Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. jūlijs, 2013
Drukāt

NEDĒĻAS KINO: Uzbrukums Baltajam namam

ReklāmfotoReklāmfoto

Trilleru un asa sižeta jeb action filmu meistars Rolands Emerihs savos darbos Balto namu mēģinājis iznīcināt vairākkārt. Vispazīstamākais no šiem mēģinājumiem bija Baltā nama uzspridzināšana Emeriha 1996. gada filmā “Neatkarības diena”, kurā Amerikai uzbruka citplanētieši.

“Uzbrukums Baltajam namam” ir pēc skaita ceturtā reize, kad Emeriha filmās tiek grauta ASV prezidenta mītne. Tomēr, par spīti ierastajiem apokalipses draudiem (šoreiz tie nav citplanētieši, bet gan vispasaules kodolkara izredzes), šīs filmas koptonis ir diezgan viegls un pat komisks.

 

Filma veidota, izmantojot “aplenktā cietokšņa” principu – teroristu grupējums ieņem ēku, saņem gūstā ķīlniekus un gandrīz paspēj īstenot ļaunprātīgu mērķi, taču saņemto gūstekņu vidū ir kāds pārgalvīgs policists/apsargs, kas, rīkojoties uz savu roku, pa vienam vien nogalina ļaundarus, pa ceļam novērsdams trešo pasaules karu. Viņu motivē tas, ka ēkā atrodas kāds, ko viņš mīl. Likumsargi tikmēr atrodas ēkas ārpusē un visu filmas laiku pavada strīdos par to, tieši kāda iemesla dēļ viņi nedrīkst rīkoties.

Vai sižets izklausās kur dzirdēts? Protams, jo šī shēma visprasmīgāk realizēta jau 1988. gadā filmā “Cietais rieksts” ar Brūsu Vilisu.

“Uzbrukums Baltajam namam” ir diezgan tiešs “Cietā rieksta” pārnesums lielāka vēriena apstākļos; pat filmas galvenā varoņa Džona Keila vārds nepārprotami atgādina Vilisa Džonu Makleinu, tāpat kā baltais vīriešu apakškrekls, kurā Keils skraida pa Balto namu.

Galveno lomu filmā atveido Čanings Tatums – 33 gadus vecs aktieris, kas līdz šim pārsvarā filmējies jauniešu filmās. No tām Latvijā zināmākā ir “Solis augšup”. Par spīti muskuļotajam augumam, Tatums nespēj mēroties ar Vilisu ne aktierspēles dramatiskajā, ne komiskajā ziņā. Šī iemesla dēļ vienādi liels ekrāna laiks atvēlēts prezidenta Sojera lomas atveidotājam – “Oskara” ieguvējam – Džeimijam Foksam. Abu vīriešu saspēle piešķir filmai nepieciešamo humora apjomu, aizpildot ekrāna laiku ar dialogiem tajos brīžos, kad to neaizpilda apšaudes ainas.

Keila meitas lomā filmējusies pusaudze Džoja Kinga, kas spēlē drosmīgo Emīliju – drošsirdīgu un lojālu tēlu, kas filmas gaitā raisa visvairāk līdzpārdzīvojuma, nereti ļaujot aizmirst par trūkumiem filmas scenārijā. Personāži izstrādāti visai pavirši, ļaundaru sarežģītā daudzpakāpju motivācija ir samocīta un absurda, fināls ar laimīgo iznākumu ir sasteigts un neaizkustina. Ja atcerēsimies “Cieto riekstu”, tur filmas finālā ļoti nogurušais Makleins, kopā ar sievu dodoties mājup, nonāk uzmācīga reportiera redzeslokā, kuram pa degunu negaidot iekrāmē sieva. “Uzbrukumā Baltajam namam” glīti saķemmētais Tatums, it kā nebūtu visu dienu cīnījies ar teroristiem, dzīvespriecīgi iekāpj prezidenta helikopterā, lai draudzīgi kopā palidinātos virs brīvās Amerikas.

Vienīgā ievērības cienīgā detaļa, ko vērts atzīmēt filmas scenārijā: šoreiz ļaundari un teroristi nav vis ārzemnieki, kā ierasts Holivudas kino (parasti tie ir krievi vai arābi, “Cietajā riekstā” tie bija vācieši), bet gan vietējie – amerikāņi, kurus vada gan mantkārība, gan atriebība.

“Uzbrukums Baltajam namam” nebūt nav slikta izklaide – tajā būs iespēja gan baidīties, gan līdzpārdzīvot, tomēr filma izkritīs skatītājam no prāta jau piecu minūšu laikā pēc iziešanas no kinoteātra.

 

UZZIŅA:

“Uzbrukums Baltajam namam”/”White House Down”

ASV, 2013.

Režisors: Rolands Emerihs

Lomās: Čanings Tatums, Džeimijs Fokss, Megija Gilenhāla, Džeisons Klārks, Ričards Dženkinss

No 19. jūlija kino “Citadele”, “Cinamon”, “Multikino” un citur Latvijā

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+