Latvijā
Sabiedrība

Kā mironim plāksteris, tētis tiešraidē. LA nedēļas notikumu apskats 0

Cilvēks. Ināra Kehre – politoloģe cirkā

Pēc tam kad ēka Rīgā, Merķeļa ielā 4, pērn tika slēgta uz nenoteiktu laiku remonta gaidās, VSIA “Rīgas cirks” atradusies agonizējošā stāvoklī. Jaunieceltajai “Rīgas cirka” vadītājai Inārai Kehrei būs jārūpējas gan par nama rekonstrukciju, gan jāizveido jauna cirka mākslinieciskās darbības koncepcija, jo atbilstīgi Saeimā virzītajam likumprojektam paredzams, ka no nākamā gada savvaļas dzīvniekus izrādēs izmantot nedrīkstēs.

“LU politologi ir lepni, ka turpmāk Rīgas cirku vadīs mūsu absolvente. No sevis piebildīšu, ka tajā ir arī kaut kas dziļi simbolisks,” sociālās saziņas vietnē rakstīja politologs Ivars Ījabs. Ināra Kehre saka: “Viņš centās mani apsveikt ļoti šarmantā formā. Uzņemos atbildību organizēt cirka nākotni, novērtēju visu atbalstu un man būs nepieciešama visu iespējamā palīdzība.”

Kā savas stiprās puses viņa nosauc gan politoloģijas studijas, kas iedevušas pamatu domāšanā un spriestspējā un izpratni par valsts pārvaldes procesiem, gan līdzšinējo pieredzi. Viņa ir veidojusi jauniešu Ministru kabinetu, darbojusies jauniešu organizācijās, strādājusi SIA “Sense of Team”, vadot komandas veidošanas treniņus: “Tas bija saistīts ar mērķu izvirzīšanu komandai, motivēšanu, saprašanu, kas izdodas labi un kas ne, un kur jāmeklē papildu resursi. Un no darbības fondā “Viegli” man ir projektu vadības pieredze un cilvēku iedvesmošanas pieredze.”

Ināra uzskata, ka Rīgas cirkā jāveido rezidenču centrs, kā arī cirka mākslas izglītības programma.

I. Kehre cer, ka cirka izrādes notiks jau nākamziem, bet pēc gadiem desmit ēka Merķeļa ielā būs gaiša un dzīva. Cilvēki zinās – ejot garām, ir jāieiet cirka foajē, jo jau tur sagaida kādi mazi brīnumi un pārsteigumi.

 

KAUNS. Kā mironim plāksteris

Dziesmu un deju svētku padome apstiprinājusi 2018. gada XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku budžetu un kļuvis zināms veids, kā cilvēki varēs tikt pie Latvijas valsts simtgades Dziesmu svētku biļetēm. Neraugoties uz haosu un ažiotāžu ap to pieejamību iepriekšējās reizēs un to, ka organizatoru rīcībā bija četri gadi, kuru laikā varēja no visiem aspektiem izvērtēt hroniskās problēmas risinājumus, nolemts dzīvot pa vecam.

Biļetes tirgos tāpat kā iepriekš – tās būs nopērkamas gan kasēs, gan internetā, bet vienā reizē varēs iegādāties četras biļetes (kāpēc ne, piemēram, divas?) uz vienu pasākumu līdzšinējo astoņu vietā, taču īpaši nosacījumi tiks rasti daudz­bērnu ģimenēm (kāpēc ne pašiem svētku dalībniekiem un viņu tuviniekiem?), un ielūgumu skaits nepārsniegs 2% no kopējā biļešu skaita. Vēl nav skaidrības par iepriekš rezervēto biļešu skaitu, kas 2013. gada svētkos veidoja 18% no kopējā biļešu skaita.

