Latvijā
Sabiedrība

Darījums. “Latvijas pienu” pārņem vācieši. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA un “Latvijas Avīze, kolāža – LA.lv

Prieks. Latvija var! Arī zinātnē

31 miljons eiro – tik daudz naudas tuvākajos septiņos gados tiks ieguldīts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (CFI), lai tajā attīstītu moderno materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centru “CAMART2”.

15 miljoni eiro nāks no Eiropas Komisijas pro­grammas zinātnes atbalstam “Apvārsnis2020”, bet vēl 16 miljonus eiro zinātniskās infrastruktūras attīstībā gatava ieguldīt Latvijas valsts.

Šo naudu iecerēts izmantot, lai zinātni padarītu komercializējamu, proti, lai zinātnieku atklājumus efektīvā veidā varētu pārvērst komerciālos un sabiedriskā labuma projektos. Piemēram, viens no atklājumiem, ko varētu tālāk attīstīt, ir īpaši plāns stikla pārklājums, kas neatstaro gaismu. Līdz ar to, ja tāds segtu gleznas, atstarojums netraucētu to apskatīt.

“Šis projekts turpinās Cietvielu fizikas institūta virzību pretim izcilībai. Līdz šim esam virzījušies pa vietējas nozīmes ceļiem, bet tagad, saņemot pasaulē lielākās zinātnes atbalsta programmas un Latvijas valdības labvēlību, mums ceļā pretim izcilībai jāsāk traukties ievērojami ātrāk pa Eiropas līmeņa automaģistrālēm,” tēlaini projekta atklāšanā izteicās Cietvielu fizikas institūta direktors, projekta “CAMART2” vadītājs Mārtiņš Rutkis.

Institūtam finansējumu nācies izcīnīt grūtā cīņā: uz Eiropas finansējumu bija pieteikušies 169 zinātniskās institūcijas. Naudu ieguva tikai desmit. CFI konkursā ieguva piekto lielāko punktu skaitu.

Kauns. Rēgs klīst pa Latviju

Padomju armija sen aizvākusies no Latvijas, bet tās rēgs joprojām turpina klīst pa mūsu zemi ar dīvaino nosaukumu “vīriešu diena”. Šo sadzīvisko nosaukumu PSRS laikos izmantoja, lai apzīmētu 23. februāri – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu (mūsdienu Krievijā pārdēvēta par Tēvzemes aizstāvju dienu). “Sveikt vīriešus šajā dienā ir tumsonība un kauns,” nupat aizrādīja kinorežisors Jānis Streičs. Diemžēl joprojām ir daudzi cilvēki, kuri to nesaprot.

Dažādi uzņēmumi arī te saskata komerciālas iespējas – varbūt izdosies pierunāt nopirkt kādu preci vai pakalpojumu kā “dāvanu vīrietim”. Dažas sievietes mēģina nodrošināt kopš padomju laikiem populāro “barteri” – ja sveiksi vīrieti 23. februārī, vari droši gaidīt tulpi 8. martā. Tomēr ļoti bieži tā vienkārši ir neizglītotība un nezināšana, ko izrāda paaudze, kas padomju laiku pat nav pieredzējusi. Šogad īpaši izcēlusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kas izkārusi plakātu ar “sveicienu vīriešu dienā” un vēl bildi ar to lepni izvietojusi interneta sociālajos tīklos. Tādi, lūk, topošie pedagogi!

Izbīlis. Spēle uz dzīvību un nāvi

Vismaz 130 upuri Krievijā un citās bijušajās PSRS valstīs. Tāda ir nāvējošās spēles “Zilais valis” bilance, kas īsā laikā kļuvusi ļoti populāra pusaudžu vidū, tostarp atceļojusi arī līdz Latvijai.

Spēle sākotnēji aizsākusies Krievijā populārajā sociālajā tīklā “Vkontakte”, kur to gan atrast vairs neizdodas, jo tīkla administratori to bloķējuši. Tomēr tā atradusi iespējas izplesties citur. Tiklīdz piesakies tiešsaistes grupā, kāds anonīms spēles “aizbildnis” uzdod izpildīt 50 sevi traumējošus uzdevumus, beigu procesu iemūžinot fotogrāfijā. Pēdējais uzdevums – pašnāvība. Ja uzdevumu atsakies izpildīt, “aizbildnis” to cenšas panākt ar draudiem. “Mēs zinām, kur tu esi”, “Tava māte rīt netiks līdz darbam” – tie ir tikai daži no melīgajiem psiholoģiskajiem uzbrukumiem, mēģinot iedvest bailes vēl naivajos jauniešos. Lielākoties – vientuļos, neuzklausītos, ar problēmām ģimenē, taču bīstamajā spēlē dzen arī draugu pamudinājums, “bara instinkts” izmēģināt ko jaunu, izrādīšanās.

