Latvijā
Sabiedrība

Hārtlija metode un kandidāte Svetka. “LA” nedēļas apskats 1

Foto – LETA

Cilvēks. Hārtlija mode

“Ciemā” ieradies ne tikai slavens uzvārds, bet arī darītājs

Latvijas hokeja izlase aizvadījusi sekmīgāko pasaules čempionātu pēdējo astoņu gadu laikā. Bieži mēdz teikt, ka vari aicināt, kādu treneri gribi, laukumā tāpat jāiet spēlētājiem, kuri augstāk par galvu neuzlēks. Bobs Hārtlijs ar Latvijas hokejistiem centās šo aksiomu apstrīdēt. Uz beigu tablo (desmitā vieta) nav redzams, ka tas būtu izdevies, bet Ķelnē redzētais tiešām priecēja un ļauj ar lielu optimismu raudzīties nākotnē. Tiesa, vēl nav zināms, vai deju partneri paliks kopā vai tomēr ies katrs savu ceļu.

Žurnālistiem Hārtlijs nav nekāda medusmaize. Jā, ļoti korekts un pieklājīgs, bet arī bezgala diplomātisks, trīs mēnešu laikā nepasakot pilnīgi neko lieku. Ja neskaita kāda slovāku žurnālista nosaukšanu par sasodītu idiotu, bet tas jau pēc preses konferences oficiālās daļas.

Pēc Hārtlija slavējošiem vārdiem par Latvijas hokejistiem tauta sociālajos tīklos spriež, ka kanādietis “visu laiku runā tekstus, kas būtu jāsaka prezidentam”. Cits no intervijām atlasījis “Hārtlija 10 baušļus”, kas esot vērtīgi jebkurā nozarē un komandā, piemēram: “Vārds “zaudēt” nav manā leksikā. Mēs uzvaram vai mēs neuzvaram. Bet nezaudējam.” “Krietnam darbam jāsākas no manis. Nekad nejautāšu kādam ko izdarīt, ja pats neesmu to gatavs veikt.”

Jā, kaislīgi oratori ir daudzi Ziemeļamerikas speciālisti, arī Teds Nolans slavēja Latviju, latviešus un spēlētāju pašaizliedzību. Tajā okeāna krastā reti sastopami tādi kā Oļegs Znaroks, kurš reiz izteicās, ka visus žurnālistus labprāt noslīcinātu Daugavā. Ģērbtuvē arī Hārtlijs var būt skarbs, taču nekad neaizskarot spēlētāju komandas priekšā.

Taču māksla izveidot komandu slēpjas nevis runāšanā, bet darbos. Bobs Hārtlijs parādīja, ka ciemā ieradies ne tikai slavens uzvārds, bet arī darītājs. Tik daudz laika kā viņš treniņprocesam nav veltījis neviens cits mūsu treneris, hallē bieži vien bija no septiņiem rītā līdz pieciem vakarā.

Vēl pirms pasaules čempionāta dzirdēju atsauksmes no dažiem mūsu treneriem, ka Hārtlijs strādājot pēc vecām metodēm. Kaut mums Latvijā vairāk būtu tādu vecmodīgo!

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Šaubas. Saraksts par pusotru miljardu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atsācis publicēt nodokļu parādnieku sarakstu. Atšķirībā no agrāk publicētā tas solīts garāks – turpmāk tajā būs atrodams ikviens saimnieciskās darbības veicējs, tostarp uzņēmums, kuram ir nodokļu parāds, lielāks par 150 eiro. Pašlaik valstī ir aptuveni 120 000 parādnieku, to skaitā 47 000 ir valstij parādā vairāk par 150 eiro.

Pret šāda saraksta publicēšanu sabiedrībā, vismaz tās lielākajā daļā, kas valstij neko nav parādā, jo nodokļus maksājuši likumpaklausīgi un zobus sakoduši, diezin vai varētu būt iebildumi. Bet, vai šāds “kauna dēlis” paskubinās tos, kuri gadiem ilgi izvairījušies un joprojām izvairās no nodokļu maksāšanas, par to ļoti jāšaubās. Visticamāk, viņiem par to ne silts, ne auksts. Viena daļa par šādu sarakstu nemaz nezina vai pat valsts valodā neprot lasīt.

Pašlaik nodokļu parādi sasniedz 1,4 miljardus eiro. Tā ir aptuveni sestā daļa no nodokļu ieņēmumu kop-
apjoma. Turklāt ik gadu pieaug tā parāda daļa, kuru VID vairs nav iespējams atgūt. Pēc bijušās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones atzinuma, no parādu kopapjoma iespējams atgūt vien aptuveni desmito daļu. Parādnieku firmas likvidējušās, bijušās amatpersonas slapstās ārzemēs. Piekļūstot kāda parādnieka kontam, tas izrādās jau sen iztukšots.

Valsts kontrole atzinusi, ka, piemēram, 2015. gadā neatgūstamā summa jau bija pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl aptuveni 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi. No neoficiāliem avotiem zināms, ka VID pēdējos trīs gados kādu daļu parādu norakstījis. Ja ir tā, kā lasām Valsts kontroles ziņojumos, tad vēl nevar zināt, kurš ar šo sarakstu ir pienaglots pie “kauna dēļa” – parādnieki vai pats VID, publiski apliecinādams savu mazspēju nodokļu iekasēšanā.