Par šo lēmumu var teikt, ka tas ir kā “mironim plāksteris”, jo spekulācijām, kā aizvien, būs zaļā gaisma – cilvēku, kas vēlēsies būt klāt simtgades svētkos, būs vēl daudz vairāk nekā 2013. gadā, tomēr liela daļa paliks gribot, jo vietu nepietiks. Būs nožēlojami, ja šis pazemojums atkal attieksies uz svētku dalībnieku tuviniekiem un daudziem citiem, kuri ar savu smago ikdienas darbu gādājuši, lai viņu mīļajiem un visai valstij būtu iespēja izjust Dziesmu un deju svētku brīnumu. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc svētku organizatori pie biļešu izplatīšanas modeļu analīzes ķērušies tik vēlu, kad jau vairs nav laika testēt nevienu no alternatīvām.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Darījums. Rotaļlieta, kas nedarbojas

Autosportists, naftas produktu pārdevējs, miljonārs Raimonds Kisiels aizvadītajā nedēļā žurnālistiem izrādīja pirms pieciem gadiem atjaunoto Tukuma lidostu, par kuras 47% akciju īpašnieku kļuvis viņa Kiprā reģistrētais uzņēmums “Kennard Aviation Limited”. Var saprast uzņēmēja nevēlēšanos atklāt darījuma summu, strupās atbildes par nākotnes iecerēm – “lidosta varētu būt piemērots mērķis lētajām lidsabiedrībām un pakalpojumu veikšanai, tā nekonkurēs ar Rīgu un Liepāju”. Tomēr nav saprotams, kā Kisielam un pārējiem lidostas līdzīpašniekiem izdosies pārliecināt valsts drošības iestādes par apdraudējuma zudumu Latvijas valstij, ja starp lidostas īpašniekiem aizvien ir cilvēks, kura Latvijas valstij radītā apdraudējuma dēļ Civilās aviācijas aģentūra pirms vairākiem gadiem lidlaukam atņēma drošības sertifikātu. Visticamāk, Kisiels cer uz paša ieceltā valdes priekšsēdētāja, bijušā Valsts policijas priekšnieka Jura Rekšņas sakariem drošības iestādēs. Bijušais taisnības sargs Rekšņa, iznāk, patlaban strādā ieroču kontrabandas lietās nosaukta cilvēka labā, un šonedēļ ar platu smaidu sejā teica: “Cik juristu, tik viedokļu.” Bet kā ar apdraudējumu Latvijai?

 

Noslēpums. Draudi no dienvidiem

“Lai arī tuvākais apdraudējums ir no kaimiņu puses, apzināmies arī apdraudējumu no dienvidiem. Mūsu karavīri 1000 kilometru attālumā no mājām ir lielākais apliecinājums kā ASV, tā citām NATO dalībvalstīm par Latvijas devumu,” šonedēļ tiekoties ar NATO spēku Eiropā virspavēlnieku ģenerāli Kērtisu Skaparoti, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Ministra teiktais var apmulsināt – ko viņš domājis ar “apdraudējumu no dienvidiem”? Ministrs nevarēja paskaidrot savu izteikumu, jo esot aizņemts komandējumos un mācībās. Taču no viņa preses sekretāres Līgas Krapānes saņēmām izklāstu par dažādiem apdraudējumiem un to novēršanu – arī par to, ka Latvija kopā ar NATO sabiedrotajiem mēģina rast risinājumus nekontrolētas migrācijas cēloņu novēršanai un teroristisko grupējumu apkarošanai. “NATO ir kolektīvās drošības alianse, nevis atsevišķu reģionu vai atsevišķu apdraudējumu aizsardzības alianse. To arī ministrs preses konferencē centās pateikt,” skaidro L. Krapāne.

