Foto-LETA

Monika Zīle: Nedrošais ceļvedis 1

Nopietnos pārgājienos priekšgalā soļo stiprākie un pieredzējušākie. Velkot paralēles sarežģītas ekspedīcijas maršrutam ar valdības veidošanu, pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka tādā ziņā šobrīd viss kārtībā – “Vienotība” ir politikas ēzē rūdīts flagmanis un Laimdota Straujuma sevi pierādījusi premjera amatā. Tomēr, 12. Saeimas pirmajai sēdei tuvojoties, ceļvedim ar katru dienu grūtāk saglabāt pārliecinošu stāju un iedvest sabiedrībai ticību partijas spējai četrus nākamos gadus veiksmīgi turēt un bīdīt varas kloķus. Bažas pirmkārt veicina ne tikai ar balsu pirkšanas aizdomām saistītie kriminālprocesi, bet arī to atrisinājuma gaidu strāvojumi “Vienotības” kuģa kajītēs. Vadība nepārstāj uzsvērt komandas saliedētību un lūkošanos vienā virzienā, taču šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk jūtams, ka daļai padomā ir savi vēji, kuriem mutē ielikt apaušus nav izdevies arī pirms vēlēšanām. To laikā, šķiet, “Vienotības” deputātu kandidātiem bijusi katram sava taktika un stratēģija. Tāpēc dīvaini izklausās no partijas aktīva puses patlaban skaidrāk un aizplīvurotāk izskanējušie pārmetumi bēdīgi slavenā Dzintara Zaķa virzienā – nu, nesmuki, nu fui, ka Latgales pusē tā bīdījis “ģelas”, lai politiķim draudzīgo uzņēmēju padotie liktu viņam listē plusus!… Taču, lai nu ko tur gala beigās secinātu izmeklētāji, sava reģiona ietekmīgo ļaužu simpātiju piesaistīšana būtībā nav noziegums, tikai politiķa ikdienas darbs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Gribētos kopā ar “Vienotības” galvgali līksmot, ka 12. Saeimā politiskajam spēkam ir 23 deputātu mandāti. Tomēr prieka izpausmi nobremzē kārtējās bažas – par frakcijas kvalitatīvo sastāvu. Mazliet piepūloties, noteikti varētu uzzināt vārdu tai gudrajai galvai, ar kuras uzstājību no “Vienotības” kandidātu vēlēšanu sarakstiem izsvītroja šim politiskajam veidojumam lojālus (vismaz!) cilvēkus, lai parlamentā iebīdītu Reformu partijas sairšanas produktus. Lūk, Jānim Junkuram, kas ar iepriekš atstrādātu minhauzenisku avīzīšu kaisīšanas metodi Kurzemes apgabalā veikli izbīdījis no parlamenta Solvitu Āboltiņu, tagad “Vienotība” izsludinājusi meklēšanu. Izgaisis bez galiem. Gluži kā fantoms. Varētu būt, jo nekādas dziļas pēdas vai daudzsološus pieteikumus politikas druvas kopšanā Junkurs nav atstājis arī 11. Saeimas vagā. Tikai acīmredzot mācējis īstajā laikā rekrutēties kādā pirms vēlēšanām toni noteicošā partijas spārnā. Tagad gan skan priekšlikumi, ka bijušie zatlerieši jāslēdz ārā no partijas, kā piedāvājusi “Vienotības” ētikas komisija. Bet tas nozīmē mazāku deputātu skaitu un līdz ar to arī mazāku ietekmi.

Cilvēciski var saprast finanšu ministra Andra Vilka milzīgo spriedzi un tās radītās blaknes. Tajā pašā laikā viņa pēdējo nedēļu paudumi, kuros aiz restēm ilgi sēdējušā noskaņa uz tuvās brīvlaišanas sliekšņa robežojas ar nepieciešamību “pirms dembeļa” valdīt muti, ir arī partijas iekšējās rūgšanas atbalss. Bez šaubām, to labi dzird citi valdības veidošanā iesaistītie politiskie spēki, kam domstarpību plosīts ceļvedis nav autoritāte, kuram klausa uz vārda.