Foto – Edgars Grosevs

Maestro Raimonda Paula mūzika reiz nenotikušai izrādei un aktiera Gundara Grasberga personība ir impulss, kas radījis jaunu radošu darbu, – Latvijas Nacionālā teātra “OKartes” Jaunajā zālē skatāma izrāde “Trubadūrs uz ēzeļa” – veltījums izcilajam dzejniekam Jānim Sudrabkalnam, izgaismojot viņa un aktrises Birutas Skujenieces attiecību stāstu.


Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Lasīt citas ziņas

Jānis Sudrabkalns (1925 – 1975) ir latviešu dzejnieks, kura vārds daudziem kādreizējiem padomju pilsoņiem saistās ar padomju dzimtenei veltītiem pantiem, taču līdztekus ēnā palikušas viņa neatkarīgās Latvijas laikā tapušās mīlas vārsmas un humoristiskā dzeja (“Sajūt, sajūt mana nāss, smaržo kaut kur ananāss”), ko dzejnieks rakstīja ar Olivereto vārdu. Sudrabkalna dzejas mantojuma labākā un būtiskākā daļa līdz ar to palikusi plašākai publikai nepazīstama zem padomju konjunktūra slāņa.

Pirms dažiem gadiem celt gaismā izcilā dzejnieka veikumu iecerējis Maestro Raimonds Pauls un dzejnieks Jānis Peters, kurš rūpīgi pētījis Sudrabkalna Olivereto posma daiļradi, taču iecere un tai rakstītā oriģinālmūzika dažādu iemeslu dēļ gulējusi plauktiņā, gaidot īsto laiku un vietu, līdz šajā teātra sezonā pēc aktiera Gundara Grasberga impulsa tā beidzot īstenosies izrādes formā Nacionālajā teātrī, pieņemot J. Sudrabkalna 1921. gadā izdotā dzejas krājuma “Trubadūrs uz ēzeļa” vārdu.

Kadžulis apgalvo, ka SAB par Kampara mēģinājumu ietekmēt Saeimas vēlēšanas divreiz ziņojis mutiski

Plāno ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos

Lukašenko draudējis savu oponentu radiniekiem

Izrādes režisora Valda Lūriņa iecere ir iestudēt Jāņa Sudrabkalna mīlas liriku, saliedējot to vienotā uzvedumā ar plašākai publikai maz zināmajām dzejnieka un aktrises Birutas Skujenieces mīlestības vēstulēm, ko uz skatuves lasīs, izspēlēs, izjutīs un arī izdziedās aktieri Dita Lūriņa, Gundars Grasbergs un Mārtiņš Brūveris.

Īpašu garšu izrādei piešķirs klavieru pavadījums iestudējuma mūzikas autora, Maestro Raimonda Paula solo izpildījumā, kurā meistars sola ne mazums brīvas improvizācijas elementu. Pauls atklāj, izrādē iekļautas gan jaunas, gan dzirdētas dziesmas, kas tapušas dažādos laika periodos – gan ar J. Sudrabkalna, gan J. Petera, gan B. Skujenieces tekstiem.

“Pateicoties Jānim Peteram, esmu tuvāk iepazinis Sudrabkalna līdz šim mazāk zināmo pusi, un man šķiet, šīs dzejnieks ir nepelnīti nobīdīts malā – viņš ir liels meistars, kāda otra mums vairs nav bijis,” uzsver Maestro. “Skaidrs, mēs saprotam, kādēļ viņš kritis nežēlastībā – padomju laika periods, panti Staļinam, kas beidzās ar trako māju, taču skatītājiem noteikti būs interesanti paraudzīties uz to, kā šo aspektu pasniegs režisors Valdis Lūriņš, kura rokrakstu es ļoti cienu. Visbeidzot, šis tomēr būs stāsts par dedzīgu mīlestību, tādēļ ceru, ka skatītāji novērtēs arī šādu – nopietnāku izrādi.”