 

Izgāšanās. Ar “mēslu” pie žurnālistiem

Pagājušajā otrdienā, prezentējot skolotāju algu pieauguma grafiku, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nepateica ko ļoti būtisku: to, ka, visticamāk, šāds grafiks spēkā nestāsies, jo Ministru prezidents Māris Kučinskis to neatbalsta. Valsts kancelejā grafiks bija iesniegts jau 28. februārī, bet tālāku virzību caur varas gaņģiem divu nedēļu laikā nesagaidīja. To, ka grafiks jāpārstrādā, premjers arī publiski pateica jau nākamajā dienā pēc tā prezentācijas. Taču Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šo nostāju, protams, zināja jau agrāk. Aizkulisēs runā, ka IZM sagatavotais grafiks valdības koridoros izpelnījies pat tik skarbu apzīmējumu kā “mēsls”.

Kāpēc tik rupji? Tāpēc, ka skolotāju algu celšanai IZM daļēji plāno izmantot naudu, kas iegūta, samazinot skolu skaitu vai citādi tās reorganizējot. Taču šobrīd nav skaidra plāna, cik skolu un kā tiks reorganizētas. Līdz ar to nav ne jausmas, cik naudas ietaupīsies. IZM dārgi pirktais “Jāņa sētas” skolu kartējums, no kā varēšot saprast, kā sakārtot skolu tīklu, būšot gatavs tikai oktobrī. Kamēr izrunāsies ar 119 pašvaldībām, kamēr tās pieņems lēmumus, būs krietni ieskrējies 2018. gads. Bet grafiks paģēr, ka jau 2018. gadā skolotāju algām papildus vajadzēs gandrīz septiņus miljonus.

Ja K. Šadurskis to visu zināja, kāpēc sasaukt žurnālistus un rādīt neveiksmei lemtu grafiku? Varbūt cerēja, ka premjers atturēsies iebilst atklātībā jau nonākušam plānam un kaut kā tomēr to izdosies iedabūt valdības dienas kārtībā. Otra, varbūt pat ticamāka, versija: Šadurska plāns bijis iztaisīties par labo pedagogu acīs. Sak, es tak sagatavoju grafiku, bet premjers ir skopulis un gnīda!

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

JOKS. Tētis tiešraidē

Amerikāņu profesors Roberts Kellijs dzīvo Dienvidkorejas pilsētā Pusanā, kur vietējā universitātē māca studentiem politoloģiju un starptautiskās attiecības. Kādu dienu ar viņu sazinājās britu raidsabiedrība BBC, lūdzot komentēt Dienvidkorejas prezidentes atstādināšanas procesu. R. Kellijs, protams, piekrita un, uzvilcis kaklasaiti, apsēdies pie datora savās mājās, bija gatavs tiešraides intervijai. Taču tad iecerētajā nopietnajā sarunā par politiku notika kāds negaidīts pavērsiens: atvērās durvis un jautrā dejas gaitā tētim pietuvojās četrus gadus vecā meita. Ar to gan pārsteigumi nebeidzās, jo pēc brīža klāt bija vēl viens mazulis – astoņus mēnešus vecais dēls. Vēl mirklis un istabā “ielidoja” arī ļoti satrauktā mamma, kura aizvilka abus nebēdņus prom.

BBC intervija ar R. Kelliju ātri vien kļuva populāra visā pasaulē – pāris minūtes un tu jau esi “Youtube” zvaigzne, par tevi runā, priecājas, slavē un kritizē… Tāpēc drīz vien BBC sazinājās ar profesoru vēlreiz, šoreiz piedāvājot viņam pastāstīt vairāk par savu ģimeni, un nu jau pie datora sēdēja visi četri. “Satraucāmies, ka BBC man vairs nekad nepiezvanīs,” atzina profesors. Par viņu pastiprināti sākuši interesēties arī Dienvidkorejas mediji, tāpēc R. Kellijs kopā ar ģimeni aizvadītajā nedēļā pat rīkoja īpašu preses konferenci, lai atbildētu uz daudzajiem žurnālistu jautājumiem.

 

Sagatavojuši Dace Kokareviča, Anita Bormane, Ilze Kuzmina, Māris Antonevičs, Uldis Graudiņš, Ģirts Vikmanis

LA.lv