Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. jūnijs, 2012
Drukāt

Nedroši pat paša ādā

Foto - LETAFoto - LETA

Gadījums ar “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāju Zaķa kungu vēl un vēlreiz liek aizdomāties par politiķa mūža nīcību. Lūk, Saeimā ierodas zaļknābis, “jaunā seja”, sirsnīgs, rotaļīgs kā kucēns, bet paiet pavisam īss laika sprīdis, līdz viņš saprot, ka te neviena vieta nav droša, pat ne paša āda!

 

Visa deputāta eksistence pastāv, lai attālinātu politisko nāvi un izvairītos no līķa statusa, cik ilgi vien iespējams, kaut, ak vai, cik skopi dzeguzes skaita šos pārpalikušos gadus! Viņš spicē ausis – vai neklaudzēja tuvo beigu nedzirdamie soļi? Āboltiņas valstībā, kā viņa konstatēja – cilvēku nosit ar avīzi! Un, kad ķeras klāt, lai izraustītu spalvas un dīrātu ādu, nedrīkst ne brēkt, ne kviekt un vienīgās tiesības, zobus sakodušam, ciest klusu ar cerību, ka morfijs atvieglos pēdējos brīžus, pirms reiz mundrais politiķis pārvērtīsies par izdedžu kaudzi, par šlagu.

Kopš elektroniskie kabatzagļi iztaustījuši Zaķa slēptuvīti un no izvandītā e-pasta aiznesuši pat viņa zolītes turnīru rēķinus, esam sastinguši baisās šausmās – ar ko tas beigsies? Varbūt notikums ar Zaķi noderēs par libretu mūziklam Brodvejā, vai būs neatšķetināms detektīvs, kas turēs lasītāju savā varā, kazi, vēl Līgo dienā! Bet jau šodien skaidrs, ka, runājot prominenta vietējā domātāja vārdiem – salīdzinājumā ar to, ko pastrādājis Dzintars Zaķis, Džeka Uzšķērdēja briesmu darbi liksies kā viegliņa melnā komēdija. Kā garausis ir iekritis un trāpījies mednieku bisēm uz grauda! Viņš, kas šķita nekaitīgs un neievainojams dzīvnieciņš, gandrīz vai jēzuliņš, izrādījies pilnīgs pretpols – nevis godīgs deputāts, bet miljonāru pastnieks, “Vienotības” kasieris un nodokļu shēmotājs-šķielacis! Pēc šaušalīgajiem pārkāpumiem atliek gaidīt vien – vai Zaķi no virtuves iznesīs, šmorētu sautējumā vai porcijās sadalītu, tur abi stilbiņi, tur sedls, tur abas olas marinādē.

 

Kaut viņš vismaz būtu pirms cepināšanas uz sārta iznācis publikas priekšā ar nožēlas vārdiem, ka grāba pats savu “Volvo” limuzīnu, nevis pārvietojās ar dienesta autotransportu, kā dara citi frakciju priekšnieki un ostu valžu priekšsēdētāji.

 

Lūk, kāds bēdīgs gals Zaķim, ja noraugās no politikas morāliskās puses, kad, liekas, Saeimas sienām jāsagrūst pār blēdīgo deputātu. Tomēr politikai ir arī estētiskā puse, un, no tās skatoties – ko iegūs Latvijas valsts, ja jēkabpilieti padzīs no Saeimas vai pazeminās amatā? Īpaši neko. Ideāla deputāta nav bijis un nekad nebūs, un Zaķi tomēr pazīstam no dzīves gaišākajām dienām, kad viņš nekļuva iedomīgs un nepiederēja tiem, kas nezina mēru. Tagad, ņemot vērā, ka Zaķi nomedījis anonīms sūdzmanis, rodas šaubas, vai smaržojošais, apetītlīgais cepetis, ko ceļ galdā itin kā no franču ēdienkartes trušgaļas labākajām receptēm, īstenībā iepriekš nav bijis apkārtklejojošs kaķis? Ievērosim arī, cik daudz zobu izsists “Vienotībai” – Štokenbergs, Kristovskis, Kampars – kāpēc lai valdošā partija atdotu aprīšanai beidzamo vīru, kurš spēj spriest kaut cik saimnieciski saprātīgi. Galu galā šis Zaķis, desmit gadus kalpodams partijai, sanesis gana daudz olu, lai “Vienotībai” būtu lieldienas. Tāpēc nosodīsim Zaķi, ja viņš bijis falšais un vilcis uz migu, bet vēlēsim arī mobilizēt atlikušo drosmi, lai pretotos iznīcībai un ar cieņu izturētu smagos pārbaudījumus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+