LA kolāža

“Kijevas kotlete” bojā ēstgribu krievu diplomātiem. LA nedēļas apskats 0

Cilvēks. Māris Kučinskis dažus jau pārspējis 

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

No 95 uzdevumiem esot izdevies izpildīt 74 – pēc viena gada Ministru prezidenta amatā sevi uzslavēja Māris Kučinskis. Jautājums, protams, vai šie 74 uzdevumi ir tieši tas, ko no valdības gaidījusi sabiedrība. Bet arī uz to premjeram atbilde nav tālu jāmeklē. “Es neesmu šeit nācis reitingu pelnīt vai ko. Mēs esam nākuši veikt reformas,” televīzijas intervijā aizvadītajā nedēļā paziņoja valdības vadītājs.

Jau šobrīd M. Kučinskis ir pārspējis dažus savus priekšgājējus, tajā skaitā līdz šim vienīgo Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi šajā amatā Induli Emsi, kurš savulaik Ministru kabineta galvgalī paguva nosēdēt tikai nepilnus desmit mēnešus. Turklāt nešķiet, ka tuvākajā laikā premjera krēsls ir apdraudēts. Lai gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteicies, ka tieši aprīlis “būs lielākais izaicinājums valdībai”. Esot gaidāmi nozīmīgi lēmumi izglītības, veselības aprūpes un citās jomās. “Esmu pārliecināts, ka tā [valdība] tos pieņems, neskatoties, ka kāds partneris var iebilst. Es gaidu drosmīgus lēmumus. Vai nu tie būs šogad, vai nebūs atkal gadiem ilgi,” norāda Vējonis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nelielu, bet politiski nozīmīgu uzvaru M. Kučinskis nupat guvis sava politiskā spēka iekšienē – Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, kura iepriekš bija veltījusi nicinošas piezīmes premjeram, tomēr pametusi partijas rindas ar vārdiem: “Kučinska kungam ceļš ir brīvs…”

Foto – Evija Trifanova/LETA

Bažas. Strīdu karma pār estrādi

Kavētie iepirkumi, būvnieku strīdi, mūžīgās sūdzības un apzināta vilcināšana, šķiet, jau ir kļuvusi par Latvijas kultūras infrastruktūras (un ne tikai) būvniecības karmu. Nu šī sērga divu būvkompāniju sūdzību veidolā par konkursa nolikumu skārusi arī Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projektu, pastiprinot bažas, vai tā pirmo kārtu izdosies īstenot līdz 2018. gada Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem. Rīgas domes Īpašuma departaments ir pagarinājis pieteikšanos estrādes pārbūves pirmās kārtas būvdarbiem, nosakot, ka piedāvājumu atvēršanas diena būs 13. marts. Pozitīvākajā variantā Rīgas dome saredz iespēju uzsākt būvdarbus jau maijā un pabeigt līdz 2018. gadam, pārsūdzību gadījumā, visticamāk, nākšoties lemt par to atlikšanu pēc simtgades Dziesmu svētkiem. Var, protams, apelēt pie būvnieku godaprāta, tomēr – kas traucēja Latvijas nacionālajai kultūrai tik svarīgo lēmumu par Mežaparka estrādes pārbūvi pieņemt agrāk?

Svētku organizatora – Latvijas Nacionālā kultūras centra – direktore Signe Pujāte atzīst, ka šobrīd spekulācijas par kādu “B plānu” netiek pieļautas, tomēr tuvākie mēneši skaidri iezīmēšot rīcības scenārijus. Kultūras ministrija zināmu izeju no strupceļa saskata nacionālo interešu objekta statusa noteikšanā Mežaparka Lielās estrādes teritorijai.

Reklāma
Reklāma

Tomēr šķiet, ka infekcija ir izplatījusies – to apstiprina vēsts, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” tikko ir izbeigusi līgumu ar būvuzņēmēju Rakstniecības un mūzikas muzeja restaurācijā un nu tiks izsludināts jauns konkurss. Muzeja rekonstrukcijai ir piesaistīts Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums, kuru, nepabeidzot darbus laikā, var nākties atmaksāt.

DARĪJUMS. Kļavu sīrups nebūs medus vietā

Ar 408 balsīm par (254 pret un 33 atturoties) Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu jeb CETA.

Mums nav jābaidās. Latvija uz Kanādu eksportē divreiz vairāk nekā importē. Pērn deviņos mēnešos – gandrīz par 30 miljoniem eiro. Pēc CETA stāšanās spēkā eksports augšot par 20%. Apmaināmies ar dažādiem mašīnu mehānismiem, elektriskām iekārtām. Sūtām tekstilizstrādājumus, saņemam ķīmiskās preces, sakaru iekārtas. Tagad ar vienu nopirktu lidmašīnu vien eksporta bilance jau ir par labu Kanādai. Reāli pēc ievedmuitas atcelšanas “Air Baltic” būs lētāk iepirkt piecdesmit miljonu vērtās “Bombardier” lidmašīnas. Kā arī aptiekām – inovatīvās kanādiešu zāles. Bailes no hormoniem pārbarotiem liellopiem un hlorētām vistām nav pamatotas – kanādiešiem jāievēro visi Eiropas aizliegumi un standarti. Toties Kanādas firmas varēs piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, tāpat kā mēs – viņējos. Mūsu uzņēmēju aktivitāte rādīs, kam izdevīgāk.

Vai savējā medus vietā ēdīsim Kanādas kļavu sīrupu? Kaut šis produkts simbolizē Kanādas eksportu, tomēr, pirmkārt, lapas ir tikai karoga mārketings un, otrkārt, ja vien mums būtu kārojies, sīrupu no kļavu sulām būtu izvārījuši paši. No viņiem vajag ko citu, ko paši nespējam: varbūt beidzot Kanādas kalnrūpnieki saņemsies atrast dārgmetālus mūsu dzīlēs.

Ne jau nejauši Latvija steidzas kā pirmā ratificēt CETA pēc tā apstiprināšanas Eiropas Parlamentā. Gaidām kanādiešu bataljonu, kas uzņēmies vadīt Latvijā izvietojamo NATO daudznacionālo kaujas grupu NATO ietvaros. CETA līgums gan nav priekšnoteikums sargāšanai, bet politiskais zemteksts: lai kanādiešiem te būtu ko sargāt.