Foto – Karīna Miezāja

Vai iespējams novērst skolotāju streiku? 6

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies no nākamā gada 1. septembra ieviest jaunu skolotāju algošanas modeli, kas paredz skolotājiem noteikt 36 stundu darba nedēļu un aprēķināt algu pēc skolēnu skaita klasē. Paredzams, ka mazāko algu saņēmējiem atalgojums pieaugtu, bet labāk atalgotajiem tas varētu sarukt. Tomēr valdība vēl nav piešķīrusi papild­finansējumu, kas nepieciešams modeļa ieviešanai. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) izvirzījusi dažādas prasības modeļa uzlabošanai, kuru ieviešana prasītu vēl lielāku papildfinansējumu. Esot neapmierināta ar to, ka šīs prasības netiek pildītas, un to, ka nav piešķirts pat IZM prasītais finansējums, tā uzsākusi streika procedūru. Vai bijušie izglītības ministri redz izeju no radušās situācijas?

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Roberts Ķīlis: “Kad vēl pats biju ministrs, noslēdzām ar arodbiedrību vienošanos, ka jāizstrādā jauns skolotāju algošanas modelis. Toreiz plānojām, ka algu jautājums būs tikai viena no pārmaiņām izglītībā, ka ieviesīsim pārmaiņas arī mācību saturā un skolu darba organizācijā. Tagad toties priekšplānā izvirzījies algu jautājums. Bija plāns arī lielāku daļu no nodokļu ieņēmumiem novirzīt pašvaldībām, lai tās varētu pašas maksāt algas skolotājiem un valstij vairs nebūtu jāalgo skolotāji, kuri strādā pašvaldību skolās. Labi ir tas, ka modelis vismaz lielos vilcienos ir saskaņots ar arodbiedrību. Radies iespaids, ka lēmumi par jaunā modeļa ieviešanu tiek atlikti tieši tāpēc, ka IZM un Finanšu ministrija nespēj atrast kopīgu valodu, nevis skolotāju iebildumu dēļ. Iespējams, modeļa ieviešanu grib novilcināt, cerot, ka vispirms tiks slēgtas daļa skolu, skolotāju būs mazāk un tad vairs nevajadzēs papildu finansējumu modeļa ieviešanai. Runājot par streiku, jāsaka: ja politiķi to patiesi vēlētos, viņi spētu no streika izvairīties. Uzskatu, ka ir iespējams atrast finansējumu, lai kaut daļēji apmierinātu arodbiedrības prasības. Taču valdošā koalīcija to nedarīs. Iepriekšējam premjerministram Valdim Dombrovskim ļoti negribējās redzēt cilvēkus ielās, bet pašreiz pie varas esošos politiķus streiks uztrauc maz. Vēlēšanas arī vēl tālu. Politiķi zina, ka skolotāji pastreikos stundas trīs un viss. Nedēļu jau nestreikos, tāpēc arī politiķi neuztraucas.”

Foto – Karīna Miezāja
CITI ŠOBRĪD LASA

Kārlis Šadurskis: “Jauno skolotāju finansēšanas modeli kopumā atbalstu, kaut atsevišķas detaļas tajā ir diskutablas. Uzskatu arī, ka līdz ar jaunā modeļa ieviešanu vienlaikus jāsakārto vidusskolu tīkls. Nav runa tikai par skolēnu skaitu. Būtu jāformulē, kas tad Latvijā ir vidusskola. Jānosaka tām skaidras prasības ne tikai par skolēnu skaitu, bet arī par izglītības kvalitāti. Tikai tad, kad skola būtu akreditēta atbilstoši jaunajām prasībām, tai būtu jāpiešķir tāds finansējums, kādu paredz jaunais modelis. Izbēgt no streika nav iespējams, jo LIZDA ļoti grib streikot. Par to liecina tas, ka tā uzstādījusi absolūti neizpildāmas prasības. Lai izpildītu tikai to prasību daļu, kas attiecas uz augstāko izglītību un zinātni, būtu vajadzīgi 100 miljoni eiro. Domāju, ka IZM savu nostāju ir pietiekami skaidrojusi. Tā ka streika draudi nav radušies informācijas trūkuma dēļ. Tie, kuri gribējuši, ir saņēmuši informāciju par jauno modeli un problēmām, kas saistītas ar tā ieviešanu. Diemžēl iespējams, ka dažkārt pedagogi smeļas informāciju no apšaubāmiem avotiem.”

Baiba Rivža: “Tas nu ir fakts, ka algas ir jāceļ gan skolotājiem, gan akadēmiskajam personālam. Krīzes laikā šīs algas samazināja uz pusi, un zaudētais nav atgūts. Tāpēc vajag skaidru plānu algu palielināšanai un pārliecību, ka tiks piešķirts tām nepieciešamais finansējums. Ja tā nav, skaidrs, ka valda satraukums un cilvēki briest streikam. Iespējams, streikos ne tikai skolotāji. Streikam varētu pievienoties arī augstskolās strādājošie. Jaunais modelis var nepatikt lielajām skolām, jo tās var būt zaudētājas. Taču skaidrs arī tas, ka mazajām skolām nepieciešams lielāks atbalsts, nekā tās līdz šim saņēmušas.”