Tomēr šādi vai līdzīgi pašnāvību uzliesmojumi bijuši arī agrāk. Piemēram, Lielbritānijā 2007. gadā 16 cilvēki izdarīja pašnāvību pēc viesošanās kādā pašnāvību slavinošā vietnē. Arī Krievijas varasiestādes iesaistījušās spēles apkarošanā, tāpēc jādomā, ka spēle, līdzīgi kā “PokemonGo”, drīz zaudēs savu popularitāti.

Cilvēks. Vija Veisa barikāžu priekšgalā 

Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa (attēlā) nebaidījās nostāties šīs ārstniecības iestādes ārstu un vecmāšu uzslieto barikāžu priekšgalā. Dzemdību nama vadītāja Dagnija Vilnīte atteicās piedalīties Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa”, turpretī vecmāte D. Veisa tiešajā ēterā, sēžot pretī veselības ministrei Andai Čakšai, paziņoja – ja ārstu un vecmāšu algas netiks dubultotas, Dzemdību nama speciālisti strādās mazāk, retāk vai nestrādās nemaz.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēdējais piliens pārpilnajā pacietības traukā bijis darba līgums – mediķi to atteikušies parakstīt un ar savu protestu panākuši, ka no 1. marta viņiem par pagarinātajām darba stundām maksās dubultā, nevis kā līdz šim, kad piemaksāja kā par parastu darba laiku. Veisa, paužot savu kolēģu viedokli, paziņoja, ka mediķu bezierunu pacietība ir beigusies, ka ārsti un vecmātes vairs netic politiķu solījumiem. “Tāpēc paliek lielais jautājums: kāpēc un vai uz šo darbu ir jānāk?” secināja vecmāte Veisa, kas kopā ar kolēģiem negrasās nojaukt barikādes.

Darījums. “Latvijas pienu” pārņem vācieši

Tas, par ko “LA” vēstīja 2. februāra numurā, ir noticis: Hamburgā bāzētais vācu koncerns “Fude + Serrahn Milchprodukte” ir kļuvis par Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu lolojuma – SIA “Latvijas piens” rūpnīcas kontrolpaketes (75,1%) īpašnieku. Biežais viesis, saražotās produkcijas pircējs un dokumentu pētnieks – “Eximo Agro-Marketing” ilggadējais vadītājs Baltijas valstīs Jānis Vaivods ir nomainījis Anitu Skudru valdes priekšsēdētāja amatā. Vēl valdē kopš ceturtdienas divi vācieši – Tīss Andreass Zerāns, mātes kompānijas līdzīpašnieks, un Jānis Cipulis, tā meitas uzņēmuma “Eximo Agro-Marketing” vadītājs Hamburgā. Skudra savu milzīgo vezumu (LPKS “Trikāta” maksātnespēju, līdzekļu un piena trūkumu, piena krīzi ar zemo cenu, pārorientāciju uz sieru un eksporta tirgus atrašanu Skandināvijā) izvilka un ir brīva. Vācieši sola pamatīgas investīcijas, lai dubultotu ražošanas apjomu gan ar industriāliem produktiem, gan ar sieru. Ar valsti saistības nokārtojuši. Kaut arī kooperatīvs “Latraps” izglāba piena kooperatīvu rūpnīcu no kraha, tas tagad atgādina, ka ir graudu kooperatīvs, un kopā ar “Dzēsi” un VAKS paliek mazākuma akcionāri.

Izgāšanās. KNAB un prokuratūra parāda savu vājumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodemonstrējis savu bezspēcību un izbeidzis kriminālprocesu par Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas valdes amatpersonu un valsts amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šaubas par šā lēmuma likumību nav radušās arī prokuratūrai, jo pretējā gadījumā tai ir tiesības to atcelt. Sabiedrībā gan skan jautājums, vai KNAB šādu lēmumu nav pieņēmis, pakalpojot oligarhiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka iepriekš “no trases” tika noņemti gandrīz visi pieredzējušie KNAB darbinieki, kas nodarbojās ar šīs lietas izmeklēšanu. Bijušās KNAB korupcijas bloka apkarošanas amatpersonas atzīst, ka lieta bijusi ļoti sarežģīta, apjomīga, ka tajā tika ieguldīts pamatīgs darbs un nevar būt, ka galarezultātā viss izkūp gaisā, pastiprinot vēl vairāk jau tā sabiedrības negatīvo attieksmi pret tiesībsargājošajām iestādēm.

Sagatavojuši Ilze Kuzmina, Māra Libeka, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars

LA.lv