Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
15. oktobris, 2017
Drukāt

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (14)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ir pārliecināts, ka šajās diskusijās mēs nevaram un nedrīkstam palikt malā.

Eiropa ir mūsu kopējās mājas, un mums ir jārūpējas par savām mājām. Latvija un Eiropas Savienība nevar vienkārši paziņot, ka Katalonijas jautājums ir Spānijas iekšējā lieta, kurā mēs negribam iejaukties. Ja mēs paužam šādu viedokli, tad Spānijas valdībai tas ir skaidrs signāls, ka tā varēs darīt visu, kas vien ienāk prātā.

Strausa politika

Eiropas Savienība šobrīd īsteno strausa politiku, iebāžot galvu zemē un izliekoties, ka neko neredz, bet šāda nostāja var novest tikai pie konflikta saasināšanās. Eiropas Savienībai nedrīkst būt vienalga, kas notiek vienā no tās dalībvalstīm. Eiropiešiem ir jāiesaistās un jāliek Madridei saprast, ka tā nedrīkst ignorēt pilsoņu demokrātiskās tiesības. Nav pieļaujama situācija, ka kataloņiem tiek liegtas tiesības brīvi paust savu gribu. Ja konflikts pastiprināsies un Spānijas varas iestādes apcietinās Katalonijas politiskos līderus, tā būtu nepieļaujama situācija, jo grūti iedomāties, ka mūsdienu Eiropā iespējama cilvēku ieslodzīšana politisko uzskatu dēļ.

Tiem, kas apgalvo, ka Spānijas konstitūcija neparedz iespēju rīkot referendumu par Katalonijas neatkarības pasludināšanu, gribu atgādināt, ka atmodas laikā mēs par savu neatkarību cīnījāmies ar paņēmieniem, kas nebija paredzēti PSRS konstitūcijā. Un arī tolaik rietumvalstīs nereti izskanēja viedoklis, ka Baltijas valstu neatkarības centieni ir PSRS “iekšējā lieta” un Eiropai atliek vien noskatīties, ar ko tas viss beigsies. Plašsaziņas līdzekļos pašlaik tiek izcelts Spānijas un Katalonijas konflikta ekonomiskais fons, jo Katalonija ir turīgāka par citiem Spānijas reģioniem, taču tas nebūt nav galvenais faktors, kas rosina neatkarības centienus. Katalonijas un Spānijas attiecību vēsture ir gara un ļoti sarežģīta.

Skotijas piemērs

Manuprāt, labs piemērs, kā risināt šādus konfliktus, bija Skotijā notikušais neatkarības referendums. Lielbritānijas valdība akceptēja referenduma rīkošanu, aicināja balsot pret Skotijas atdalīšanos un uzvarēja šajā referendumā. Domāju, ka tas ir pareizais ceļš, kas būtu jāiet arī Katalonijas gadījumā. Konflikta iesaldēšana nevienam nenāks par labu. Eiropas Savienībai nebūtu izdevīgi, ja tās dalībvalstis būs iekšēju konfliktu plosītas un sastāvēs no reģioniem, kas nemitīgi konfliktē ar centrālo varu. Pat ja Katalonija pasludinās neatkarību, nedomāju, ka separātisma tendences vērsīsies plašumā, piemēram, Bavārija diez vai ir gatava nopietni apsvērt domu par atdalīšanos no Vācijas.

Eiropas Savienības amatpersonas ir likušas noprast, ka negrasās atzīt neatkarīgu Kataloniju, tādēļ šim reģionam vismaz sākumā nebūtu ES dalībvalsts statuss. Taču kataloņi ir pauduši vēlmi palikt gan Eiropas Savienības, gan eirozonas sastāvā. Būtu absurdi, ja viņiem nāktos ieviest vīzu režīmu ar ES valstīm un drukāt pašiem savu naudu. Šāds scenārijs nebūtu Eiropas Savienības interesēs.

Latgale neatšķelsies

Jaunāko laiku vēsturē mēs redzam daudz gadījumu, kad tautas īsteno savas pašnoteikšanās tiesības un pēc lielāku valstu sadalīšanās rodas jaunas valstis. Pietiek palūkoties kartē, lai redzētu, cik valstu tagad ir bijušās Dienvidslāvijas vietā. Starp citu, kataloņi tagad pēta Slovēnijas pieredzi, jo Slovēnija bija visaugstāk attīstītais Dienvidslāvijas reģions, kas 90. gadu sākumā izmantoja iespēju pasludināt neatkarību. Sākumā lielvalstis nemaz nesteidzās atzīt Slovēnijas neatkarību, bet drīz vien tām nācās samierināties ar šo faktu.

Latvijā izskanējušas runas, ka kataloņu piemērs ir bīstams Latvijai, jo varētu novest pie līdzīga scenārija Latgalē. Taču jāsaprot, ka šie gadījumi ir pilnīgi atšķirīgi. Pirmkārt, tie spēki, kas runā par atdalīšanos no Latvijas, nemaz nevēlas neatkarīgu Latgali; iespējams, viņu mērķis ir pievienošanās Krievijai. Un es ticu, ka latgaliešiem nav nekādas vēlmes atdalīties no mūsu valsts; viņi jau pirms 100 gadiem Latgales kongresā pieņēma lēmumu saistīt savu nākotni ar Latviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Tai ta tai Robčik. Latgola (kurys kai taidys administrativys vīneibys cara Krīvejā nabeja) pirms 100 godim teišam pījāma lāmumu apsavīnuotīs i nasataisās kur acavīnuotīs. Tikkai baltīšim vajag suokt piļdeit sovys sūlejumus par latgalīšu volūdu!!!

