Eiropas Parlamentā Jaroslavs Valensa iesaistījies aktivitātēs, kas skar cilvēktiesības. Viņaprāt, “tādām valstīm kā Polija, Latvija un citas, kuras tik daudzus gadus atradās zem padomju zābaka, ir jāatceras, ka mums ir jāatdod parāds. Mums ir jābūt pateicīgiem par mūsu brīvību, un mēs nedrīkstam aizmirst tos, kuri par brīvību joprojām cīnās.”
Eiropas Parlamentā Jaroslavs Valensa iesaistījies aktivitātēs, kas skar cilvēktiesības. Viņaprāt, “tādām valstīm kā Polija, Latvija un citas, kuras tik daudzus gadus atradās zem padomju zābaka, ir jāatceras, ka mums ir jāatdod parāds. Mums ir jābūt pateicīgiem par mūsu brīvību, un mēs nedrīkstam aizmirst tos, kuri par brīvību joprojām cīnās.”
Foto – NABUCCO

Leha Valensas dēls Jaroslavs: Nedrīkst ļaut Krievijai sašķelt Eiropu 0

Ar Polijas bijušā prezidenta, neatkarīgās arodbiedrības “Solidaritāte” līdera Leha Valensas dēlu, Eiropas Parlamenta deputātu Jaroslavu Valensu tiekos deviņos no rīta viņa kabinetā Eiroparlamenta Briseles ēkas 12. stāvā. Biroja darbiniece iepriekšējā dienā elektroniskajā sarakstē ir norādījusi, ka Valensam patīk precizitāte. To ievēroju, un politiķis laipni, bet lietišķi ir gatavs sākt sarunu tūlīt bez gariem ievadiem studijās ASV apgūtā perfektā angļu valodā. 38 gadus vecais J. Valensa Eiropas Parlamentā strādā jau otro termiņu. Maijā vēlēšanās Polijas iedzīvotāji viņu atbalstīja pietiekami, lai Briselē J. Valensam būtu iespēja atgriezties atkal. Aiz milzīgajiem kabineta logiem paveras Briseles panorāma ar sarkaniem māju jumtiem, bet Valensa atzīstas, ka domā par savu Gdaņsku Polijā, kurā mīt viņa jaunā sieva un dēls Viktors. Dienā, kad tiekamies, Viktoram aprit gads.

Reklāma
Reklāma

Bažījas par ES solidaritāti

Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Mūsu saruna sākas par Ukrainu un Krieviju. Iepriekšējā dienā zemes klēpī guldīts Krievijas opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs. “Tā ir drausmīga situācija,” saka J. Valensa, ” jo mēs vēlamies normālas attiecības ar Krieviju, taču tās nevar būt, ja Krievija dara tādas lietas Ukrainas austrumos. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, mums ir jāturpina sankciju spiediens, taču tajā pašā laikā jātur atvērtas iespējas dialogam visos līmeņos. Mums ir jāpārliecina krievus runāt ar mums. Tas, protams, ir ļoti grūti. Krievija ir ļoti īpatnēja valsts. Tai nav nekādas vēsturiskas demokrātijas pieredzes, un, manuprāt, viņi īsti nezina, kā uzvesties demokrātijā – opozīcija ir ļoti vāja, pilsoniskā sabiedrība ir apspiesta, mediji ir valsts kontrolēti. Tas viss rāda visnotaļ skumju ainu. Es ļoti ceru, ka sankciju un ekonomisko grūtību dēļ kādā brīdī Krievijas vienkāršie pilsoņi sapratīs, ka Putina politika nav pieņemama.”

Vaicāju, vai J. Valensu apmierina ES līdzšinējā reakcija uz notikumiem Ukrainā. “Jā, taču man ir bažas par Eiropas solidaritāti,” saka Polijas neatkarības kustības “Solidaritāte” līdera dēls. “Mēs saņemam signālus no Čehijas, Francijas, Itālijas, kas grib sankcijas padarīt elastīgākas. Tas būtu gauži nevēlami. Mums ir jādara viss, kas vien mūsu spēkos, lai paliktu vienoti. Mēs nedrīkstam ļaut Krievijai mūs sašķelt. Tas var notikt, ja mēs neturēsimies kopā,” tā J. Valensa. Viņaprāt, Krievija šo sadalīšanas politiku mēģina īstenot dažādos veidos, gan piedāvājot valstīm dažāda izdevīguma līgumus par enerģijas piegādi un iespējas atvērt tirgu lauksaimniecības produktiem. “Krievija zina katras ES dalībvalsts vājās vietas un ļoti labi to izmanto,” saka J. Valensa.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.