Bruno Barons uzskata, ka pieredzes apmaiņa starp dažādu valstu senioru organizācijām ir ļoti svarīga.
Bruno Barons uzskata, ka pieredzes apmaiņa starp dažādu valstu senioru organizācijām ir ļoti svarīga.
Foto – Timurs Subhankulovs

Rīgas Aktīvo senioru alianse jau vairākus gadus sadarbojas 
ar Eiropas senioru organizācijām 5

Maijā Berlīnē notika EURAG – Eiropas vecāka gadagājuma ļaužu federācijas ģenerālās padomes sanāksme. Latviju tajā pārstāvēja Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības iestādes vadītājs Bruno Barons, kurš bija sagatavojis uzstāšanos par tematu “Kvalitatīvu medicīniskās un aprūpes pakalpojumu pieejamība kā cilvēka pa­mat­tiesības”.

Reklāma
Reklāma

Neizskaistināts ziņojums

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Lasīt citas ziņas

“Kāda atšķirība starp senioru un pensionāru? Seniors ir ikviens cilvēks, kas sasniedzis piecdesmit gadu vecumu, bet pensijas vecums Latvijā šobrīd ir 62 gadi un seši mēneši,” skaidro Bruno Barons, kurš novērojis, ka Latvijā šie vārdi attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien tiek lietoti nepareizi. EURAG ir starptautiska organizācija, kas pārstāv 34 valstu senioru intereses tādās starptautiskās institūcijās kā Eiropas Komisija, Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules Veselības organizācija. Tā cieši sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ar Eiropas “AGE Platform” – darba grupu, kas apvieno vairāk nekā 150 senioru organizāciju.

EURAG dažādās valstīs rīko arī seminārus senioriem “Memory training” (“Atmiņas treniņi”). Arī Latvijas pārstāvjiem pērn bija iespēja tādā piedalīties, jo seminārs notika mūsu kaimiņzemē Igaunijā. “Saņēmām piedāvājumu nosūtīt turp sociālos darbiniekus, lai viņi pēc tam varētu apmācīt seniorus, kā trenēt atmiņu. Zvanījām uz Labklājības ministriju, bet saņēmām atbildi, ka šādiem mērķiem nav naudas. Arī Rīgas pilsētas Labklājības departaments neatrada iespēju palīdzēt. Galu galā turp aizbrauca tikai viena sociālā darbiniece no Tukuma pašvaldības,” ar nožēlu atceras B. Barons.

CITI ŠOBRĪD LASA

EURAG ģenerālās padomes sēdes notiek divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Katru reizi tā veltīta kādai tēmai, šogad – veselības aprūpei. Nākamā sēde, kas notiks Parīzē, būs veltīta jaunākajām tehnoloģijām.

Gatavojot savu ziņojumu, kas bija veltīts veselības aprūpes pieejamībai Latvijā, RASA pārstāvis izmantojis gan Veselības ministrijas, gan Labklājības ministrijas, gan Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra “Eirobarometrs” datus. Tajā viņš norādīja, ka lielākās problēmas Latvijā ir pārāk lielie pacientu līdzmaksājumi, garas gaidīšanas rindas, tostarp pat uz izmeklējumiem onkoloģisko slimību diagnostikai, un attālums līdz veselības aprūpes iestādēm. “Pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem mūsu valstī ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Nav jau nozīmes melot, rādot situāciju labāku, nekā tā ir,” uzskata ziņojuma autors. Ne jau velti pērn senioru un pacientu organizācijas prasīja palielināt veselības aprūpes budžetu par 15% jeb 108 miljoniem eiro, bet zāļu kompensācijas apjomu par 20 miljoniem eiro gadā.

Karš Ukrainā, labklājība “vecajā” Eiropā

Kādreiz EURAG ģenerālās padomes sēdes notikušas tikai Austrijā, bet tad pieņemts lēmums katru sēdi rīkot kādā no dalībvalstīm. Piedalīties katrā sēdē nav dalīborganizāciju pienākums – kad var, tad brauc. Piemēram, iepriekšējā sēdē, kas notika Prāgā, piedalījās pārstāvji no Igaunijas, bet nebija latviešu un lietuviešu, savukārt šogad neatbrauca igauņi. Baltijas valstu pārstāvjiem bieži vien šķērslis ir visai prozaisks: trūkst līdzekļu lidmašīnas biļešu iegādei, biedru naudas iemaksai. Piemēram, RASA ik gadu maksā 300 eiro.

