Foto – LETA un “Latvijas Avīze, kolāža – LA.lv

Darījums. “Latvijas pienu” pārņem vācieši. “LA” nedēļas apskats 6

Prieks. Latvija var! Arī zinātnē

31 miljons eiro – tik daudz naudas tuvākajos septiņos gados tiks ieguldīts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (CFI), lai tajā attīstītu moderno materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centru “CAMART2”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

15 miljoni eiro nāks no Eiropas Komisijas pro­grammas zinātnes atbalstam “Apvārsnis2020”, bet vēl 16 miljonus eiro zinātniskās infrastruktūras attīstībā gatava ieguldīt Latvijas valsts.

Šo naudu iecerēts izmantot, lai zinātni padarītu komercializējamu, proti, lai zinātnieku atklājumus efektīvā veidā varētu pārvērst komerciālos un sabiedriskā labuma projektos. Piemēram, viens no atklājumiem, ko varētu tālāk attīstīt, ir īpaši plāns stikla pārklājums, kas neatstaro gaismu. Līdz ar to, ja tāds segtu gleznas, atstarojums netraucētu to apskatīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šis projekts turpinās Cietvielu fizikas institūta virzību pretim izcilībai. Līdz šim esam virzījušies pa vietējas nozīmes ceļiem, bet tagad, saņemot pasaulē lielākās zinātnes atbalsta programmas un Latvijas valdības labvēlību, mums ceļā pretim izcilībai jāsāk traukties ievērojami ātrāk pa Eiropas līmeņa automaģistrālēm,” tēlaini projekta atklāšanā izteicās Cietvielu fizikas institūta direktors, projekta “CAMART2” vadītājs Mārtiņš Rutkis.

Institūtam finansējumu nācies izcīnīt grūtā cīņā: uz Eiropas finansējumu bija pieteikušies 169 zinātniskās institūcijas. Naudu ieguva tikai desmit. CFI konkursā ieguva piekto lielāko punktu skaitu.

Kauns. Rēgs klīst pa Latviju

Padomju armija sen aizvākusies no Latvijas, bet tās rēgs joprojām turpina klīst pa mūsu zemi ar dīvaino nosaukumu “vīriešu diena”. Šo sadzīvisko nosaukumu PSRS laikos izmantoja, lai apzīmētu 23. februāri – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu (mūsdienu Krievijā pārdēvēta par Tēvzemes aizstāvju dienu). “Sveikt vīriešus šajā dienā ir tumsonība un kauns,” nupat aizrādīja kinorežisors Jānis Streičs. Diemžēl joprojām ir daudzi cilvēki, kuri to nesaprot.

Dažādi uzņēmumi arī te saskata komerciālas iespējas – varbūt izdosies pierunāt nopirkt kādu preci vai pakalpojumu kā “dāvanu vīrietim”. Dažas sievietes mēģina nodrošināt kopš padomju laikiem populāro “barteri” – ja sveiksi vīrieti 23. februārī, vari droši gaidīt tulpi 8. martā. Tomēr ļoti bieži tā vienkārši ir neizglītotība un nezināšana, ko izrāda paaudze, kas padomju laiku pat nav pieredzējusi. Šogad īpaši izcēlusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kas izkārusi plakātu ar “sveicienu vīriešu dienā” un vēl bildi ar to lepni izvietojusi interneta sociālajos tīklos. Tādi, lūk, topošie pedagogi!