Ungāri pārņem “Infogr.am”

Infogram_2Darījums. Ungāri pārņem “Infogr.am”

Viens no pirmajiem un veiksmīgākajiem latviešu jaunuzņēmumiem “Infogr.am”, kuri nodarbojas ar specializētu diagrammu un infografiku izstrādi, nonākuši slavenā ungāru uzņēmuma “Prezi” paspārnē, kas ir pasaulē vadošais vizuālo prezentāciju veidošanas rīks. Ungāru pakalpojumus izmanto vairāk nekā 85 miljoni cilvēku pasaulē. Diemžēl nedz “Prezi”, nedz “Infogr.am” dibinātāji darījuma summu neatklāj, taču tas pavisam noteikti nebija par sviestmaizi. Vēl 2014. gadā viens no dibinātājiem Uldis Leiterts norādīja, ka uzņēmums noraidījis septiņciparu pārdošanas piedāvājumu no kāda investora, kā arī noraidītu astoņ­ciparu, jo līdz ar investoru nāk dažādas problēmas un bieži vien uzņēmumam neizdevīgi pienākumi. Līdz ar to nonākt nevis investora, bet līdzīgi strādājoša uzņēmuma paspārnē, vienam otru papildinot, varētu būt attīstībai daudz drošāks solis. Ko iegūst latvieši? Darbinieki tiek pie “Prezi” daļām, bet dibinātāji Uldis Leiterts, Alise Semjonova un Raimonds Kaže – gan naudu par “Infogr.am” daļām, gan “Prezi” daļas. Svarīgi, ka “Infogr.am” kā “Prezi” filiāle turpinās darbu no Latvijas, un arī nodokļi paliks Latvijā. Būtu gana dīvaini, ja pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apsveikuma turpmāk nodokļi aizceļotu uz Ungāriju. 2016. gadā “Infogr.am” valsts kasē iemaksāja 434 tūkstošus eiro.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Noslēpums. Skaļa noplūde, maz “labuma”

Otrdien notikušo centralizētā eksāmena latviešu valodā domrakstu tematu noplūdi izmeklē gan pats eksāmenu organizētājs – Valsts izglītības satura centrs (VISC), gan arī Valsts policija uzsākusi resorisko pārbaudi. Tas nozīmē, ka nav ierosināts kriminālprocess, tomēr policija cenšas izzināt lietas apstākļus. Tā kā ilgāku laiku domrakstu temati tiek glabāti VISC, bet skolās nonāk tikai naktī pirms eksāmena, ticamāka tomēr šķiet versija, ka noplūde notikusi pašā atbildīgajā iestādē, nevis skolās. Turklāt domrakstu temati esot noplūduši neprecīzi. Tātad, visticamāk, tos kāds redzējis un pavēstījis tālāk. Kurš tas ir – tas pagaidām ir noslēpums. Atšķirībā no savulaik noplūdušajiem matemātikas eksāmena uzdevumiem, domrakstu tematu uzzināšana pirms eksāmena negodīgiem skolu absolventiem lielas priekšrocības nedod. Jo matemātikas eksāmena uzdevumi visiem ir vienādi un arī pareizā atbilde ir vienāda, līdz ar to gudrāks risinātājs salīdzinoši ātri citiem var nodot pareizās atbildes. Savukārt vienādus domrakstus neieskaitīs nevienam. Jāpiebilst, ka 2009. gadā par centralizētā eksāmena uzdevumu noplūdi policija bija ierosinājusi kriminālprocesu. Tomēr tas tika izbeigts, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Toreiz gan lieta bija ierosināta par krāpšanu, jo uzdevumi nebija īstie. Toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ierosināja eksāmena saturu atzīt par klasificētu informāciju, jo tad par to noplūdi atbildīgajiem draudētu kriminālatbildība.


Joks. Kandidāte Svetka

Ekrānuzņēmums no youtube.com

Daugavpilī pašvaldību vēlēšanās gaidāma īpaši asa cīņa. Dažādu sarakstu priekšgalā ir gan esošais, gan vairāki bijušie pilsētas vadītāji, kā arī politiķi ar pieredzi Saeimā un Eiropas Parlamentā, tomēr publicitātes ziņā viņi visi jau ir zaudējuši kādai līdz šim mazpazīstamai meitenei Svetlanai. Viņas pirmsvēlēšanu kampaņa izpelnījusies ievērību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. Video internetā nepilnas nedēļas laikā skatīts jau vairāk nekā 230 000 reižu, turklāt aktīvi apspriests interneta sociālajos tīklos. Ko tad piedāvā jaunā politiķe? Vispirms viņa izrāda savu ķermeni peldkostīmā, dziedot krievu popmūzikas meldiņu, vēlāk kopā ar draudzenēm izpilda sportisku deju kādā Daugavpils laukumā, bet beigās jau lietišķā apģērbā soļo uz pilsētas domi, kur tiekas ar sava saraksta (“No sirds Latvijai”) līderi. Dziesmā Svetlana aicina visus doties uz vēlēšanām un ievilkt viņai plusiņu, paspēj arī nedaudz pastāstīt par sevi – esot strādājusi Anglijas fabrikā, bet tagad atgriezusies Daugavpilī, kur studējot un vadot zumbas deju grupu. Lai gan video pēc noskatīšanās izsauc smīnu un neizpratni (nu kā tā var?), šāda pieeja var būt arī diezgan tālredzīga, jo tā var piesaistīt publiku, kas citādi par vēlēšanām neinteresējas. Kā zināms, aktieri, komiķi, televīzijas šovu vadītāji dažādās valstīs gūst labus panākumus politikā. Tāpēc nebūtu pārsteigums, ja “interneta zvaigzne” Svetlana no kandidātes kļūtu par deputāti.

Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Zigfrīds Dzedulis, Ilze Kuzmina, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars

LA.lv