Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. maijs, 2013
Drukāt

NEDĒĻAS KINO: “Renuārs”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Imitējot impresionista Pjēra Ogista Renuāra gleznošanas stilu, franču režisors Žils Burdo uzņēmis biogrāfisku filmu, kas atklāj mākslinieka dzīves pēdējos gadus.


 

Sulīgas krāsas un rīta un vakara saules stari pielej Francijas Rivjēru, kuru no kara vājprāta šķir simtiem kilometru, taču, kad ievainots tēva mājās pārnāk Žans Renuārs, izmainās arī noskaņojums noslēgtajā kopienā, ko veido viņa tēvs, viņa jaunākais dēls Koko un modeles, kuras reiz bijušas kalpotājas, un kalpotājas, kuras kļuva par modelēm. Vitālās un sarkanmatainās modeles Andrē, kuru uz Renuāra māju iedrošināja doties Anrī Matiss, vieta šajā komūnā ir īpaša, jo no viņas acis nespēj nolaist neviens no Renuāriem, turklāt katrs no viņiem cenšas pievērst meitenes uzmanību, kaut arī labi apzinās, ka zagtie mirkļi būs tikai īsi zibšņi, kas iemūžināti mākslinieka mazmazdēla Žaka Renuāra romāna ekranizācijā, kas savukārt veidota vecmodīgās tradīcijās un bija iekļauts Kannu kinofestivāla programmā.

Renuārs ir artrīta un reimatisma nomocīts vīrs, kura sieva ir mirusi un kurš savos 70 un vēl mazliet gados turpina ražīgi strādāt. Kaut arī neradis izrādīt savas emocijas un ar apkārtējiem viņš sazinās vien īsās, diezgan indīgās piezīmēs, veco Renuāru kā ķirmis ēd apziņa, ka divi viņa dēli atrodas frontes ierakumos tālu prom no mājām un viņš tos, iespējams, vairs nekad neredzēs.

No reti pienākušajām vēstulēm viņš zina, ka Pjērs teju zaudējis roku un Žana kājai draud gangrēna, taču, kad viņa vidējais dēls pārrodas mājās, ne vien kāja glābta, bet arī meistara sirdsmiers, jo beidzot viņš var nokārtot attiecības vismaz ar vienu bērnu. Pret Koko viņa attieksme vienmēr bijusi klaji nevērīga, arī Žans nav tas mīļākais dēls, taču tieši viņš, kļūdams par vienu no nozīmīgākajiem kinorežisoriem pasaulē, kustīgās bildēs atklās no tēva mantoto kompozīcijas un gaismēnu dokumentēšanas talantu, karjeras sākumā strādājot kopā ar Andrē, kura būs pieņēmusi Ketrīnas Heslingas vārdu un kļuvusi par viņa pirmo sievu.

Naratīvie elementi šajā filmā nav būtiski – Burdo apzināti vairījies no biogrāfiskām filmām piederīgām klišejām, kaut arī filmējis Renuāram reiz piederošajā īpašumā “Les Collettes” –, svarīga ir noskaņa, varoņu un viņu raksturu vērošana un Renuāra darbs, kas, par spīti viņa veselības stāvoklim, pēc meistara domām, nedrīkst aptrūkt ne uz mirkli, jo tas ir vienīgais veids, kā viņš jūtas dzīvs.

Francijas teātra un kino veterāna Mišela Bukē izpildījumā Renuārs ir vairāk nekā ticams, bet mākslinieka rokas uz ekrāna pieder Renuāra, Pikaso, Šagāla un Modiljāni darbu viltotājam Gajam Raibzam, kurš par šo rūpalu pat bija nonācis cietumā, taču skatītāja uzmanību laupa jaunie aktieri Vensāns Rotjē un Krista Terē, 21 gadu veca aktrise, kura jau nospēlējusi vairākas nozīmīgas lomas. Un savdabīgais mīlas trijstūris kļūst par sižetisko pamatu šai biogrāfiskajai drāmai, kuras lielākie trumpji ir operatora darbs (taivānietis Pings Bin Lī), muzikālais noformējums, par ko atbildīgs pieciem “Oskariem” nominētais Aleksands Desplā, un nostalģiskā, vecām pastkartītēm tik piederīgā atmosfēra.

 

UZZIŅA:

“Renuārs”/”Renoir”

Francija, 2012.

Režisors: Žils Burdo

Lomās: Mišels Bukē, Krista Terē, Vensāns Rotjē, Tomass Dorē

No 10. maija “Splendid Palace”

{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”http://www.youtube.com/embed/BENkbm28gNQ” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+