Bruno Barons uzskata, ka šajā ziņā liels atbalsts būtu valsts finansēta NVO fonda izveide. Vēstuli par Nacionālā NVO fonda izveidi Latvijā 2016. gadā jau parakstījušas vairāk nekā sešdesmit organizācijas.

EUAG ģenerālās padomes sēdes notiek divas dienas. Pirmajā dienā tiek apspriesti apvienības organizatoriskie jautājumi, bet otrajā dalīborganizācijas uzstājas ar savām 10 – 15 minūšu garajām prezentācijām par noteiktu tematu.

“Uzzināju, ka labākā veselības apdrošināšanas sistēma ir Dānijā un Holandē. Iedzīvotāji ar to ir apmierināti, saprot, pat ko maksā nodokļus, un zina: kad pienāks pensijas vecums, gandrīz visi veselības aprūpes pakalpojumi viņiem būs par velti,” stāsta B. Barons. Savukārt Spānijā un Francijā valdība ir sapratusi, ka valsts kompensējamajiem medikamentiem jāpiešķir arvien vairāk līdzekļu.

Reklāma
Reklāma

Dažu valstu pārstāvji iebilda pret lielo privātā sektora īpatsvaru veselības aprūpē, uzskatot: atrodoties valsts pārziņā, veselības aprūpe ir gan lētāka, gan pacientiem pieejamāka. Starp citu, garās gaidīšanas rindas pie speciālistiem nav tikai Latvijā. Tās pastāv arī tādās labklājības valstīs kā Zviedrijā un Lielbritānijā. “Var tikai apskaust pacientus Lielbritānijā un Spānijā, kuriem ilgstoši jālieto medikamenti. Vēršoties aptiekā, viņu dati tiek ievadīti elektroniskajā sistēmā un turpmāk pēc receptēm pie ārsta vairs nav jāiet, jo aptiekārs pats datorā var paskatīties, kādas zāles ārsts jau izrakstījis,” stāsta seniors.

Horvātijas pārstāvis stāstījis par sociālā asistenta pakalpojumu tīklu senioriem ar redzes, kustību un mentāliem traucējumiem. Pilsētā ir centrs, uz kuru ikviens cilvēks gados var piezvanīt, un pie viņa atbrauc speciāli aprīkota automašīna ar palīgiem. Kaut ko līdzīgu Latvijā dara Latvijas Samariešu apvienība.

Spilgtu iespaidu atstājusi Ukrainas pārstāves Gaļinas Poļakovas uzstāšanās, kas bija veltīta vecu cilvēku medicīniskajai un sociālajai aprūpei militāra konflikta apstākļos. Demonstrētajos attēlos bija redzama situācija, kāda valda pansionātos Luhanskā un Doņeckā, kuru iemītnieki, tajā skaitā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem, pamesti likteņa varā.

Kādēļ biedrībai “RASA” ir svarīga sadarbība ar EURAG, ar citām Eiropas senioru biedrībām? “Mēs, Latvijas seniori, nevaram dzīvot izolēti un vārīties savā sulā. Svarīgi zināt, kas notiek citās ES dalībvalstīs, jāprot paņemt no viņiem labākais. Starptautiski kontakti ir vajadzīgi, tie ir neatsverams ieguvums ikvienai sevi cienošai nevalstiskai organizācijai,” uzskata Bruno Barons.

UZZIŅA

* EURAG – Eiropas federācija vecāka gadagājuma cilvēkiem, dibināta 1962. gadā.

* Tajā ir 148 dalīborganizācijas no 34 Eiropas valstīm.

* EURAG pārstāv senioru intereses tādās starptautiskās organizācijās kā Eiropas Padome, ANO Cilvēktiesību, senioru lietu, kā arī ekonomikas un sociālo lietu komitejās, Pasaules Veselības organizācijā.

* 2013. gada oktobrī EURAG ģenerālpadomes sanāksme notika Rīgā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.