu mīlas priekus, taču ceļā viņi saprot, ka ir kas daudz svarīgāks par nevainības zaudēšanu.

 

Jozefs, Filips un Larss ir vecumā starp 20 un 30 gadiem, un viņu dzīve nav tāda kā vienaudžiem, jo viņi ir spiesti sadzīvot ar savām slimībām. Jozefa redze ir gandrīz zudusi, Filips ir paralizēts no kakla uz leju, bet Larsa nākotnei izredžu nav – iespējams, dažas nedēļas, iespējams, daži mēneši, jo jauno puisi saēd vēzis. Taču trijotne ir nolēmusi pamest vecāku vītās ligzdiņas, lai dotos uz Spāniju, kur, kā no kāda avarējuša motociklista uzzinājis Larss, esot bordelis “El Cielo” (tulkojumā no spāņu valodas – “debesis”) tieši tādiem dzīves pabērniem, kādi ir viņi. Domāts, darīts, ja vien nebūtu dažu “sīkumu”. Proti, neviens no viņiem nevar vadīt automašīnu, ar vecākiem šādā ceļojumā arī puiši nedosies, tāpēc viens no viņiem atrod cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju un auto, lai piepildītu savu sapni. Bet viņu pirmā tikšanās reize, kas vienlaikus ir arī starts ceļojumam, ir vilšanās pilna, jo interneta ārēs iepazītais Klods izrādās Kloda, kura, Filipa vārdus citējot, ir miesās ražena mamutiene bez holandiešu valodas zināšanām.

Atbilstoši žanra likumiem, protams, jau drīz visi četri sadraudzējas, un saldi rūgtais ekrāna ceļojums “Ardievu, nevainība!” jau pēc pirmizrādes, kas notika 2011. gada septembrī Ostendes kinofestivālā, iekaroja gan skatītāju, gan kinokritiķu sirdis un ieguva ne vienu vien balvu.

Skatītāju simpātijas Eiropas Kinobalvas pasniegšanas ceremonijā Monreālas kinofestivālā, Karlovi Varos ir labs apliecinājums beļģu režisora Džefrija Enhovena radītajai filmai, kuras līdzinieces ir gan franču “Neaizskaramie”, gan šā gada “Oskaru” nominantu listē iekļuvusī amerikāņu filma “Sesijas”, bet ļoti, ļoti attālos rados tai ir Toda Filipsa “Paģiru” triloģija, noņemot jēlību devu un “Amerikāņu picām” nepieciešamos atribūtus.

“Ardievu, nevainība!” varoņi ir īsti – ar miesu, asinīm, savām vājībām un raksturu negantībām, kaut arī salipināti no vairākiem reāliem prototipiem, tie nav glancēti kā Disneja seriālos un arī rupji kā britu TV produkcijā. Viņi ļauj vaļu emocijām, labi apzinoties, ka nespēj ietekmēt likteni un ka nekas no nožēlas vien nemainīsies. To arī uzsver Enhovens, šajā komēdijā–drāmā par invaliditātes skartajiem atrod gan mirkļus sentimentam, gan metaforām, jo, ideju filmai aizguvis no Astas Entonija Filipo – viņš parādās vīna degustācijas epizodē – dzīvesstāsta, kurš to melns uz balta atklājis kādā rakstā, režisors Jozefu, Filipu un Larsu neved kā gādīga pīļu māte uz saulaino tāli, bet beidzot liek tiem kļūt pieaugušiem un izdzīvot uz pašu ādas to, ko pārējie, slimību nenomocīti un ratiņkrēslam nepiekalti, uzskata par pašsaprotamu ikdienas daļu.

 

UZZIŅA:

“Ardievu, nevainība!”/”Hasta la vista”/”Come as You Are”

Beļģija, 2011.

Režisors: Džefrijs Enhovens

Lomās: Žils de Šrivers, Robrehts Vandens Torens, Toms Audanerts, Izabelle de Hertoga

No 29. maija “Splendid Palace”

{source}
<iframe width=”560″ height=”315″ src=”http://www.youtube.com/embed/jS0St2NMk1Q” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+