  2. ” Zīle: pēdējais laiks doties Rietumu virzienā.” (“Latvijas Avīze” 2010. gada 24. septembrī.)
    ==================================================================
    300 000 no Latvijas jau devušies Rietumu virzienā, bet Ročiks tik aģitē un aģitē?

  3. Skotijai un Kvebekai ir viena kopīga īpatnība.Bez tām valstīm no kuras viņas gribētu atdalīties viņas nespēj ”pavilkt”sociālo budžetu.Neatkarība draud ar ievērojamu dzīves līmeņa kritumu,jo jaunas valsts noformēšana ir dārgs un sarežģīts arī koruptīvs process.Pie tam metropole var viņas”pasūtīt’.Baltijas valstīm šādu problēmu nebija.

    • Jaunu valstu veidošana vairs nav tāda, kāda bija 19. vai 20.gs. Tagad Katalonijai ir iespēja kļūt atkarīgai tieši no Briseles, vairs neuzturot Madrides birokrātus. Latvijā to jau viens otrs zīļuks labi saprot:
      “….Mums obligāti ievēro­jamās regulas latviski iztulko jau Briselē, bet šeit vietējie tās tikai sačakarē. Pa­tiesībā optimālākā pārvalde mums bū­tu mūsu Eiropas parlamentāriešu iecelts grāmatvedis, kurš ar šo saimniecību mie­rīgi varētu tikt galā bez tām 100 gudrajām galvām.”
      20 jautājumi Andrim Paulam-Pāvulam ( Avots: Playboy, aprīlis, 2014 / gulagswordpress.com)

  4. Zīles kungs runā pārsteidzoši saprātīgi, kas gan krasi atšķiras no mūsu vadošo politikāņu piesardzīgās un nedrošās nostājas minētajā jautājumā, reizē modri veroties mutē Junkera komandai. Pārsteidzoši, ka Zīles kungs ir NA, bet tā jau ir viņa paša darīšana, pardon

  5. Apbrīnojami, ka ko tādu raksta viens no retiem saprātīgiem Latvijas politiķiem. Tik pat labi, kā kataloņu “tauta”, arī ventiņu tauta var pieprasīt neatkarību. Viņiem sen jau apnicis ar saviem nodokļiem uzturēt atpalikušo Rēzekni un Ludzu, viņi vēlas visu lietvedību un bērnu skološanu ventiņu valodā. Tas pats arī ar Latgali.
    Nekad nedrīkst aizmirst, ka katalonieši Pilsoņu karā bija krievu interventu pusē pret Spānijas tautu. Katalonijas referenduma rīkotāji bija bieži ciemiņi Maskavā, referenduma vēlēšanu biļetenus cilvēki paši izdrukāja mājās un bez kādas kontroles tos sameta urnās, gluži, kā Krimas “referendumā”.

    • Šis ir tas gadījums kad grūti vilkam paēst un kazai palikt dzīvai,kaut kas tur īsti neštimmē.. ždanoka,Maskavas launais prieks..

    • informēts komentētājs. Būtu nomiruši, nezinātu, ka ir ventiņu tauta, kas baro latgali. Jāsteidzas to pastāstīt latgaliešiem, tad komentētājs pazudīs, kā rīta rasa, ka nenākas atbildēt par savām muļķībām! Pēc tāda izskatās!

      • Paga paga, ar ko tad ventiņi būtu sliktāki par kataloniešiem? Rakstā minētais salīdzinājums ar bijušo Dienvidlāviju ir gluži nevietā, jo slāviem slovēņiem un horvātiem no turku taisītiem krieviem – serbiem, ir milzīgas atšķirības.

  6. Paldies, Robert. Pilnīgi Tev piekrītu.

  7. Latviju “zīļuki” sakārtojuši – tagad jāķeras pie Spānijas? Neķer muļķus, Robčik! Lai ar laušanu un graušanu nodarbojas globālo banksteru pakalpiņi, latviešus uz tādām destruktīvām nodarbēm vairs neizprovocēt.

    • Neaizmirsīsim, ka Spānija nosūtījusi uz Latviju 300 savus karavīrus…. palīgā mūsu armijai, ja nu kas. Latvija nekādu “ģeniālu” ārpolitiku šajā jautājumā tāpat nevar izbīdīt. Vienreiz pa visām reizēm – tikai un vienīgi kopā ar NATO un ES!!!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Trīs sociāldemokrāti…

Lai gan “Saskaņa” sevi raksturo kā “sociāldemokrātisku” partiju, viens no tās līderiem Jānis Urbanovičs braukā ar 90 000 eiro vērtu džipu. Dārgas un jaudīgas automašīnas iecienījuši arī citi “sociāldemokrātu” līderi: Nils Ušakovs un Andrejs Elksniņš.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+